Izveidot jaunu Brīdinājumu par cenu

Mīti, meli un klišejas par investīciju zeltu, kurus izplata skeptiķi un finanšu konsultanti

Publicējis Tavex sadaļā Finanšu pratība: zelts un sudrabs 27.03.2018
Zelta cena (XAU-EUR)
1 069,31 EUR/oz
  
+ 0,26
Sudraba cena (XAG-EUR)
12,76 EUR/oz
  
+ 0,00

Investīciju zelts vienmēr ir bijis alternatīvs un tanī pašā laikā konservatīvs investīciju veids, kas nav domāts masām, bet cilvēkiem, kuriem piemīt pamatota skepse attiecībā uz vairākiem pasaules ekonomikas attīstības aspektiem.

Tieši tāpēc zelts ik pa laikam tiek asi kritizēts dažādās informatīvajās telpās – vienkārši sarunās, medijos vai finanšu sektora pārstāvju vidū. Iemesli, protams, ir dažādi – kāds to vispār neuztver kā investīciju, citam trūkst zināšanu par zeltu un zelta tirgu, bet kāds apzināti cenšas mest ēnu uz zeltu, lai pārdotu sabiedrībai citus investīciju produktus.

Šeit ir apkopoti biežākie un skaļākie “zelta skeptiķu” izteicieni, vairāki no kuriem ir visai maldinoši:

1. “Zelta monētu cenas ir pārspīlēti augstas, tāpat kā jebkura numismātikas vai dizaina prece.”

Investīciju zelta monētas nav tiešā veidā saistītas ar numismātisko vai kolekcionēšanas tirgu. Skumjākais ir tas, ka šādu viedokli intervijās ik pa laikam izsaka kādas kredītiestādes investīciju eksperts. Protams, pasaulē tiek ražotas dažādas monētas ar māksliniecisko vērtību, visbiežāk tās ir monētas nelielā tirāžā un veltītas kādam svarīgam vēstures notikumam vai jubilejai. Tomēr starptautiski atzītu investīciju zelta monētu ar augstu likviditāti nav daudz, šādu monētu cena ir tuva biržas vērtībai, kā arī šīm monētām ir neliels spreds un atpirkšanas cena visbiežāk ir augstāka par biržas līmeni. Piemēram, 1 unces monētas “Austrijas Filharomoniks” spreds ir 2.6- 3.3% apmērā. Uzziniet, kas ir spreds.

2. “Pērkot zeltu, nāksies maksāt lielas komisijas maksas dīlerim, bet, kad pienāks laiks pārdot, zaudēsiet ievērojamu daļu no investīcijas.”

Nav patiesība. Vairākām zelta monētām un stieņiem ir ļoti mazs spreds, kā arī bieži atpirkšanas cena ir augstāka par oficiālo tirgus cenu – pārbaudiet paši, piemēram, 1 unces monētas “Austrālijas Ķengurs” atpirkšanas cena ir par 1.3% augstāka par SPOT cenu, kā arī spreds ir 2.7-3.3% robežās atkarībā no apjoma. Ir svarīgi atzīmēt, ka samaksu par zeltu klients visbiežāk saņem daudz ātrāk nekā, piemēram, depozīta slēgšanas brīdī. Valstīs, kur investīcijas zeltā ir populāras (tostarp arī Latvijā), notiek tūlītēja naudas izmaksa skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu. Šo frāzi bieži vien izmanto ar mērķi atturēt potenciālos zelta pircējus no zelta iegādes un novirzīt viņu uzmanību uz citu ieguldījumu veidu. Uzziniet, kas ir SPOT cena.

3. “Pērkot zelta monētas vai stieņus, jāņem vērā slēptās komisijas un citas izmaksas.”

Izdomājums. Zelta pārdošanas un atpirkšanas cenas, kā arī pasaules tirgus cenas ir publiska un viegli pieejama informācija. Investīciju zelta spreds un uzcenojums ir lietas, kuras bez grūtībām varētu aprēķināt pat skolēns. Investīcijas zeltā ir caurspīdīgs un vienkāršs process, tas ir tikpat viegli  kā samainīt valūtu. Un slēptās komisijas maksas, kas parasti izpaužas citiem investīciju veidiem kā pārvaldīšanas/apkalpošanas maksas, zelta gadījumā vispār nepastāv, jo klients pēc iegādes pats pārvalda šo aktīvu, nepiesaistot kredītiestādes vai citas finanšu iestādes.

4. “Investēt zeltā ir bezjēdzīgi, jo tas nemaksā procentus vai dividendes.”

Zelts kā investīcija nekad nav rezultējies kā regulārs investora ienākumu veids. Zeltam piemīt pavisam citas investīciju portfeļa diversifikācijas funkcijas, kas noteikti ir zelta priekšrocība, nevis trūkums, kuru bieži skeptiķi cenšas izcelt. Ļaujiet jūsu depozītiem, akcijām, obligācijām vai citiem instrumentiem maksāt jums procentu maksājumus, tomēr zelts var kļūt par reālu un taustāmo aktīvu ar ļoti augstu likviditāti jūsu investīciju portfelī, kuram piemīt vērtības saglabāšanas funkcijas ilgtermiņā. Zelts jūsu portfelī ir aktīvs, kura mērķis ir “slāpēt” valūtu svārstības, ekonomikas tirgus nestabilitāti un līdzīgas situācijas.

5. “Zeltu glabāt ir dārgi.”

Ne vienmēr! Dārgi būs, ja jums pašiem ir vēlme izvēlēties premium klases individuālo glabātuvi, kur turēt zeltu. Prātīgi ir izlemt glabāšanas jautājumus patstāvīgi. Jāatceras, ka zelts ir metāls ar augstu vērtību, bet ar ļoti maziem izmēriem tā augstā blīvuma dēļ. Arī gadījumā, ja jūs esat liels investors un vēlaties glabāt zeltu bankas seifā, arī tad tā nav problēma. Glabāšana izmaksās 0.1–0.3% gadā. Tas noteikti ir lētāk nekā pārvaldīšanas komisijas maksa citu veidu aktīviem.

Pēdējo gadu notikumi ne tikai pasaules finanšu sektorā, bet arī pie mums Latvijā ir pierādījuši, ka patiešām aktuāls mūsdienās ir kļuvis izteiciens: “Ir kļūdaini uzskatīt, ka kāds var pārvaldīt/uzglabāt mūsu īpašumu labāk par mums pašiem.”

6. “Zelts ir ļoti svārstīgs un nesniedz neko citu, kā tikai ieguldījuma riskus.”

Katrs ieguldījums ir saistīts ar risku, un katrai izejvielu tirgus precei, t.sk. zeltam, vai finanšu instrumentam var būt mainīga vērtība atbilstoši finanšu tirgus principiem. Investoram ir svarīgi izvērtēt tā riska apetīti un izvēlēties piemērotu investīciju veidu. Īstermiņā zeltam var būt izteikta volatilitāte, tomēr jau ilgtermiņā tiek novērots pakāpenisks cenas kāpums. Augstāk minētais izteiciens parasti izskan tad, kad persona vāji pārzina zelta tirgus pamatus. Zelts viennozīmīgi ir ilgtermiņa investīcija, un mēģināt spekulēt uz zelta cenas īstermiņā (parasti tiek runāts par termiņu līdz gadam) ir riskanti. Klasiski tiek uzskatīts, ka investīcijas zeltā ir vērts apsvērt, ja ieguldījuma termiņš ir, sākot no 2 gadiem.

7. “Zelts ir tikai metāla gabals, to nevar ne ēst, ne darīt ar to ko citu.”

Labs novērojums! Tiesa, tas ir metāls un turklāt ļoti unikāls dēļ tā fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām. Šo iemeslu dēļ zelts jau vairāk nekā 5000 gadu laikā bijis svarīga sociālekonomisko procesu sastāvdaļa. Grūti nepiekrist, zeltu nevajadzētu ēst, tāpat kā papīrnaudu, akcijas vai jebkuras citas investīcijas. Tomēr zelts tradicionāli var būt izmantots kā maiņas līdzeklis – tātad krīzes situācijā par to var arī nopirkt maizi, zeltam piemīt arī vērtības uzkrāšanas funkcijas.

Bieži vien eksperti piemin frāzi, kas patiešām atspoguļo zelta vērtības saglabāšanas spēju, un tā frāze ir:

Lai kādā laikā un ekonomikas attīstības posmā jūs dzīvotu – par 1 unces zelta monētu jūs vienmēr varēsiet iegādāties premium kvalitātes uzvalku.

8. “Neinvestējiet zeltā. Investējiet tikai akcijās/fondu indeksos/kriptovalūtās…”

Sargieties no padomdevējiem, kuri cenšas pārliecināt par nepieciešamību investēt tikai vienā finanšu instrumentā un neinvestēt citos. Ļoti iespējams, tas vienkārši ir saistīts ar degsmi jums kaut ko pārdot. Jebkuram investoram ir svarīgi diversificēt tā portfeli. Diversifikācija pasargā investoru no riska, ka viena aktīva vērtības krituma rezultātā tiks zaudēta ievērojama portfeļa daļa. Investoram ir jāizvērtē visas iespējas, lai atrastu sev piemērotākos investīciju veidus. Tāpēc arī mēs nekad neteiksim, ka visi uzkrājumi jums ir jāiegulda zeltā. Nebūt ne. Stabilākajos ekonomikas attīstības posmos – 10-20% no visa ieguldījuma portfeļa ir vērts ieguldīt zeltā; ekonomikas satricinājuma brīžos – maksimums, 50% var novirzīt zeltā.

9. “Vai zelts ir īsts, iespējams pārbaudīt ar zobiem”

Filmās, īpaši vesternos, var redzēt, ka zelta monētas īstumu pārbauda, iekožot tajā un pārbaudot, vai ir palikuši iespiedumi. Tiesa, zelts ir mīksts metāls, tomēr šāda “pārbaude” var izvērsties par ļoti dārgu zobārsta apmeklējumu, turklāt, zelta provi nav iespējams noteikt šādā veidā. Neiesakām atkārtot mājās.

Jums varētu interesēt arī:

Jums būs interesanti lasīt arī