Tavex vietne (Tavex SIA) izmanto sīkdatnes, lai sniegtu jums pielāgotu informāciju par pakalpojumiem, kā arī uzlabotu tīmekļa vietnes darbību. Ja piekrītat, nospiediet “Piekrist visām sīkdatnēm”. Ja vēlaties pārvaldīt savu izvēli, nospiediet “Pārvaldīt sīkdatnes”. Jūsu izvēle tiks saglabāta 60 nedēļas.
Izvēlieties, kuras sīkdatnes ļaut izmantot šai vietnei:
Uzmanību! Dažas sīkdatnes ir nepieciešamas šīs tīmekļa vietnes darbībai. Šīs sīkdatnes tiek apstrādātas, pamatojoties uz mūsu leģitīmajām interesēm, tāpēc netiek lūgta lietotāja piekrišana. Plašāka informācija ir pieejama mūsu Sīkdatņu politika.
Cookie usage
Nepieciešamās
| Cookie name | Cookie description | Cookie duration |
|---|---|---|
| tavex_cookie_consent | Stores cookie consent options selected | 60 weeks |
| tavex_customer | Tavex customer ID | 30 days |
| wp-wpml_current_language | Stores selected language | 1 day |
| AWSALB | AWS ALB sticky session cookie | 6 days |
| AWSALBCORS | AWS ALB sticky session cookie | 6 days |
| NO_CACHE | Used to disable page caching | 1 day |
| PHPSESSID | Identifier for PHP session | Session |
| latest_news | Helps to keep notifications relevant by storing the latest news shown | 29 days |
| latest_news_flash | Helps to keep notifications relevant by storing the latest news shown | 29 days |
| tavex_recently_viewed_products | List of recently viewed products | 1 day |
| tavex_compare_amount | Number of items in product comparison view | 1 day |
Personalizētās
| Cookie name | Cookie description | Cookie duration |
|---|---|---|
| chart-widget-tab-*-*-* | Remembers last chart options (i.e currency, time period, etc) | 29 days |
| archive_layout | Stores selected product layout on category pages | 1 day |
Mārketinga
| Cookie name | Cookie description | Cookie duration |
|---|---|---|
| cartstack.com-* | Used for tracking abandoned shopping carts | 1 year |
| _omappvp | Used by OptinMonster for determining new vs. returning visitors. Expires in 11 years | 11 years |
| _omappvs | Used by OptinMonster for determining when a new visitor becomes a returning visitor | Session |
| om* | Used by OptinMonster to track interactions with campaigns | Persistent |
Statistikas
| Cookie name | Cookie description | Cookie duration |
|---|---|---|
| _ga | Used to distinguish users | 2 years |
| _gid | Used to distinguish users | 24 hours |
| _ga_* | Used to persist session state | 2 years |
| _gac_* | Contains campaign related information | 90 days |
| _gat_gtag_* | Used to throttle request rate | 1 minute |
| _fbc | Facebook advertisement cookie | 2 years |
| _fbp | Facebook cookie for distinguishing unique users | 2 years |
Vācija būtiski palielina aizņemšanos. Ko tas var nozīmēt zelta cenai eiro?
Zelta cena (XAU-EUR)
3566,14 EUR/oz
+ 64,27 EUR
Sudraba cena (XAG-EUR)
51,32 EUR/oz
+ 1,81 EUR
Vācijas valdība plāno ievērojami palielināt valsts aizņemšanos, lai finansētu infrastruktūras attīstību, aizsardzības izdevumus un ekonomikas stimulēšanas pasākumus. Šāds solis iezīmē būtisku atkāpšanos no fiskālās politikas, kas vairāk nekā desmit gadus tika uzskatīta par vienu no Vācijas ekonomiskās stabilitātes pamatiem.
Vācija maina līdzšinējo kursu
Reuters vēsta, ka Vācijas 2027. gada budžeta projektā paredzēti 203,6 miljardi eiro jauna aizņēmuma – vairāk nekā četras reizes vairāk nekā 2024. gadā. Vienlaikus valdība būtiski palielina ieguldījumus infrastruktūrā un aizsardzībā, izmantojot arī iepriekš izveidoto 500 miljardu eiro infrastruktūras fondu.
Šīs pārmaiņas kļuva iespējamas pēc tam, kad Vācija mīkstināja līdzšinējos konstitucionālos valsts aizņemšanās ierobežojumus jeb tā dēvēto “parāda bremzi” (Schuldenbremse), kas gadiem ilgi bija Vācijas fiskālās politikas stūrakmens.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Daudzus gadus Vācija tika uzskatīta par eirozonas fiskālās disciplīnas simbolu. Salīdzinoši zems valsts parāds un piesardzīga budžeta politika bija viens no faktoriem, kas stiprināja investoru uzticību gan Vācijas ekonomikai, gan eiro valūtai.
Tagad valdības prioritātes ir mainījušās. Kanclers Frīdrihs Mercs norādījis, ka drošības situācija Eiropā un nepieciešamība modernizēt valsts infrastruktūru prasa būtiski lielākus ieguldījumus, pat ja tas nozīmē straujāku valsts parāda pieaugumu.
Kā tas var ietekmēt zeltu?
Lielāks valsts parāds pats par sevi automātiski nepalielina zelta cenu. Tomēr vēsturiski investori bieži pievērš lielāku uzmanību zeltam periodos, kad:
- valdības būtiski palielina aizņemšanos;
- pieaug budžeta deficīti;
- rodas jautājumi par valūtas pirktspēju ilgtermiņā.
Zelts šādos apstākļos bieži tiek uztverts kā aktīvs, kura vērtība nav atkarīga no valdību spējas apkalpot savu parādu vai īstenot monetāro politiku.
Tieši uz šo aspektu uzmanību pievērš arī vairāki tirgus analītiķi, norādot, ka Vācijas fiskālās politikas maiņa var kļūt par vienu no faktoriem, kas ilgtermiņā atbalsta zelta cenu eiro izteiksmē.
Tavex komentārs
Latvijas investori zelta cenu vērtē eiro, nevis ASV dolāros. Tāpēc būtiski ir sekot ne tikai ASV Federālo rezervju sistēmas lēmumiem, bet arī fiskālajai politikai Eiropā.
Vācijas lēmums būtiski palielināt valsts aizņemšanos nenozīmē tūlītēju ietekmi uz zelta cenu. Taču tas signalizē par plašākām pārmaiņām eirozonas ekonomiskajā politikā. Ja arvien vairāk valstu izvēlēsies finansēt izaugsmi ar lielāku parādu, fiziskais zelts arī turpmāk var saglabāt savu nozīmi kā ilgtermiņa vērtības uzkrāšanas instruments.
Zelta cena (XAU-EUR)
3566,14 EUR/oz
+ 64,27 EUR
Sudraba cena (XAG-EUR)
51,32 EUR/oz
+ 1,81 EUR
Lasītākie raksti
Komentāri