Kādu zelta cenu mēs varam sagaidīt 2023. gadā?

Analītiķi vienprātīgi uzskata, ka šogad zelta tirgus saglabāsies visnotaļ svārstīgs, ļaujot prātīgiem pircējiem izmantot zelta iegādes iespējas par izdevīgām cenām. Neskaidrību rada recesijas risks, kā arī nenoteiktība par procentu likmju virzību un ģeopolitiku.

Pagājušais gads zeltam, salīdzinot ar citiem aktīviem, nebija slikts – pēc lielām svārstībām gadu zelts ASV dolāru izteiksmē noslēdza nedaudz virs līmeņa, attiecībā pret vērtību gada sākumā, bet eiro izteiksmē – ar +6% cenas pieaugumu. 2023. gads, visticamāk, kļūs par kārtējo gadu ar ievērojamām cenu svārstībām, jo pieaug recesijas risks, iespējama arī stagflācija.

Arī valūtu tirgi joprojām ir nestabili. ASV dolāra rekordstraujam kāpumam ir sekojis tikpat straujš kritums, kas liek domāt, ka stiprā dolāra laiks varētu būt jau noslēdzies.

Kopumā zelta tirgu šogad veidos divi galvenie faktori:

• recesijas risks;
• nenoteiktība procentu likmju turpmākam liktenim – vai FRS un ECB tās turpinās paaugstināt visa gada garumā vai arī, gadam noslēdzoties, likmes sāks kristies, kam būs liela ietekme uz ASV dolāru.

Turklāt ir daudz neskaidrību par ģeopolitisko spriedzi – karš Ukrainā, nemieri Tuvajos Austrumos un situācija ap Taivānu. Ņemot vērā, ka šie ir ļoti neparedzami faktori, turpmākajā analīzē tie netiks aplūkoti.

Procentu likmes un ASV dolārs

Inflācija ASV pēdējos mēnešos ir palēninājusies un pieaug lēnāk nekā tika gaidīts, ekonomiskie rādītāji sarūk, un tas nozīmē, ka FRS, visticamāk, šogad ievērojami palēninās likmju paaugstināšanu. Tas pozitīvi ietekmētu zelta cenu un, visticamāk, palīdzētu cenai virzīties augšup.

Novembrī gada inflācija bija 7,1%, kas ir piektais krituma mēnesis pēc kārtas. Gada griezumā šajā mēnesī mazumtirdzniecības apjomi ASV saruka visstraujāk, atspoguļojot augstās inflācijas ierobežojošo ietekmi uz pieprasījumu. Turklāt arī rūpniecības sektorā ir vērojamas atdzišanas pazīmes. FRS šie dati iedrošina, jo procentu likmju paaugstināšana tiek izmantota speciāli, lai mēģinātu ierobežot izaugsmi un līdz ar to arī inflāciju. FRS sagaida, ka ASV ekonomikas izaugsme 2023. gadā būs ļoti zema un pastāv augsts recesijas risks.

Recesijas risks ir gandrīz tikpat liels, kā iespēja izvairīties no tā,

paziņoja FRS pārstāvis pagājušā gada beigās. Jāatzīst, ka recesijas iestāšanās risks arī Eiropā tiek uzskatīts par ļoti augstu.

FRS ir strauji paaugstinājusi procentu likmes kopš pagājušā gada vidus. Tagad centrālā banka plāno palēnināt likmju paaugstināšanu un noslēgt to gada laikā. Kopš pagājušā gada marta bāzes likme kopumā tika paaugstināta astoņas reizes.

Prognozē, ka šogad procentu likmes sasniegs augstāko punktu – nedaudz virs 5 procentiem. FRS pārstāvji nevar pārliecinoši atbildēt, cik ilgi procentu likmes saglabāsies maksimālajā līmenī, cik ilgi tās vēl tiks paaugstinātas vai arī pazeminātas. Augstākas procentu likmes, visticamāk, negatīvi ietekmēs zelta cenas.

Secinājums #1:

Procentu likmju kāpuma tempu gaidas ir nonākušas spiediena ietekmē. Tās pēc ilgstoša un pēkšņa kāpuma izraisīja ASV dolāra strauju kritumu un tas veicinājis zelta cenas pieaugumu. Tomēr šī ietekme, visticamāk, būs īslaicīga, jo centrālās bankas joprojām plāno paaugstināt procentu likmes, kaut arī ievērojami lēnākiem tempiem. Augstākas procentu likmes apvienojumā ar inflācijas palēnināšanos ir zeltam nelabvēlīga kombinācija.

Tomēr zelta cena nākotne lielā mērā būs atkarīga arī no tā, cik spēcīgas būs valūtas un kas notiks ar valstu ekonomikām. Vai atgūsies dolāra kurss? Paredzams, ka mīkstinošās monetārās politikas atgriešanās izraisīs visu valūtu vērtību kritumu, kas atbalstīs zelta cenu (pat gadījumā, ja dolārs nostiprināsies pret citām valūtām). Dotajā scenārijā ir sagaidāms lielāks zelta cenas kāpums eiro, Lielbritānijas mārciņās un citās valūtās, izņemot ASV dolāru.

Recesija pozitīvi ietekmē zeltu ilgtermiņā

Ir pamatotas aizdomas, ka 2023. gadā mēs saskarsimies ar recesiju gan Eiropā, gan ASV. Īstermiņā tas varētu negatīvi ietekmēt zelta cenu, bet vidējā termiņā (aptuveni 6-24 mēneši) pat ievērojami to atbalstīt.

Recesijas risks ir augsts, jo procentu likmju kāpums strauji pieaug un tam tradicionāli seko ekonomikas lejupslīde. Pats svarīgākais un precīzākais recesijas rādītājs – ienesīguma līknes inversija – jau ir notikusi. Kopš 1955. gada ASV kopumā ir notikušas desmit ienesīguma līknes maiņas, no kurām deviņām ir sekojusi recesija 6–24 mēnešu laikā. Tiesa, vienu reizi, 1965. gadā, ekonomika neieslīga recesijā, taču izaugsme palēninājās no 10% līdz 0,2%.

Zelta cena parasti ir samazinājusies recesijas sākumā, jo likviditāte finanšu tirgos izsīkst un zelts ir viens no pirmajiem aktīviem, kas tiek pārdots, lai uzlabotu skaidrās naudas pozīcijas. Zelta cenas samazinājuma apmērs ir atkarīgs no tā, vai nonākam dziļākā krīzē. Piemēram, finanšu krīzēs, ko pieredzējām gan 2008., gan 2020. gadā, zelta cena strauji kritās. Tomēr šis kritums bija īslaicīgs, jo zelta cena pēc recesijas rezultātā ir strauji kāpusi. 2008. gada krīzē kritums bija 30%, bet 2020. gadā tas bija 15%. Pirmajā gadījumā bija nepieciešams gads, lai atgūtos līdz pirmskrīzes līmenim, bet otrajā – tikai pusotrs mēnesis.

Dārgmetālu ražotājs Heraeus šovasar publicētajā ziņojumā rakstīja:

Ekonomiskā lejupslīde ne vienmēr ir slikta ziņa zeltam. Raksturīgi, ka dārgmetālu cenas ir kritušās recesijas laikā, bet zelts ir krities mazāk un atkopies ātrāk nekā citi metāli. Kopumā zelta cenas lejupslīdes beigās ir bijušas augstākas nekā tās sākumā.

Secinājums #2:

Recesija nozīmēs, ka inflācija uz laiku samazināsies un centrālās bankas būs spiestas atgriezties pie brīvākas monetārās politikas. Tāpat kā Covid-19 pandēmijas gadījumā, reakcija uz nākamo recesiju, visticamāk, tiks pārspīlēta, kas vēlāk, turpinoties preču superciklam, izraisīs jaunu inflācijas vilni. Tas potenciāli nozīmē arī stagflāciju – vidi, kurā inflācija saglabājas augsta, bet ekonomika nedz aug, nedz krītas. Šādā vidē zeltam vajadzētu darboties ļoti efektīvi. Šogad visticamāks ir recesijas scenārijs, nevis tā sauktā mīkstā piezemēšanās, kad no krīzes var izvairīties, neskatoties uz procentu likmju paaugstināšanu.

Kādu cenu zelts sasniegs 2023. gadā?

Turpinājumā izcelsim svarīgākos zelta cenu līmeņus, ņemot vērā fundamentālo un tehnisko analīzi. Tā kā zelta tirgus lielā nepastāvība un nākotnes nenoteiktība ļoti apgrūtina prognozēšanu, šīs aplēses bieži vien izrādās neprecīzas. Piemēram, dažādi analītiķi šā gada beigās prognozē cenu gan 4000 USD/oz, gan 1700 USD/oz līmenī. Ikvienam ieteiktu sīkāk pētīt šo jautājumu un pieņemt savu pārdomātu investēšanas lēmumu. Zemāk sniegtā analīze ir diezgan vispārīga, un to nevajadzētu izmantot par pamatu investīciju lēmumu pieņemšanā.

Ja raugāmies uz zelta cenas tehnisko analīzi, ir jāseko līdzi vairākiem svarīgiem līmeņiem. Raksta tapšanas brīdī (13. februārī) zelta cena ir 1860 USD/oz.

Svarīgs psiholoģiskais līmenis ir 1800 USD/oz. Turklāt šis līmenis ir arī 200 dienu mainīgais vidējais rādītājs, kuram zelts veiksmīgi izlauzās cauri decembra mēnesī. Ja rādītājs saglabājas ilgāk, tā sāk darboties kā atbalsts, bet zem tā veidojas pretestības līmenis.

Pirmais pretestības līmenis ir zeltam psiholoģiski svarīgais 1900 USD/oz līmenis, kam seko 2000 USD/oz līmenis. Spēcīgākā pretestība ir 2050-2075 USD/oz līmenī, kur zelts pēdējo divu gadu laikā pabijis divas reizes. Zelta cena sasniedza rekordaugstu līmeni 2020. gada augustā, pieaugot līdz 2075 USD/oz.

Gaidāms, ka zelta cena pirmajā pusgadā saglabāsies noteiktā spiediena ietekmē, ņemot vērā recesijas risku un procentu likmju kāpumu. Ja FRS un citas centrālās bankas šogad būs spiestas sākt samazināt procentu likmes, zelts gada otrajā pusē atkal varētu izaicināt 2050 USD/oz līmeni un, iespējams, pat mēģināt sasniegt jaunu rekordu. Ņemot vērā lielo nenoteiktības pakāpi, kas saistīta ar dažādiem faktoriem, zelta cena šogad, visticamāk, turpinās piedzīvot lielas cenu svārstības. Tomēr ilgākā termiņā (vairākus gadus) ir skaidrs, ka procentu likmes nevar paaugstināt, neradot lielu ekonomisko krīzi, ļoti augstā parāda līmeņa dēļ. Tas nozīmē, ka neizbēgami būs atgriešanās pie zemām procentu likmēm un naudas drukāšanas, lai saglabātu monetārās sistēmas darbību, kas palīdzēs zelta cenām pieaugt ilgā laika periodā.

Izvēle #1

Ir noliktavā

1 grama "Tavex" zelta stieņi

Pārdodam 1+ 79,88 € 73.81 73,81 79.88 79,88 79.53 79,53 79.17 79,17 78.5 78,50

Pārdodam 30+ 78,50 € 73.81 73,81 79.88 79,88 79.53 79,53 79.17 79,17 78.5 78,50

Mēs pērkam 73,81€

Salīdzināt Paziņojums
par cenu Pievienot grozam

_____________________

Atruna
Rakstu sagatavoja Tavex Latvija Mārketinga departaments. Pirms investīciju zelta izvēles izvērtējiet šādus riskus:

• Nav ieteicams visus savus ietaupījumus ieguldīt zeltā zelta cenas nepastāvības dēļ.
• Izvēlieties zeltu tikai tad, ja esat pārliecināts, ka ieguldītie līdzekļi tuvāko 5 gadu laikā nebūs nepieciešami ikdienas tēriņiem.
• Vēsturiskā zelta atdeve negarantē identiskus rezultātus nākotnē.
• Finanšu koncerns Tavex Group ir vienīgais oficiālais investīciju zelta rūpnīcu Valcambi SA, PAMP Suisse, The Perth Mint, The Royal Mint, Austrian Mint un Rand Refinery pārstāvis Baltijas valstīs un Skandināvijā.