Zibenīgs divu ASV banku sabrukums. Kas aiz tā slēpjas un pie kā tas var novest?

Šodien pievērsīsim uzmanību Amerikas banku sistēmai – galu galā tā ir drošības un zināmas “pareizības” etalons. Aizvadītās nedēļas nogales, kā arī šodienas ziņu virsrakstu galvenie varoņi ir ASV bankas. Marta sākumā ASV Federālo rezervju sistēma savā ziņojumā Kongresam apliecināja – bankas ir spēcīgas, bet finanšu sistēmas stāvoklis kopumā vērtējams kā stabils. Pāris nedēļu vēlāk šī FRS pārliecība tiek izaicināta, kad Silicon Valley Bank krahs pagājušajā nedēļā ātri pārauga potenciālā sistēmiskā šokā, kas draud ar uzticības zudumu banku noguldījumiem un var izraisīt jaunu destabilizējošu ieguldītāju reakciju.

Īsumā par notikušo

Visu nedēļu bija vērojams pieaugošs noguldījumu izņemšanas gadījumu skaits, paralēli tam nedēļas laikā bankas akciju vērtība sabruka par 65%, dažas dienas vēlāk banka nonāca FDIC (Federālās noguldījumu apdrošināšanas korporācijas) kontrolē.

Silicon Valley Bank (SVB) ir komercbanka, kas sniedz finanšu pakalpojumus uzņēmumiem, kas darbojas tehnoloģiju, dzīvības zinātņu un riska kapitāla nozarēs. Kopš dibināšanas brīža 1983. gadā SVB ir bijis pionieris inovatīvās ekonomikas unikālo vajadzību apmierināšanā, un tā ir bijusi 16. lielākā banka Amerikā (un otrā banka – Kalifornijā). “Brīvo līdzekļu” pārpilnības dēļ, nulles procentu likmju politikas rezultātā, kā arī tehnoloģiju uzņēmumu kapitalizācijas pieaugums veicināja to, ka tehnisko jaunuzņēmumu apkalpojošā SVB bizness kopš 2020. gada ir trīskāršojies.

Bankas pasīvi pandēmijas laikā trīskāršojās no 60 līdz 180 miljardiem dolāru (salīdzinājumam Latvijas mājsaimniecību noguldījumu apmērs ir ap 10 miljardiem eiro). SVB bankas klientiem aizņēmumu intereses nebija, kas ir loģiski, taču bankai bija nepieciešams pelnīt. Ko lemj banka? Iegulda 80 miljardus USD ar hipotēku nodrošinātos vērtspapīros (MBS). Gandrīz 97% no tiem – ar dzēšanas termiņu pēc 10 gadiem. Tālāk ASV Federālo rezervju sistēma paaugstina bāzes likmi, bet valdības obligāciju ienesīgums dramatiski palielinās: tagad tie ir 2,5 reizes augstāki nekā ar hipotēku nodrošinātie vērtspapīri (MBS). Pēdējie, savukārt, uzreiz kļūst lētāki. SVB bankas sabrukums bija lielākais Amerikas bankas bankrots kopš globālās finanšu krīzes laikiem.

Vai gaidāms domino efekts? 

Šo svētdien tapis zināms par valdības regulatoru lēmumu slēgt Ņujorkas Signature Bank (SBNY.O), kas kļuva par trešo lielāko bankrotu ASV banku lietu vēsturē. Tas noticis vien divas dienas pēc Silicon Valley Bank (SIVB.O) slēgšanas.

Vai būs arī nākamie?

Pagaidām konkrētu atbildi sniegt nevar, taču var vērot notikumus tirgos.

Pagājušās nedēļas ceturtdienā četras lielākās ASV bankas zaudēja 52 miljardu dolāru tirgus vērtību:

• JPMorgan – aptuveni -22 miljardus ASV dolāru;
• Bank of America – 16 miljardus ASV dolāru;
• Wells Fargo tirgus kapitalizācija samazinājās par 10 miljardiem ASV dolāru;
• Citigroup akcijas kritās par 4 miljardiem ASV dolāru.

Kopumā šo banku kopējā kapitalizācija vien pāris dienu laikā kritās par 60%. Vai tam ir nozīme? Jā, jo tās jau ir sistēmiski nozīmīgas ASV bankas.

Valdības rīcības plāns

Dažas dienas pēc tam, kad Kongresam kļuva skaidrs patiesais lietu stāvoklis, FRS nāca klajā ar krīzes scenāriju, kas jau tika “noslīpēts” mājokļu tirgus sabrukuma laikā 2008. gadā un paplašināts COVID-19 pandēmijas laikā, paziņojot par saviem plašajiem un straujajiem centieniem saglabāt stabilitāti finanšu sistēmā. Tagad bankām būs atļauts aizņemties no FRS praktiski neierobežotas summas, ja vien aizdevumi var tikt nodrošināti ar uzticamiem valsts vērtspapīriem.

Kas tālāk?

Nākamnedēļ ir paredzēta FRS sēde un līdz šim visi vienbalsīgi prognozēja likmes kārtējo paaugstināšanu, taču tagad arvien biežāk izskan versija, ka plānotā likmju paaugstinājuma nebūs…

Vērojot notiekošo – vai piezemēšanās būs viegla? Kā Jums šķiet?

Zelta cenas reakcija un prognoze

Ziņas no ASV izraisīja būtisku nenoteiktību finanšu tirgos. Pagājušajā nedēļā būtiski kritās gan ASV banku, gan lielo Eiropas banku (Credit Suisse) akcijas, kopumā kritās arī akciju indeksi. Savukārt zelts piektdien strauji pieauga – dienas pieaugums sasniedza 2%. Arī sudraba cena pieauga, fiksējoties pie USD 20.60 par unci. Savukārt ASV dolārs pret eiro kļuvis vājaks par aptuveni 0,5%.

ASV banku sektors aizvadītā nedēļā piedzīvoja turbulenci un tas var dot izšķirošu impulsu zelta cenu pieaugumam. Pat, ja situācija ASV banku sektorā nepasliktināsies, notikušie bankroti būs uzskatāmi pierādījuši finanšu tirgos pastāvošos riskus. Tas viss var motivēt investorus novērtēt zeltu kā “miera ostu”.

Ir noliktavā

1 unces Valcambi Suisse zelta stieņi

Pārdodam 1+ 2666,10 € 2560.06 2560,06 2666.1 2666,10 2655.8 2655,80 2648.08 2648,08

Pārdodam 21+ 2648,08 € 2560.06 2560,06 2666.1 2666,10 2655.8 2655,80 2648.08 2648,08

Mēs pērkam 2560,06€

Salīdzināt Paziņojums
par cenu Pievienot grozam

_____________________

Avoti: wsj.com, kitco.com, reuters.com

Atruna
Rakstu sagatavoja Tavex Latvija Mārketinga departaments. Pirms investīciju zelta izvēles izvērtējiet šādus riskus:

• Nav ieteicams visus savus ietaupījumus ieguldīt zeltā zelta cenas nepastāvības dēļ.
• Izvēlieties zeltu tikai tad, ja esat pārliecināts, ka ieguldītie līdzekļi tuvāko 5 gadu laikā nebūs nepieciešami ikdienas tēriņiem.
• Vēsturiskā zelta atdeve negarantē identiskus rezultātus nākotnē.
• Finanšu koncerns Tavex Group ir vienīgais oficiālais investīciju zelta rūpnīcu Valcambi SA, PAMP Suisse, The Perth Mint, The Royal Mint, Austrian Mint un Rand Refinery pārstāvis Baltijas valstīs un Skandināvijā.