Zelta ieguves veiksmes stāsti: kad raktuve akcionāriem rada miljardus

Iepriekšējos Ieguves nozares stāstu cikla rakstos esam runājuši par krāpšanu, miljardiem vērtām neveiksmēm un atradnēm, kurās zelts ir, bet ekonomiski to iegūt var nebūt izdevīgi. Taču zelta ieguves nozarei ir arī otra puse. Uzņēmumi, kuri atrod labas atradnes, kontrolē izmaksas, gadiem papildina rezerves un spēj pārvērst zeltu zem zemes reālā naudas plūsmā, akcionāriem var radīt iespaidīgu vērtību. Tomēr arī šeit ir kāds āķis…

Kāpēc raktuvju akcijas var augt straujāk par zeltu?

Iedomāsimies vienkāršotu zelta raktuves piemēru.

Uzņēmums vienu unci zelta pārdod par 2 000 USD. Lai šo unci iegūtu, apstrādātu un nogādātu līdz pārdošanai, uzņēmumam kopā jāiztērē 1 500 USD. Tātad no vienas pārdotās unces uzņēmumam pirms citiem izdevumiem paliek:

2 000 − 1 500 = 500 USD

Tagad pieņemsim, ka zelta cena pieaug par 25% un sasniedz 2 500 USD par unci. Ja uzņēmuma izmaksas tajā pašā laikā paliek 1 500 USD, tad no vienas unces tam vairs nepaliek 500 USD, bet gan:

2 500 − 1 500 = 1 000 USD

Tātad zelta cena ir pieaugusi tikai par 25%, bet uzņēmuma potenciālā peļņa no vienas iegūtās unces ir pieaugusi no 500 līdz 1 000 USD jeb par 100%. Tieši šeit rodas tā sauktais operacionālais sviras efekts.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc veiksmīga zelta ieguves uzņēmuma peļņa un akcijas cena labvēlīgos apstākļos var augt daudz straujāk par pašu zeltu. Taču šis mehānisms darbojas arī pretējā virzienā. Zelta cenai krītot, uzņēmuma izmaksas nepazūd. Un 2026. gads investoram to parādīja praksē.

2026. gada tests: kas notiek, kad zelta cena sāk krist?

2026. gada sākums zelta tirgū bija ārkārtējs. Janvāra beigās zelta cena sasniedza vēsturisku maksimumu virs 5 400 USD par unci, bet līdz jūnijam bija noslīdējusi līdz aptuveni 4 000 USD. Īpaši interesants investoram bija jūnijs, jo šajā mēnesī ļoti uzskatāmi varēja redzēt, kā zelta cenas kritums ietekmē ieguves uzņēmumu akcijas. Jūnija laikā zelta cena samazinājās par aptuveni 11%. Tas pats par sevi ir ļoti būtisks kritums vienam mēnesim. Taču lielāko zelta ieguves uzņēmumu akcijās kustība bija vēl izteiktāka.

Agnico Eagle akcija mēneša laikā zaudēja aptuveni 15%, Newmont – arī aptuveni 15%, bet Kinross Gold – gandrīz 22%.

Citiem vārdiem, zeltam piedzīvojot aptuveni 11% korekciju, Kinross akcijas vērtība tajā pašā periodā saruka gandrīz divreiz vairāk. Nesagatavotam investoram tā var būt nepatīkama pieredze.

Es ieguldīju uzņēmumā, kas pelna no zelta. Kāpēc zelts nokritās par 11%, bet mana akcija – par 22%?

Atbildi labi parāda tas, kas tajā pašā laikā notika pašos uzņēmumos.

Agnico Eagle 2026. gada otrajā ceturksnī radīja rekordaugstu 1,3 miljardu USD brīvo naudas plūsmu, bet Newmont – aptuveni 2,2 miljardus USD. Tātad akciju cenu korekcija nenozīmēja, ka raktuves pēkšņi pārstāja pelnīt. Mainījās tirgus cena, ko investori konkrētajā brīdī bija gatavi maksāt par šo biznesu.

Vienlaikus arī spēcīgākie uzņēmumi nav pasargāti no zelta cenas krituma. Newmont realizētā zelta cena otrajā ceturksnī bija par gandrīz 500 USD par unci zemāka nekā iepriekšējā ceturksnī, un brīvā naudas plūsma samazinājās. Atbilde slēpjas tajā pašā operacionālajā svirā, par kuru runājām iepriekš. Tā var palielināt ieguves uzņēmuma peļņu, kad zelts sadārdzinās, bet pretējā virzienā tirgus sagaida peļņas maržu sarukumu un ieguves uzņēmumu akcijas var reaģēt daudz asāk nekā pats zelts.

Randgold: kad disciplīna atmaksājas

Viens no interesantākajiem vēsturiskajiem zelta ieguves veiksmes stāstiem ir Randgold Resources. Uzņēmums koncentrējās uz Āfrikas atradnēm un turpināja investēt ģeoloģiskajā izpētē arī laikā, kad zelta ieguves nozare investoru vidū nebija īpaši populāra. Taču būtiska Randgold priekšrocība bija ne tikai atrast zeltu.

Tā bija kapitāla disciplīna – prasme izvēlēties projektus, kontrolēt izmaksas un nepieļaut situāciju, kurā uzņēmuma izaugsme kļūst svarīgāka par akcionāru naudas atdevi. Rezultāts bija iespaidīgs. No 2008. gada sākuma līdz 2018. gada augustam Randgold akcijas cena pieauga par aptuveni 76%, kamēr lielo zelta ieguves uzņēmumu salīdzināmā grupa vidēji bija zaudējusi 48%. 2019. gadā Randgold apvienojās ar Barrick Gold, izveidojot vienu no pasaules nozīmīgākajiem zelta ieguves uzņēmumiem.

Arī veiksmes stāstiem ir kritumi

Te investors var iekrist nākamajā slazdā:

Tad man vienkārši jāatrod labs zelta ieguves uzņēmums.

Diemžēl arī tas negarantē mierīgu braucienu. Pat kvalitatīvākos uzņēmumus ietekmē zelta cena, izmaksu inflācija, problēmas konkrētās raktuvēs, valstu politika, valūtas, investoru noskaņojums un tas, cik dārgi akcija jau ir novērtēta biržā. Turklāt 2026. gadā ieguves izmaksas saglabājās ļoti augstas. Pasaules zelta ieguvēju vidējais AISC pirmajā ceturksnī sasniedza rekordaugstus 1 785 USD par unci. Tāpēc vienādojums

vienkārši nepastāv.

Veiksmes stāsts nav akcija, kas nekad nekrīt

Daudz interesantāks jautājums ir jautājums – kas notiek ar uzņēmumu, kamēr tā akcijas cena krīt?

Investoram ir vērts skatīties dziļāk:

• Vai raktuves turpina ģenerēt naudu?
• Vai izmaksas tiek kontrolētas?
• Vai uzņēmumam nav pārmērīgu parādu?
• Vai tas papildina savas zelta rezerves?
• Vai attīstībai nav nepieciešams pastāvīgi emitēt jaunas akcijas?

Tieši šeit sāk atšķirties labs uzņēmums no laba stāsta.

Bet kā ar pašu zeltu?

Te parādās fundamentālā atšķirība starp zeltu un zelta ieguves uzņēmuma akciju. Fiziskajam zeltam nav vadības komandas, parādu, darbinieku, degvielas izmaksu, AISC vai neveiksmīga miljardu dolāru projekta. Taču tam nav arī uzņēmuma peļņas sviras.

Nākamajā Ieguves nozares stāstu cikla rakstā atvērsim reāla zelta ieguves uzņēmuma pārskatu un soli pa solim apskatīsim, kam investoram pievērst uzmanību – Reserves, AISC, Free Cash Flow, CAPEX, Debt, Production Guidance un citiem rādītājiem.

Ieguves nozares stāstu cikls

Turpmāk šajā rakstu sērijā sekos vēl vairāki raksti, kurus publicēsim otrdienās:

• Lielākā krāpšana zelta ieguves vēsturē. Kā investori zaudēja miljardus, investējot gadsimta atradnē.
• Kāpēc lielas zelta atradnes dažreiz nav ekonomiski vērtīgas?
• Kā top jauna zelta raktuve?
• Kā saprast, kurš zelta ieguves uzņēmums patiešām ir labs?
• Lielākās neveiksmes un bankrotus – kad miljardiem vērti projekti pārvēršas zaudējumos.
• Zelts pret zelta ieguves uzņēmumu akcijām – kāpēc tie ir divi ļoti atšķirīgi ieguldījumi.