Fiziskais zelts, biržā tirgots zelts vai zeltraču akcijas — kur investors patiesībā nopelna vairāk?

Pēdējos gados zelts investorus ir pieradinājis pie jauniem cenu rekordiem. Taču finanšu tirgos nav aktīvu, kuru cena ilgstoši kustētos tikai vienā virzienā. Mainās procentu likmes, valūtu vērtība, ģeopolitiskā situācija un investoru noskaņojums. Pēc strauja kāpuma pienāk arī korekcijas — tā nav anomālija, bet normāla tirgus cikla daļa.

Tāpēc, skatoties uz zelta cenu, svarīgi saprast ne tikai cik daudz tā ir pieaugusi, bet arī — kāpēc tā ir pieaugusi.

Pēdējo gadu zelta tirgum ir divi īpaši nozīmīgi pieprasījuma avoti — centrālās bankas un investori. Centrālās bankas pēdējos četros gados iegādājušās vidēji ap 1000 tonnām zelta gadā, salīdzinot ar aptuveni 500 tonnām iepriekšējā desmitgadē. 2026. gada Pasaules Zelta padomes aptaujā 89% rezervju pārvaldnieku sagaida, ka centrālo banku zelta rezerves nākamajā gadā turpinās augt, bet rekordaugsti 45% paredz palielināt arī savas institūcijas zelta rezerves.

Vienlaikus tirgū aktīvi atgriezušies privātie un institucionālie investori. 2026. gada augustā vien ar fizisku zeltu segtajos biržas fondos pasaulē ieplūda aptuveni 18 miljardi ASV dolāru, bet tajos turētā zelta daudzums pieauga līdz rekordaugstām 4189 tonnām.

Kādu zeltu pērk centrālās bankas?

Te parādās interesanta nianse.

Centrālās bankas zelta rezervēm pārsvarā nepērk ne zeltraču akcijas, ne tokenus. Pasaules Zelta padomes 2026. gada aptaujā 62% centrālo banku London Good Delivery stieņus nosauca par pirmo izvēli, iegādājoties fizisku zeltu, bet 93% — par galveno fiziskā zelta turēšanas formu.

Ar zeltu segti biržas instrumenti centrālo banku rezervju pārvaldībā nav pilnīgi neesoši, taču tie ir reti — Pasaules Zelta padomes aptaujā tikai 4% respondentu norādīja zelta ETF kā zelta iegādes veidu.

Iemesls ir saprotams. Centrālās bankas zeltu tur nevis tāpēc, lai nākamajā ceturksnī pārspētu akciju indeksu. Starp svarīgākajiem argumentiem ir diversifikācija, zelta darbība krīzes periodos, inflācijas un ģeopolitisko risku ierobežošana un rezervju struktūras dažādošana.

Bet privātam investoram ir vēl vairāk iespēju. Tāpēc pārbaudījām, ko katra no tām būtu devusi praksē.

Viena unce, četri dažādi ieguldījumi

Iepriekšējā “Ieguves nozares stāstu” rakstā skatījāmies, kā saprast, kurš zelta ieguves uzņēmums patiešām ir labs. Secinājām, ka zeltraču investoram jāvērtē ne tikai zelta cena, bet arī ieguves izmaksas, rezerves, parādi, jaunie projekti, vadības kvalitāte un politiskie riski.

Tāpēc rodas loģisks jautājums:

Salīdzinājumam izvēlējāmies četrus ļoti atšķirīgus veidus, kā iegūt ekspozīciju pret zeltu:

• Fiziskā zelta stieņi — 1 oz Valcambi Šveices zelta stienis (klients darījuma rezultātā saņem zelta stieni savā īpašumā);
• Xetra-Gold (4GLD) — biržā tirgots vērtspapīrs, kur viena vienība dod prasījuma tiesības uz viena grama zelta piegādi (fiziskā piegāde zeltam nav bezmaksas. Investors papildus sedz stieņa izgatavošanu, iepakošanu, transportu, apdrošināšanu un norēķinu izmaksas);
• PAX Gold (PAXG) — digitāls tokens, kur katru tokenu sedz viena Trojas unce London Good Delivery zelta (fiziskās izņemšanas minimālais slieksnis ir 430 oz = virs 1.5milj EUR, turklāt investors sedz piegādi un piemērojamās izpirkšanas izmaksas);
• VanEck Gold Miners UCITS ETF — fonds, kas iegulda zelta un sudraba ieguves uzņēmumu akcijās (portfeli ar 59 ieguves un ar ieguvi saistītiem uzņēmumiem, gandrīz 30% veido uzņēmumi, par kuriem esam rakstījuši iepriekšējā rakstā; fiziskā zelta saņemšana nav iespējama, ieguldīts tiek biznesā, nevis zeltā).

Lai rezultātu neietekmētu viens īpaši veiksmīgi vai neveiksmīgi izvēlēts sākuma datums, pirkumus veicam četros atšķirīgos tirgus brīžos: 14.09.2016., 14.09.2021., 24.02.2022. un 10.06.2026.

Atskaites vienība katru reizi ir viena fiziska zelta unce. Noskaidrojam, cik konkrētajā dienā Tavex maksātu 1 oz Valcambi stienis, un tieši tādu pašu kapitālu tajā pašā dienā novirzām pārējiem instrumentiem.

Visu ieguldījumu vērtību salīdzinām 11.09.2026. Taču šoreiz ar cenas izmaiņām vien nepietiek.

Ar cenas pieaugumu vien nepietiek

Fiziskajam zeltam izmaksas ir samērā viegli saskatāmas. Mūsu izmantotajam 1 oz Valcambi stienim pirkšanas cena ir par 3,00% augstāka par zelta tirgus cenu, savukārt Tavex atpirkšanas cena mūsu aprēķina brīdī ir par 0,36% augstāka par tirgus cenu.

Ja zelta tirgus cena vispār nemainītos, šāda pirkšanas un pārdošanas kombinācija nozīmētu aptuveni 2,56% starpību.

Biržā tirgotiem instrumentiem izmaksu struktūra ir citāda.

Turklāt Latvijas banku cenrāži būtiski atšķiras. Lai mūsu rezultātu nepiesaistītu vienai konkrētai bankai, biržā tirgoto instrumentu darījumu izmaksām izmantojām Swedbank, SEB un Citadeles standarta cenrāžu vidējo rādītāju darījumiem Eiropas/Vācijas biržās.

Tas ir svarīgi, jo mūsu pirmie ieguldījumi ir tikai aptuveni 1200–1800 eiro. Šādā gadījumā bankas minimālā komisija var būt svarīgāka par cenrādī norādīto procentu. Savukārt vērtspapīru turēšanas maksa dažādās bankās atšķiras tik būtiski, ka vienu universālu skaitli tai izmantot nebūtu korekti.

Piemēram, kāda kredītiestāde ārvalstu vērtspapīriem līdz 100 000 € pašlaik nepiemēro turēšanas komisiju, cita ārvalstu akcijām un ETF piemēro 0,015% mēnesī, savukārt trešās kredītiestādes turēšanas izmaksas ir atkarīgas no konkrētā finanšu instrumenta un piemērojamā cenrāža.

Ko parāda rezultāts?

Četru fiziskā zelta pirkumu kopējā summa būtu aptuveni 8225 eiro. Tādu pašu kapitālu katrā no četriem datumos piešķiram arī Xetra-Gold un zeltraču fondam. PAXG ir īpašs gadījums.

2016. gadā PAXG vēl neeksistēja — Paxos to izlaida tikai 2019. gadā. Savukārt 2025. gadā, pielāgojoties MiCA prasībām Eiropas Ekonomikas zonā, Binance pārtrauca PAXG spot tirdzniecības pārus. Taču te ir būtiska atšķirība.

Investors varēja turpināt turēt iepriekš iegādāto PAXG, izvest tokenus no Binance uz ārēju atbalstītu maku vai realizēt tos, izmantojot Binance Convert.

Tātad investors, kurš PAXG bija iegādājies 2021. vai 2022. gadā, varēja savu ieguldījumu saglabāt arī pēc regulējuma izmaiņām.

Mainījās nevis īpašumtiesības uz aktīvu, bet veids, kādā to konkrētajā platformā varēja tirgot.

Tomēr mūsu 2026. gada jaunais PAXG spot pirkums Binance vairs nebija iespējams. Tādēļ PAXG rezultātu nedrīkst tieši salīdzināt ar pārējiem trim instrumentiem — tajā tika ieguldīts kapitāls tikai divos no četriem izvēlētajiem datumos.

Mūsu eksperimenta rezultāts

Arī bankas turēšanas komisijas nav vēlreiz atņemtas no tabulā redzamajām aptuvenajām gala vērtībām, jo tās atšķiras atkarībā no investora izvēlētās bankas. Tās jāvērtē kā papildu individuālas izmaksas. Rezultāts sākotnēji šķiet diezgan nepārprotams.

Aptuveni 8200 eiro vietā investoram perioda beigās būtu ap 20–21 tūkstoti. Fiziskā zelta gadījumā — nedaudz virs 15 tūkstošiem. Taču ar šo tabulu rakstu pabeigt būtu bīstami.

+150% izskatās lieliski. Bet kas notiek, kad zelta cena piedzīvo būtisku korekciju?

Zeltraču priekšrocība augoša zelta tirgū ir darbības svira. Vienkāršots piemērs: ja uzņēmums iegūst zeltu par 1500 USD un pārdod par 2000 USD, tam paliek 500 USD starpība. Ja zelta cena pieaug līdz 2500 USD, bet izmaksas nemainās, zelta cena ir augusi par 25%, taču starpība uz vienu unci ir dubultojusies. Tāpēc zeltraču peļņa un akciju cena spēj augt daudz straujāk par pašu zeltu.

Taču tā pati svira darbojas arī pretējā virzienā.

Pēc iepriekšējā lielā zelta cenu cikla maksimuma zelts līdz 2015. gada beigām zaudēja vairāk nekā 40% vērtības. Zeltračiem kritums bija daudz dramatiskāks. VanEck Gold Miners ETF (GDX) no 2011. gada septembra maksimuma līdz 2016. gada janvāra minimumam piedzīvoja aptuveni 80% kritumu.

Mūsu eksperimentā redzam patīkamo darbības sviras pusi — zelts aug, bet zeltrači aug vēl straujāk.

Iepriekšējais cikls parāda arī otru pusi: kad zelta cena krīt, zeltraču investors var zaudēt daudz vairāk. Lielāks potenciālais ienesīgums nav bezmaksas, līdzi nes arī potenciāli lielākus riskus.

Ja Tev patīk zelts — kas tieši Tev tajā patīk?

Šis, iespējams, ir svarīgākais jautājums visā salīdzinājumā. Ja investors uzskata, ka zelta cena pieaugs, un viņa mērķis ir pēc iespējas efektīvāk nopelnīt no šīs cenas kustības, fizisks zelta stienis nav vienīgā izvēle.

Mūsu eksperimentā Xetra-Gold zelta cenai sekoja nedaudz efektīvāk par fizisko zeltu. Savukārt zeltraču akcijas deva iespēju zelta cenu kāpumu pastiprināt vēl vairāk.

Bet, ja investora mērķis ir turēt pašu zeltu, salīdzinājums mainās.

Fiziskā zelta pirkšanas uzcenojums ir ļoti redzams. Biržas instrumentos sākotnējā komisija var būt daudz mazāka, taču izmaksas var turpināties visu ieguldījuma turēšanas laiku — fonda pārvaldīšanas izmaksu, vērtspapīru konta vai glabāšanas komisiju veidā.

Vēl būtiskāk — mainās īpašumtiesību struktūra.

Xetra-Gold investoram pieder vērtspapīrs ar prasījuma tiesībām uz zelta piegādi. Tā struktūrā ir emitents, vērtspapīru infrastruktūra un zelta glabātājs.

PAXG gadījumā investoram pieder ar fizisku zeltu segts digitāls tokens. Turklāt Binance piemērs parāda interesantu priekšrocību un vienlaikus risku: pats PAXG nav Binance produkts. Investoram bija iespējams tokenu izņemt no konkrētās platformas un turēt ārējā makā. Taču joprojām pastāv Paxos kā emitenta, blokķēdes infrastruktūras un regulējuma risks.

Zeltraču ETF gadījumā investors zeltu vispār neiegādājas. Viņam pieder fonda daļas, bet fondam — zelta ieguves uzņēmumu akcijas. Rezultātu ietekmē zelta cena, ieguves izmaksas, parādi, vadība, ģeopolitika, raktuvju darbība un daudzi citi faktori.

Lai stienis turpinātu būt Tavs īpašums, nav nepieciešama banka, brokeris, birža, fonda pārvaldnieks, emitents vai digitālā platforma.

Tas nenozīmē, ka fiziskajam zeltam nav risku. Investoram pašam jāparūpējas par drošu glabāšanu, bet pirkšanas un pārdošanas starpība parasti ir lielāka nekā biržā tirgotajiem instrumentiem.

Taču tas ir cits izmaksu un risku komplekts.

Četri instrumenti — četri dažādi kompromisi

* PAXG gadījumā nav nepieciešams bankas vērtspapīru konts, taču nepieciešama blokķēdes infrastruktūra un drošs tokena glabāšanas risinājums. Ienesīgums attiecas tikai uz diviem iespējamiem pirkumiem.

Varbūt nemaz nav jāizvēlas viens uzvarētājs?

Mūsu eksperiments neparāda, ka fiziskais zelts ir ienesīgākais no apskatītajiem risinājumiem.

Un tam arī nav jābūt. Diversificēta portfeļa ideja nav atrast vienu aktīvu, kas vienlaikus dos vislielāko peļņu, vismazākās svārstības, visaugstāko likviditāti un vislabāko aizsardzību pret krīzēm.

Šāds aktīvs nepastāv. Dažādām portfeļa daļām var būt dažādi uzdevumi.

Šis nav universāls diversificētā portfeļa sadalījums un nav individuāla ieguldījumu rekomendācija. 15% zelta īpatsvars vienam investoram var būt piemērots, citam — pārāk liels. Taču piemērs ilustrē svarīgu principu:

Daļa kapitāla var strādāt uzņēmumu akcijās. Daļa — obligācijās. Daļa var būt likvīda naudas rezerve. Savukārt daļu investors var apzināti turēt fiziskā aktīvā, kura īpašumtiesībām pēc iegādes nav nepieciešama finanšu institūcijas darbība.

Interesanti, ka līdzīgu loģiku savā līmenī izmanto arī centrālās bankas. 2026. gada Pasaules Zelta padomes aptaujā 76% centrālo banku zeltu pārvaldīja atsevišķi no pārējiem rezervju aktīviem, bet 75% kā iemeslu minēja zelta stratēģisko lomu.

Privātam investoram nav centrālās bankas vajadzību, taču pats princips ir pārdomu vērts.

Ne visam portfelī ir jānopelna visvairāk. Daļai portfeļa var būt uzdevums saglabāt vērtību citā veidā.