Kā top jauna zelta raktuve? No pirmā ģeologa urbuma līdz pirmajam zelta stienim

Šis ir otrais raksts Tavex izglītojošajā rakstu sērijā par zelta un sudraba ieguves uzņēmumiem – nozari, kurā milzīgi panākumi nereti atrodas ļoti tuvu milzīgām neveiksmēm.

Kad dzirdam ziņu par jaunu zelta atradni, šķiet, ka līdz pirmajam zelta stienim atlicis pavisam nedaudz. Patiesībā tas ir tikai sākums.

Lielākā daļa cilvēku iedomājas zelta ieguvi līdzīgi kā filmās – kāds atrod zelta dzīslu, sāk rakt, un drīz vien no zemes tiek celti zelta stieņi. Realitāte ir daudz sarežģītāka. Vidēji paiet 10–20 gadi, līdz no pirmā ģeologa urbuma rodas pirmais zelta stienis. Turklāt tikai ļoti neliela daļa perspektīvo izpētes teritoriju jebkad kļūst par pilnvērtīgām raktuvēm. Tieši tāpēc katra strādājoša zelta raktuve ir ne tikai ģeoloģisks, bet arī finanšu, inženiertehnisks un politisks sasniegums.

Viss sākas ar karti, nevis ar ekskavatoru

Pirmais solis nav rakšana. Tas ir ģeologu darbs. Ar satelītattēlu, vēsturisko datu, iežu paraugu un ģeofizikālo pētījumu palīdzību tiek meklētas vietas, kurās teorētiski varētu atrasties zelta mineralizācija. Pēc tam sākas urbšana. No zemes tiek izcelti vairāku simtu metru gari iežu serdeņi, kurus laboratorijās analizē centimetru pa centimetram. Ja vienā urbumā tiek atrasts zelts, tas vēl neko nepierāda. Tas tikai dod iemeslu urbt nākamo. Un nākamo. Dažkārt nepieciešami simti urbumu, lai vispār saprastu, vai zem zemes atrodas atradne, kuru kādreiz būs vērts attīstīt.

Atrast zeltu vēl nenozīmē atrast raktuvi

Šī ir viena no būtiskākajām atšķirībām, ko investori mēdz nenovērtēt. Pat ja ģeologi pierāda, ka zem zemes atrodas miljoniem unču zelta, tas vēl nenozīmē, ka raktuve kādreiz tiks uzcelta.

Uzņēmumam jāatbild uz virkni sarežģītu jautājumu:

• cik maksās raktuves izbūve;
• cik izmaksās vienas unces ieguve;
• vai būs pieejama elektrība un ūdens;
• vai līdz atradnei iespējams izbūvēt ceļus;
• cik sarežģīta būs rūdas pārstrāde;
• vai projekts būs rentabls pie konkrētās zelta cenas.

Tieši šajā posmā beidzas daudzu daudzsološu projektu stāsts. Nevis tāpēc, ka zelta nav. Bet tāpēc, ka to nav iespējams iegūt ekonomiski izdevīgi.

Ir divas ļoti atšķirīgas zelta ieguves pasaules

Runājot par zelta raktuvēm, cilvēki bieži iedomājas vienu un to pašu. Patiesībā pastāv divi ļoti atšķirīgi ieguves modeļi.

Industriālās raktuves

Tās ir lielas, kapitālietilpīgas un tehnoloģiski sarežģītas ieguves vietas, kurās strādā simtiem vai pat tūkstošiem cilvēku. Šeit darbojas miljoniem vērtas iekārtas, laboratorijas, ģeologi, inženieri un automatizētas pārstrādes rūpnīcas. Šādu projektu izbūve bieži izmaksā miljardus. Tieši šādās raktuvēs tiek iegūta lielākā daļa pasaules rūpnieciskā zelta apjoma.

Mazās jeb artisanal and small-scale mining (ASM) raktuves

Pilnīgi cita pasaule. Šeit ieguve bieži notiek ar vienkāršiem instrumentiem, nelielām komandām vai ģimenes uzņēmumiem. Šis sektors nodrošina iztiku miljoniem cilvēku un veido nozīmīgu daļu no pasaules primārās zelta ieguves. Diemžēl tieši šajā segmentā dažās valstīs joprojām sastopamas nopietnas problēmas:

• bērnu darbs;
• dzīvsudraba izmantošana zelta atdalīšanai;
• nelegāla ieguve;
• zelta kontrabanda;
• bruņotu grupējumu vai noziedzīgu struktūru ietekme.

Tas nenozīmē, ka visas mazās raktuves ir nelegālas vai neētiskas. Taču tieši šo risku dēļ starptautiskajā zelta tirgū arvien lielāka nozīme ir izsekojamībai, atbildīgai izcelsmei un piegādes ķēdes kontrolei.

Vai raktuvē iegūst investīciju zelta stieņus?

Nē. Un tas pārsteidz daudzus. Raktuvēs parasti netiek iegūti 999.9 proves investīciju zelta stieņi.

Pēc rūdas pārstrādes tiek iegūts tā sauktais doré stienis – sakausējums, kurā ir zelts, sudrabs un citi metāli.

Tikai pēc tam šis metāls nonāk rafinēšanas rūpnīcā, kur tiek:

• veikta precīza metāla analīze;
• atdalīti piemaisījumi;
• zelts rafinēts līdz nepieciešamajai tīrībai;
• veikta kvalitātes kontrole;
• izgatavoti investīciju zelta stieņi vai monētu sagataves.

Tieši tāpēc nevar vienkārši “nopirkt zeltu pa taisno no raktuves” un uzskatīt to par investīciju produktu. Līdz brīdim, kad zelts ir izgājis profesionālu rafinēšanu, analīzi un kvalitātes kontroli, tas vēl nav standartizēts investīciju zelts.

Pasaules lielākās raktuves nav kļuvušas lielas vienā dienā

Aiz katras pasaules līmeņa raktuves slēpjas desmitiem gadu ilgs darbs, milzīgs kapitāls un sarežģīti lēmumi. Piemēram, Muruntau Uzbekistānā tiek uzskatīta par vienu no pasaules lielākajām zelta raktuvēm. Tās mērogs ir iespaidīgs, taču šāds projekts nav radies vienā dienā – aiz tā stāv gadu desmitiem ilga ģeoloģiskā izpēte, infrastruktūras izbūve un nepārtraukta raktuves paplašināšana.

Grasberg Indonēzijā ir viens no slavenākajiem zelta un vara ieguves projektiem pasaulē. Tā ir ārkārtīgi vērtīga atradne, taču vienlaikus spilgts piemērs tam, ka pat izcila ģeoloģija nepasargā no politiskiem, sociāliem un tehniskiem riskiem.

Savukārt Nevada Gold Mines ASV ir piemērs tam, kā vairāku lielu raktuvju un infrastruktūras apvienošana vienotā sistēmā var uzlabot efektivitāti un radīt vienu no pasaules nozīmīgākajiem zelta ieguves kompleksiem. Šie piemēri labi parāda, ka veiksmīga raktuve nav tikai bagāta atradne. Tā ir veiksmīga ģeoloģijas, kapitāla, vadības, infrastruktūras un politiskās vides kombinācija.

Cik droši ir ieguldīt zelta raktuvju akcijās?

Tieši šeit slēpjas būtiskākā atšķirība starp fizisko zeltu un ieguves uzņēmumu akcijām. Pērkot fizisku zeltu, investors iegādājas gatavu aktīvu. Pērkot zelta ieguves uzņēmuma akcijas, investors iegādājas biznesu. Un šī biznesa rezultātu ietekmē ne tikai pati zelta cena.

Svarīga ir:

• atradnes kvalitāte;
• ieguves izmaksas;
• vadības kompetence;
• projekta finansējums;
• parādu slogs;
• atļauju saņemšana;
• politiskā vide;
• darba drošība;
• enerģijas un darbaspēka izmaksas;
• un spēja ilgstoši noturēt ražošanu plānotajā līmenī.

Tieši tāpēc zelta ieguves uzņēmuma akcija var pieaugt ievērojami straujāk nekā pats zelts, ja uzņēmumam izdodas palielināt ieguvi un peļņas maržu. Taču tā var arī strauji zaudēt vērtību pat laikā, kad zelta cena pasaulē pieaug. Avārija raktuvē, izmaksu kāpums, kļūdains resursu novērtējums vai politisks konflikts var būt pietiekams, lai investīciju stāsts pilnībā mainītos.

Tāpēc ieguldījums zelta raktuvju akcijās nav “zelts ar lielāku peļņas potenciālu”. Tas ir atsevišķs biznesa risks.

No pirmā urbuma līdz pirmajam stienim

Kad finanšu ziņās izlasām: “Atklāta jauna zelta atradne”, tas vēl nenozīmē, ka pēc gada tirgū būs vairāk zelta. Patiesībā līdz pirmajam zelta stienim var paiet vesela desmitgade vai pat divas.

Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc pasaules zelta piedāvājumu nav iespējams strauji palielināt pat rekordaugstu cenu laikā. Atšķirībā no daudzām citām precēm, zelta ieguvi nevar vienkārši “ieslēgt” ar vienu pogu. Katra jauna atradne ir tikai sākums ļoti garam ceļam. Un katrs investīciju zelta stienis, kas nonāk investora rokās, ir veselas piegādes ķēdes, tehnoloģiju, kapitāla un daudzu gadu darba rezultāts.

Ieguves nozares stāstu cikls

Turpmāk šajā rakstu sērijā sekos vēl vairāki raksti, kurus publicēsim otrdienās:

• Lielākā krāpšana zelta ieguves vēsturē. Kā investori zaudēja miljardus, investējot gadsimta atradnē.
• Kāpēc lielas zelta atradnes dažreiz nav ekonomiski vērtīgas?
• Zelta ieguves veiksmes stāstus – uzņēmumus, kas spējuši radīt milzīgu vērtību akcionāriem.
• Lielākās neveiksmes un bankrotus – kad miljardiem vērti projekti pārvēršas zaudējumos.
• Zelts pret zelta ieguves uzņēmumu akcijām – kāpēc tie ir divi ļoti atšķirīgi ieguldījumi.