Izveidot jaunu Brīdinājumu par cenu

Kāpēc centrālajām bankām ir zelta rezerves?

Publicējis Tavex pirms 7 mēnešiem
Zelta cena (XAU-EUR)
1 025,22 EUR/oz
  
+ 0,11
Sudraba cena (XAG-EUR)
12,10 EUR/oz
  
+ 0,01

gold-bars-bank-resreve

Līdz ar Bretonvudsas valūtas sistēmas sabrukumu zelts zaudēja oficiālo naudas statusu, kā arī tika izsvītrots no valstu valūtu kursu noteikšanas mehānismiem. Neskatoties uz to, zeltam joprojām ir svarīga loma investīciju pasaulē un tradicionālas monetārās funkcijas.

Pasaules valstu centrālās bankas un starptautiskās organizācijas ir lielākie zelta turētāji. Šobrīd šādu subjektu valdījumā ir aptuveni 18% no visa kādreiz iegūtā zelta jeb 33790.8* tonnas zelta.

Zelta īpatsvars centrālo banku ārējo rezervju struktūrā pasaules valstīm ir dažāds un atkarīgs gan no vēsturiskiem ekonomikas attīstības apstākļiem, gan no valsts stratēģijas mūsdienu ģeopolitiskajā arēnā. Saskaņā ar statistiku lielākās zelta rezerves ir ASV – 8133.5 tonnas, kurai seko Vācija, Itālija, Francija – valstis, kurām zelta rezervju īpatsvars sasniedz 60-70%. Tomēr attīstības valstīm šis rādītājs ir dažāds – 3-6% apmērā. Zemāk ir apkopoti galvenie iemesli un priekšnosacījumi valstu zelta rezervju lielumam:

  • Valūtas konvertējamības pakāpe un loma starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās. Valstīm, kuru valūtas tiek izmantotas starptautiskajos norēķinos, ir būtiski nodrošināt netiešu valūtas segumu ar zeltu. Salīdzinoši lieli zelta krājumi ir raksturīgi arī tādām starptautiskajām organizācijām kā SVF un ECB. Tabulā ir parādīti šādu valstu un institūciju zelta rezervju dati.
  • Ģeopolitiskā situācija. Ģeopolitisko konfliktu rezultātā tiek apgrūtinātas un saasinātas iesaistīto valstu un to sabiedroto attiecības, kas savukārt var izpausties ar savstarpējām finanšu sankcijām un ierobežojumiem, kā arī tas var ietekmēt valūtas konvertējamību valūtu tirgos. Zelta rezerves var potenciāli kalpot par ārkārtas finanšu līdzekļiem neprognozējamu starptautisko ekonomikas attiecību attīstības rezultātā.
  • Zelta iegādes iespējas iekšējā tirgū. Zelta iepirkumi iekšējā tirgū ir iespēja samazināt zelta rezervju papildināšanas izmaksas, kā arī svarīgs atbalsts valsts ekonomikai. Valstis, kuras lielākoties iepērk zeltu no iekšzemes raktuvēm, ir Ķīna, Dienvidāfrika, ASV, Krievija, Indija, Tanzānija, Gana un citas.
  • Tradīcijas saglabāšana. Zelts vairs nenodrošina valsts valūtas vērtību vai segumu tiešā veidā, tam gan ir vairāk politiska, psiholoģiska un emocionāla nozīme, tāpēc daudzas valstis neplāno atteikties no vēsturiski uzkrātām rezervēm zelta veidā.
  • Zelta standarta mantojums. Vēsturiski valstīs, kuras bija galvenie starptautiskās tirdzniecības dalībnieki zelta standarta laikā, līdz mūsdienām ir saglabājušas salīdzinoši lielas zelta rezerves.
  • Valsts ekonomikas atkarība no izejvielu eksporta ieņēmumiem. Pēdējās desmitgades laikā ir vērojama tendence valstīm vienoties par savstarpējiem norēķiniem nacionālajās valūtās. Valstīs, kuras aktīvi piegādā energoresursus pasaules tirgū, ir svarīgi, lai valūtas tirgos būtu pietiekoša uzticamība norēķinu valūtai. Zelta rezerves ir viens no veidiem, kā netiešā veidā tiek nodrošināta un uzlabota uzticamība valūtai.
  • Diversifikācija risku mazināšanai un ASV dolāra lomas mazināšana. Atsevišķu valstu centrālās bankas stratēģiski samazina ASV dolāra īpatsvaru valūtu rezervēs, mainot kopējo rezervju struktūru. Zeltam kā diversifikācijas rīkam tiek pievērsta īpaša uzmanība. Piemēram, divdesmit gadu laikā gan Ķīnas, gan Krievijas zelta rezerves tika palielinātas gandrīz par 500%.

Pasaules valstis ar lielākajām zelta rezervēm TOP 10

Valsts / OrganizācijaZelta rezerves, tonnas
1ASV8 133.5
2Vācija3 373.6
3SVF2 814.0
4Itālija2 451.8
5Francija2 436.0
6Ķīna1 842.6
7Krievija1 838.8
8Šveice1 040.0
9Japāna765.2
10Nīderlande612.5
79Latvija6.6

Avots: World Gold Council | Statistikas dati uz 2018. gada februāri

Jums varētu interesēt arī:

Jums būs interesanti lasīt arī