Kas notiek ar zelta cenu pasaules tirgū un kāpēc ieguldījumu zelts pēkšņi ir kļuvis dārgāks?

Kāpēc investīciju zelta monētas un stieņu cena pēkšņi ir kļuvusi tik augsta?

Monēta, iegādāta tikai pirms divām nedēļām par 1470 eiro un tagad var būt atpirkta par 1850 eiro. 26% pieaugums divu nedēļu laikā – nekad iepriekš nav novērots…

Agrāk varēja novērot 5% spredu, bet tagad zelts tiek tirgots ar spredu 20-30% apmērā? Uzcenojums šobrīd ir tik ļoti augsts, izskatās, ka kāds mēģina izmantot krīzes stāvokli…

Līdzīgi jautājumi un pārdomas ir bijuši investīciju zelta pircējiem visā pasaulē, pēdējās nedēļas laikā arī Tavex klientiem. Jautājums ir pilnībā pamatots un pieprasa atbildi nekavējoties. Šajā rakstā es vēlos paskaidrot, ko nozīmē pasaules tirgus “zelta cena”, kāpēc tai nav nekāda sakara ar fiziskā zelta pārdošanas cenu un kāpēc globālās pandēmijas apstākļos ieguldījumu dārgmetālu nozares dalībnieki cenšas nevis kļūt bagātas, bet izdzīvot ne tikai bioloģiski, bet arī ekonomiski.

Lai saprastu, kāpēc fiziskā zelta stieņu un monētu uzcenojums attiecībā pret pasaules tirgus cenu (šī raksta tapšanas brīdī) ir palielinājies no ierastajiem 4–5% līdz 20–30% un kāpēc ekonomiskais krahs tuvākajā nākotnē neizslēdz “sprādzienu” fiziskā zelta preču maržās par simtiem vai tūkstošiem procentu, jāsaprot, ko īsti nozīmē “zelta pasaules tirgus cena”.

Ir svarīgi saprast, ka 99,7% no pasaules zelta cenas veido “papīra zelta” darījumi, tas ir, ar zeltu saistīto vērtspapīru tirdzniecība, ko veic lielākie tirgus dalībnieki. Tie ir darījumi, kas realitātē nemaz nav saistīti ar jebkādu fiziskā zelta piegādi no pārdevēja pircējam, bet drīzāk ar vērtspapīru reģistrēšanu un dzēšanu dažādu pušu ieguldījumu portfeļos – operācijas, kuru vērtība ir noteikta, balstoties uz zelta tirgus cenu, taču kurām faktiski nav nekāda sakara ar reālu zeltu. Un šeit es vēlos atzīmēt, ka “zelta” fondu daļu, saistīto vērtspapīru iegūšana savā investīciju portfelī, ko pārvalda jūsu banka (bet ko pārvērtēt fiziskajā zeltā jums nekad nebūs iespējas), nav tas pats, pat ne tuvu, salīdzinājumā ar tirdzniecību, kad pārdevējs izsniedz fizisku zeltu, kas kļūst par jūsu reālu un nedalāmu aktīvu.

Fiziskā zelta tirdzniecības process ietver sevī:

• zelta ieguvi;
• pārstrādi;
• transportēšanu;
• apdrošināšanu, drošību;
• uzglabāšanu.

Savukārt “papīra zelta” tirdzniecība ir tikai virtuālo aktīvu uzskaite – nekas vairāk kā bitu pārvietošana šķiedru optikas kabelī.

Situācija, kad “papīra zelta” tirdzniecības cenas pasaules tirgos nosaka fiziskā zelta cenas raktuvēm, zelta pārstrādes uzņēmumiem un zelta tirgotājiem, protams, ir pretdabiska, jo tā pielīdzina fiziska aktīva fizisku eksistenci absolūti abstraktai un virtuālai. Tomēr tā ir finanšu tirgus realitāte, jo gan fiziskā, gan “papīra zelta” piedāvājuma un pieprasījuma līmenis parasti ir līdzsvarots, pat ja tas atspoguļo pilnīgi atšķirīgu realitāti.

Pasaules tirgus zelta cena tiek veidota, galvenokārt, no darījumiem Londonas un Ņujorkas dārgmetālu biržā. Tāpēc ir svarīgi ņemt vērā, ka šie darījumi ir tādu finanšu aktīvu tirdzniecība, kas ir  piesaistīti zelta cenai, bet ne zeltam kā fiziskam aktīvam, neveicot zelta fiziskus pārvedumus starp to pircēju un pārdevēju noguldījumiem “tirgus veidotāju” bankās.

Situācija, kad pasaules tirgū tiek tirgots tikai fiziskais zelts, īsti nebūtu iespējama, jo pasaules pieprasījums pēc fiziskā zelta gadā sasniedz 4 355 tonnas, savukārt Londonas un Ņujorkas finanšu tirgos ir attiecīgi 342 000 un 387 000 tonnas zelta. Visā pasaulē ik dienu tiek tirgotas aptuveni 3300 tonnas zelta, no kurām tikai 10 – 13 tonnas tiek pārdotas fiziskā zelta veidā. Tas nozīmē, ka ap 3 290 tonnas nav nekas vairāk kā spekulācijas ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, par pamatu ņemot zelta cenu. Tādējādi, pasaules tirgū zelta cenu iegūst, summējot fiziskos un virtuālos zelta tirdzniecības apjomus, kas datortermināļos faktiski pārdod vien 10 tonnas fiziskā zelta, pārējās 3 290 tonnas ir vien elektronisko signālu apmaiņas darījumi. Zelta tirgus cenas līmeni, kas automātiski nozīmē arī fiziskā zelta cenas līmeni, nosaka “papīra zelta” atvasinājumi. Absurdā realitāte.

Izpratne par pasaules zelta cenas veidošanas loģiku padara saprotamu arī to, kāpēc fizisko zelta tirgotāju zelta cenas pasaulē ir ievērojami augušas, saskaroties ar globālo pandēmiju un stagnējošo ekonomiku.

Zelta preču pārvērtēšana pēdējās nedēļās nav Tavex spekulācija, šobrīd palielināti spredi (starpība starp pirkšanu un pārdošanu) ir vērojami zelta tirgotājiem visā Eiropā. Iemesls, kāpēc zelta tirgotāji aizvērušās durvis vai palielinājušas cenas ir tas, ka 99,7% no pasaules tirgus cenas, kas atvasināta no virtuālās “papīra zelta” spekulācijas, vairs nav pieejams kā etalons īsta fiziskā zelta pārdošanai.  Padziļinoties krīzei, fiziskā zelta cena  atšķirsies no tā, ko kāds investors, kurš iegulda zelta atvasinājumos, vēros uz sava datora monitora. Un te ir vērts atzīmēt, ka līdzīgs process, visticamāk, būs attiecināms uz visām izejvielu preču tirgus precēm, kuru cenas krīzes laikā sāks atšķirties no spekulatīvajām cenām finanšu tirgos.

Zelta tirgotāji Eiropā pašlaik novēro, ka bažas par finanšu krīzi un ekonomikas sabrukumu pēdējās nedēļās ir desmitkārtīgi palielinājušas pieprasījumu pēc zelta izstrādājumiem. Tajā pašā laikā pasaules zelta rūpnīcas (arī tās, kuras ir Tavex Grupas piegādātāji) ir pārtraukušas savu darbu. Situācijā, kad pieprasījums pieaug par 300-1000% un piedāvājums krītas par 80%, zelta tirgotājiem, pēc tirgus loģikas, būtu nepieciešams nevis 25% pieaugums, bet vairāki simti procentu, lai līdzsvarotu piedāvājuma un pieprasījuma līkni. Šādu scenāriju gadiem ilgi prognozējuši daži zelta investori, citējot mākslīgi zemu fiziskā zelta cenu virtuālajos zelta tirgos. Nav izslēgts, ka šāda tirgus konjunktūra būs realitāte tuvākajā nākotnē.

Tavex Group redzējums ir turpināt nodrošināt klientiem sniegtos solījumus arī šajos grūtajos laikos. Mēs joprojām pārdodam to, ko spējam piegādāt un joprojām uzpērkam zeltu visās pārstāvniecībās, kuras nav pārtraukušas klātienes darbu. Kopš 2004. gada Tavex Grupa tirgo zeltu kā galīgo finanšu “izpletni” vai “glābšanas riņķi” un konsultējam klientus par iespējamiem “ārpussistēmas” riskiem, kuros tikai zelts var nodrošināt aktīvu saglabāšanu. Šo gadu laikā Tavex Grupas pārstāvniecības tika izsmietas par “apokaliptisku” scenāriju skicēšanu, šobrīd mēs vairs neesam apokaliptisku notikumu pravieša lomā, bet gan aktiera vai dalībnieka lomā.

Šī brīža situācija ir jāsaprot tā, ka “izpletņa” cena ir tieši atkarīga no tā, vai tā pārdošana tiek uzsākta, kad lidmašīnas dzinējs vēl darbojas un esam 10 000 metru augstumā vai arī dzinējs jau nedarbojas un izpletņu daudzums ir 50 uz 100 pasažieriem. Gan Baltijas valstu, gan Eiropas valstu ekonomikas dzinēji šobrīd ir apstājušies, un nav zināms ar kādu jaudu un kad tie atsāks darboties. Un pasažieru ir garantēti daudz vairāk nekā krājumos esošo izpletņu.

Tavex Grupa šobrīd var tikai solīt, ka darīsim visu iespējamo, lai tirgos atrastu papildu “izpletņus”. Un palikt pie mūsu konstantās prakses – mēs nepārdodam solījumus, bet pārdodam fizisko zeltu. Tikai to, kas faktiski ir mūsu noliktavās un tikai to, ko mēs nekavējoties varam nodrošināt klienta veiktajā darījumā.

Šī brīža situācija ir sarežģīta, bet šobrīd mūs priecē fakts, ka pēdējo 16 gadu laikā Tavex Grupa, tai skaitā Tavex Latvia ir palīdzējis daudziem cilvēkiem Latvijā radīt situāciju, kad rītdiena ir vismaz nedaudz drošāka par spīti ārkārtas stāvokļa laikam un nenoteiktībai visā pasaulē.

_____________________________

Atruna
Ziņojums sagatavots, kā mārketinga paziņojums, vienīgi informācijas nolūkos. Šajā ziņojumā iekļauto informāciju vai viedokļus (neskatoties uz informācijas avotu) nevajadzētu uztvert kā ierosinājumu, padomu vai aicinājumu veikt jebkura finanšu instrumenta pirkšanas vai pārdošanas piedāvājumu. Šajā pārskatā ietvertā informācija nesatur ieteikumus nedz ieguldījumu, nedz nodokļu jautājumos, un tajā netiek ņemti vērā konkrēti investīciju mērķi, tieksme pēc riska un ziņojuma saņēmēja finansiālais stāvoklis. Šo ziņojumu nedrīkst izplatīt, kopēt, pavairot vai mainīt bez uzņēmuma iepriekšējas rakstiskas piekrišanas. Papildu informāciju, kuru, lai izvairītos no iespējamām neprecizitātēm, nevar uzskatīt par ieteikumu un / vai padomu, var saņemt no uzņēmuma pēc pieprasījuma.