ŽURNĀLISTS

Eiropā notiek karš, un Latvija aizsardzībai atvēl arvien vairāk līdzekļu. Vai valstij jāiegulda vēl vairāk, pat ja citām vajadzībām paliek mazāk?

ZELTIŅŠ

Drošība maksā naudu. Nedrošība arī. Par valsts budžeta prioritātēm jālemj politiķiem un sabiedrībai. Es labāk runāšu par drošību, kuru cilvēks mēģina veidot pats.

ŽURNĀLISTS

Ko Jūs ar to domājat — nopirkt zelta stieni?

ZELTIŅŠ

Vispirms ir vērts padomāt, kam cilvēks varēs piekļūt un kādas izvēles viņam būs, ja ikdiena pēkšņi mainīsies. Zelta stienis nevar apturēt karu vai aizstāt naudas rezervi. Taču daļa cilvēku nevēlas visu uzkrājumu turēt vienā formā.

ŽURNĀLISTS

Vai Jūs domājat par cilvēkiem, kuriem kara dēļ nācies pamest Ukrainu?

ZELTIŅŠ

Arī par viņiem. Es neteikšu, ka zelts kādam garantēja glābiņu — apstākļi katram bija atšķirīgi. Šī pieredze gan ļoti skaidri parāda, kāpēc cilvēkam var būt svarīgi saglabāt pieeju daļai savas mantas. Finansiālā drošība nav solījums, ka nekas slikts nenotiks. Tā ir lielāka izvēles brīvība, ja kaut kas tomēr notiek.

ŽURNĀLISTS

Latvija atrodas blakus Krievijai. Vai tas maina Jūsu skatījumu uz nākotni?

ZELTIŅŠ

Tas maina daudzu cilvēku skatījumu. Ģeopolitiskie notikumi ietekmē enerģijas cenas, valūtas un finanšu tirgus. Es pats neesmu ģeopolitiķis. Es esmu zelts.

ŽURNĀLISTS

Toties Jūs mēdz dēvēt par drošo patvērumu.

ZELTIŅŠ

Jā, bet šo apzīmējumu nevajag uztvert kā solījumu, ka mana cena vienmēr augs. Pasaules Zelta padomes dati rāda, ka 2025. gadā centrālās bankas savām rezervēm neto iegādājās 863 tonnas zelta. Tas parāda zelta lomu rezervju dažādošanā. Tas nepasaka, par kādu cenu un kurā brīdī privātpersonai būtu jāpērk zelts.

ŽURNĀLISTS

Kāpēc valstis vispār tur zeltu, ja tām ir valūtas un vērtspapīri?

ZELTIŅŠ

Tāpēc, ka arī valsts negrib paļauties tikai uz vienu aktīvu. Zeltam nav emitenta, kurš apsolījis to atmaksāt. Taču tam ir tirgus cena, un tā svārstās. Vārds „drošs” neatceļ jautājumu: drošs pret kādu risku?

ŽURNĀLISTS

Jūs pieminējāt valstis. Tās iegulda rezervēs, bet vienlaikus pašas aizņemas. Kad valstij parāds kļūst “par smagu”?

ZELTIŅŠ

Nav vienas summas, pie kuras atskan zvans. Jāskatās, cik maksā aizņemšanās, vai valsts spēj parādu apkalpot un ko tā iegūst par aizņemto naudu. 2026. gada pirmā ceturkšņa beigās ES valstu kopējais valdības parāds bija 82,9 % no ES IKP. Tas ir mērogs sarunai, nevis robeža, pēc kuras ikviena valsts automātiski nonāk grūtībās.

ŽURNĀLISTS

Tātad aizņemšanās pati par sevi nav problēma?

ZELTIŅŠ

Mans pirmais jautājums būtu: „Kādam mērķim?” Aizņemties ilgtermiņa ieguldījumam vai aizņemties tāpēc, ka katru gadu pietrūkst naudas pastāvīgiem tēriņiem, ir divi dažādi scenāriji.

ŽURNĀLISTS

Kas notiek, ja šie tēriņi katru gadu atkārtojas?

ZELTIŅŠ

Tad rēķins nepazūd — tas pārceļas uz nākamajiem gadiem. Starptautiskais Valūtas fonds 2026. gada aprīlī lēsa, ka pasaules valstu kopējais publiskais parāds 2025. gadā bija nedaudz zem 94 % no pasaules IKP un, pēc fonda prognozes, var sasniegt 100 % līdz 2029. gadam. SVF norāda arī uz augošu spiedienu tērēt sociālajām vajadzībām un aizsardzībai, kā arī uz procentu maksājumu slogu. Tā ir prognoze par pasauli kopumā, nevis pareģojums Latvijas budžetam.

ŽURNĀLISTS

Latvijai aizsardzības izdevumi ir nepieciešami. Vai Jūsu bažas nozīmē, ka tos vajadzētu ierobežot?

ZELTIŅŠ

Nē, runa nav par to ierobežošanu. Drošība pašlaik ir viena no ES prioritātēm. Taču jāatceras, ka arī nepieciešamie izdevumi ir jāfinansē. Tāpēc ir vērts godīgi pateikt, kas par tiem maksās — šodien un nākamajos gados. Mani vairāk satrauc solījumi, kuriem nav skaidras atbildes uz jautājumu: „Kurš maksās?”

ŽURNĀLISTS

Vai Jūs sagaidāt lielākus nodokļus?

ZELTIŅŠ

Tas ir iespējamais, taču nav vienīgais scenārijs. Iespējas ir arī ekonomikas izaugsme un izdevumu pārskatīšana. Taču, ja politiķis piedāvā pastāvīgi tērēt vairāk, vēlētājam ir tiesības jautāt, no kādiem pastāvīgiem ieņēmumiem to segs.

ŽURNĀLISTS

Cilvēki no budžeta sagaida labākas pensijas, veselības aprūpi un izglītību. Kā zelts var palīdzēt nodrošināt šo labklājību?

ZELTIŅŠ

Es nevaru radīt darbavietas vai nodrošināt ārstu pieejamību. Labklājību veido cilvēku darbs, uzņēmumi, sabiedriskie pakalpojumi un pieņemtie lēmumi. Es varu katram atgādināt, ka svarīgi ir ne tikai nopelnīt, bet arī saprast, kā saglabāt nopelnītā vērtību.

ŽURNĀLISTS

Jūs runājat par inflāciju?

ZELTIŅŠ

Arī. Desmit tūkstoši eiro kontā pēc desmit gadiem joprojām būs desmit tūkstoši eiro, taču, ja cenas pieaugs, par šo summu varēs nopirkt mazāk preču un pakalpojumu.

ŽURNĀLISTS

Tad zelts pasargā no inflācijas?

ZELTIŅŠ

Ilgākā laikā zelts var palīdzēt saglabāt pirktspēju, taču ne katrā gadā un ne pie jebkuras pirkuma cenas. Zelta cena svārstās. Pasaules Zelta padomes pētījumi rāda, ka ilgā vēsturiskā periodā zelta atdeve ir pārsniegusi inflāciju, taču tas nav solījums par nākamā gada rezultātu. Tāpēc es vienu aktīvu nesauktu par universālu risinājumu inflācijas problēmai.

ŽURNĀLISTS

Valstij pieaug sociālie izdevumi. Vai sabiedrības novecošana nozīmē, ka uz valsts pensiju paļauties kļūs grūtāk?

ZELTIŅŠ

Sabiedrības novecošana rada spiedienu uz pensiju sistēmu. Par to jārunā bez biedēšanas. Eurostat dati rāda, ka 2013. gadā ES uz 100 cilvēkiem darbspējas vecumā no 15 līdz 64 gadiem bija 27,7 cilvēki vecumā no 65 gadiem, bet 2025. gadā — 34,5. Aptuveni divpadsmit gadu laikā šī attiecība ir ievērojami mainījusies. Tas ir vecuma grupu salīdzinājums, nevis precīzs nodokļu maksātāju un pensiju saņēmēju skaits, taču tas rāda tendenci.

ŽURNĀLISTS

Ja darbspējas vecuma cilvēku pret senioriem ir mazāk, kurš maksās pensijas?

ZELTIŅŠ

To nenosaka tikai cilvēku skaits. Nozīme ir arī tam, cik cilvēku strādā, cik viņi nopelna, kāds ir pensionēšanās vecums un kā tiek veidota pensiju sistēma. Taču demogrāfiju nevar ignorēt, apsolot arvien lielākus maksājumus bez skaidra finansējuma.

ŽURNĀLISTS

Vai tāpēc Jūs kā zelts gribat kļūt par „pensijas ceturto līmeni”?

ZELTIŅŠ

Ja lietojam šādu apzīmējumu, tad tikai tēlaini. Latvijā tas nav oficiāls pensiju līmenis. Es ar to domāju cilvēka paša veidotu uzkrājumu ārpus pensiju sistēmas. Tajā var būt dažādi aktīvi, tostarp zelts.

ŽURNĀLISTS

Vai pensionāram ar nelielu pensiju Jūs ieteiktu pirkt zeltu?

ZELTIŅŠ

Ja tam jāatņem nauda pārtikai, rēķiniem vai zālēm, tad nekādā gadījumā. Cita lieta, ja cilvēkam jau ir uzkrājums un viņš apsver zelta iegādi, lai dažādotu savus uzkrājumus vai nodotu daļu no tiem nākamajām paaudzēm.

ŽURNĀLISTS

Bet ko Jūs teiktu 25 gadus vecam cilvēkam, kurš tikko sācis strādāt?

ZELTIŅŠ

Ieteiktu sākt ar ieradumu regulāri atlikt naudu. Vispirms izveidot rezervi neparedzētiem tēriņiem. Pēc tam domāt par ilgtermiņa ieguldījumiem.

ŽURNĀLISTS

Vai jāsāk tieši ar Jums?

ZELTIŅŠ

Es varu pagaidīt. Savukārt ieradumu veidot uzkrājumus un attīstīt ieguldīšanas ieradumus nevajadzētu atlikt.

ŽURNĀLISTS

Jūs tikko ieteicāt turēt naudas rezervi. Tātad bankām uzticaties?

ZELTIŅŠ

Jā. Ikdienas maksājumiem un pieejai uzkrājumu rezervei bankas kontam noteikti ir savs uzdevums. Ilgtermiņa uzkrājumi ir cits jautājums un katra cilvēka personīgā izvēle.

ŽURNĀLISTS

Un eiro?

ZELTIŅŠ

Arī eiro ir savs uzdevums. Es neprognozēju tā sabrukumu. Cilvēks var uzticēties savai valūtai un vienlaikus domāt, kā sadalīt ilgtermiņa uzkrājumus un dažādot riskus.

ŽURNĀLISTS

Jūs sevi šajā sarunā piesakāt kā alternatīvu valūtai?

ZELTIŅŠ

Drīzāk kā atgādinājumu, ka naudas vēsture ir daudz garāka par jebkuras atsevišķas valūtas vēsturi. Mani cilvēki novērtē jau tūkstošiem gadu. Tas ir iespaidīgs CV.

ŽURNĀLISTS

Ko šis CV pasaka cilvēkam, kurš domā par saviem uzkrājumiem šodien?

ZELTIŅŠ

Ka neviena valūta nav pastāvējusi mūžīgi, bet arī sena vēsture negarantē ienesīgumu rīt. Tāpēc es negribētu, lai cilvēks pērk zeltu aiz bailēm vai tikai tāpēc, ka cena nesen augusi. Labāks jautājums ir: kādu uzdevumu viņš savam uzkrājumam uztic? Un, ja atbilde ir — man vajadzīga zināma neatkarība no sistēmas un politiskajiem lēmumiem — iespējams, es būšu īstā izvēle.

ŽURNĀLISTS

Zeltiņa kungs, ja Jums būtu viena minūte, lai uzrunātu Latvijas iedzīvotājus pirms vēlēšanām, ko Jūs teiktu?

ZELTIŅŠ

Jautājiet politiķiem un, iespējams, arī paši sev: ko maksās šodienas solījumi un kurš par tiem maksās? Savā dzīvē, cik vien iespējams, veidojiet izvēles brīvību: rezervi neparedzētam brīdim un pārdomātu uzkrājumu ilgākam laikam. Neviens nevar apsolīt, kāda būs pasaule pēc četriem gadiem. Tāpēc rūpes par nākotni nevajag atlikt līdz nākamajām vēlēšanām.

ŽURNĀLISTS

Tas izklausās pēc priekšvēlēšanu runas.

ZELTIŅŠ

Tad ierakstiet protokolā, ka es nekandidēju, jo esmu ārpus politikas.