Ungārija trīskāršoja zelta rezerves

Vienā no lielākajiem centrālās bankas pirkumiem pēdējo desmitgažu laikā Ungārija trīskāršoja zelta rezerves. Tas liecina, ka Ungārijas valdība izvēlējās dārgmetālu kā monetārās politikas instrumentu, nodrošinot valūtas vērtības saglabāšanu.
Monetārā iestāde pagājušajā mēnesī paaugstināja savus dārgmetālu krājumus līdz 94,5 tonnām, teikts bankas paziņojumā.
Jaunākie Pasaules Zelta padomes (WGC) dati rāda, ka pasaules centrālās bankas februārī bija aktīvas zelta pircējas. Iepirkumos ievērojamu vietu ieņēmusi Indija, iegādājoties 11,2 tonnas zelta.

Lojalitāte zeltam
Centrālās bankas parasti ir lojālas zelta pircējas.
Un, tā kā valstis pēc pandēmijas vēlas nosargāt savas finanses, Ungārija nav vienīgā valsts, kas palielinājusi savas zelta rezerves. Polijas centrālās bankas prezidents Adams Glapinskis paziņoja, ka pagājušajā mēnesī iestāde ir lēmusi iegādāties vismaz 100 tonnas turpmākajos gados, lai apliecinātu valsts ekonomisko spēku. Jāatzīst, ka gadījumā, ja Polija īstenos ieplānoto, Polijas centrālās bankas zelta rezerves būs lielākas par Lielbritānijas rezervēm. Arī Serbija kopš 2019. gada sākuma ir veikusi nelielus, bet stabilus pirkumus.
Centrālās bankas, lielākoties pēdējās desmitgades laikā, bija stabilas zelta pircējas, taču 2020. gada trešajā ceturksnī zelts nonāca pie neto pārdevējiem, jo ​​dažas ražotājvalstis nopelnīja pateicoties zeltu cenu pieaugumam, ko noteica pieprasījums pēc investīciju aktīviem.
WGC dati liecina, ka mēneša griezumā Ungārijas pirkums ir lielākais kopš 2019. gada jūnija, kad Polija nopirka 94,9 tonnas.
“Mēs ceram, ka 2021. gadā centrālo banku interese pēc zelta saglabāsies, taču šobrīd situācija tirgū izskatās rāma un līdzsvarota,” sacīja Krišans Gopols, Pasaules Zelta padomes tirgus izpētes vadītājs. 

Avots: Bloomberg