Izveidot jaunu Brīdinājumu par cenu

Cik daudz vietas zeltam ir manā investīciju portfelī?

Publicējis Tavex sadaļā Finanšu pratība: zelts un sudrabs 06.04.2018
Zelta cena (XAU-EUR)
1 060,54 EUR/oz
  
- 0,00
Sudraba cena (XAG-EUR)
12,72 EUR/oz
  
- 0,00

Diversifikācija ir svarīgs investora veiksmes priekšnosacījums, īpaši krīzes laikos cilvēki mēdz iegaumēt praksē, ka nebūtu vēlams visas olas likt vienā grozā. Investīciju veidu dažādošana pasargā investoru no riska, ka viena aktīva vērtības krituma rezultātā tiks zaudēta ievērojama portfeļa daļa.

Lai cik finanšu analītiķi nestrīdētos viens ar otru, investīciju portfeļa struktūras ideālā formula neeksistē, tā lielā mērā ir atkarīga no investora rakstura, finanšu pratības, uzskatiem un riska apetītes. Visbiežāk tiek pausts viedoklis, ka portfelim jābūt sabalansētam, tātad jāiekļauj gan riskantie aktīvi ar augstu ienesīgumu, gan zema riska un neliela ienesīguma instrumenti ar mērķi nodrošināt iespējamo zaudējumu amortizēšanu ar cita veida aktīvu peļņu.

Cik daudz zelta jābūt portfelī? Jautājums var būt ļoti strīdīgs, un katram ir savi uzskati par šo tēmu. Zelts nav investīcija ar regulāru un fiksētu ienākumu, toties pasaulē tam tiek pievērsta īpaša loma investīciju portfelī kā līdzeklim ar vērtības saglabāšanas funkcijām ilgtermiņā.

Daudzi šo dārgmetālu ierasti uztver kā vienu no ieguldījumu iespējām satricinājumu periodos, dažādojot un mazinot riskus.

Latvijas Banka, raksts “Zelts kā ieguldījums”

Esam apkopojuši dažādus viedokļus par to, cik daudz vietas portfelī var atvēlēt investīciju zeltam:

1. 10-15% no investīciju portfeļa

Investori bieži atzīst, ka pārmērīga portfeļa diversifikācija vēlāk var izvērsties kā apgrūtinājums portfeļa pārvaldīšanai un analīzei, tāpēc praktiķi iesaka izvēlēties no 7 līdz 10 dažādiem instrumentiem tādā proporcijā, kas vislabāk piedien investora riska profilam. Ja investors ar piesardzību raugās uz pasaules ekonomikas attīstību nākotnē, zelts ir viens no instrumentiem.

2. Fiksēts zelta daudzums

Pastāv uzskats, ka lielāka nozīme ir nevis zelta proporcijai investīciju portfelī, bet tā esamībai kā tādai. Krīzes situācijā zelts var kalpot ne tikai par investora “miera ostu”, bet arī par maiņas līdzekli. Tāpēc dažreiz investori, rūpējoties par sevi un savu ģimeni, izvēlas noteiktu zelta monētu vai stieņu skaitu, piemēram, vismaz 1 unci vai viena cita svara zelta monētu vai stieni uz vienu ģimenes locekli.

3. Zelta daudzums uz vienu planētas iedzīvotāju

Pēc World Gold Council aprēķiniem, pasaules vēstures laikā no zemes dzīlēm tika iegūti aptuveni 190 000 tonnu zelta, kas ir mazāk nekā 1 unce zelta uz vienu pasaules iedzīvotāju (~25 grami). Ja ņem vērā tikai privāto investīciju statistiku, tad šis rādītājs ir aptuveni 5 grami zelta uz vienu iedzīvotāju. Zelta daudzums katru gadu pieaug aptuveni par 1.5%, un pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums ir 1.1%. Skaidrs, ka šādi aprēķini sniedz tikai priekšstatu par to, cik patiesībā ir maz zelta pasaulē attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Kā arī, ņemot vērā ļoti dažādo labklājības līmeni un bagātības sadalījumu pasaules valstīs, ir iespējams pieņemt šo lielumu tikai kā indikāciju zelta daudzumam investīciju portfelī.

4. Valsts parāda vērtība uz vienu valsts iedzīvotāju

Lielākā daļa pasaules valstu ilgstoši ir dzīvojusi un turpina dzīvot pāri budžeta līdzekļiem. Piemēram, viens no ES Māstrihtas kritērijiem dalībvalsts pievienošanai savienībai ir valsts parāda attiecība pret IKP – ne lielāka par 60%¹. 2002. gadā²  šo priekšnosacījumu izpildīja gandrīz visas tā laika ES dalībvalstis. 2007. gada finanšu krīze atstāja ievērojamu ietekmi uz valstu parādiem, šobrīd vismaz 16 no 28 dalībvalstīm neizpilda sākotnējo kritēriju, kā arī vidējais ES dalībvalstu valsts parāda rādītājs 2017. gadā ir bijis 83.50% no IKP. Uz ES valstu fona Latvijas valsts parāds vēl aizvien ir viens no zemākajiem – 9.7 miljardi eiro jeb 4948.97 € uz vienu Latvijas iedzīvotāju.

Pastāv uzskats, ka negatīvas pasaules notikumu attīstības gadījumā personīgajā investīciju portfelī ir vērts turēt zeltu par vērtību, kāds ir valsts parāda apmērs uz vienu iedzīvotāju. Latvijas gadījumā tās būtu aptuveni 4 unces zelta, savukārt ASV iedzīvotājiem jārēķinās ar aptuveni 46 zelta uncēm.

5. Zelta tirgus kapitalizācijas īpatsvars

Saskaņā ar statistiku zelta tirgus kapitalizācija ir ~7.5 miljardi ASV dolāru, kas ir aptuveni 4% no zelta, akciju un obligāciju tirgus kapitalizācijas.³  Šis rādītājs var būt atskaites punkts zelta proporcijas definēšanā jūsu investīciju portfelī.

6. Zelta īpatsvars centrālo banku ārējo rezervju struktūrā

Izvēloties zelta proporcijas lielumu, var vērtēt centrālo banku attieksmi pret šo dzelteno metālu. Pasaules valstu centrālās bankas un starptautiskās organizācijas ir lielākie zelta turētāji. Šobrīd šādu subjektu valdījumā ir aptuveni 18% no visa iegūtā zelta. Zelts ir tikai daļa no kopējām rezervēm, tā īpatsvars ir visai dažāds. Vidēji pasaules valstu centrālās bankās zelts ir 14.7% no kopējām rezervēm, 38 valstu gadījumā īpatsvars ir zem 5%, 24 valstu gadījumā – diapazonā no 5-10%, citu 19 valstu gadījumā – no 10-20%. Protams, centrālo banku rezervēm, t.sk. zeltam, ir nedaudz citas funkcijas nekā zeltam privātā investora portfelī, tomēr arī tas var kalpot par indikāciju proporcijas izvēlē.

Lasi vairāk: Kāpēc centrālajām bankām ir zelta rezerves?

7. Ne cik. 0% no portfeļa

Šāds viedoklis visbiežāk ir investoriem, kuri dažādu iemeslu dēļ visai skeptiski raugās uz zeltu kā investīciju veidu, jo ir ļoti optimistiski attiecībā par nākotni. Nereti šādu apgalvojumu nākas dzirdēt arī no kāda bankas investīciju eksperta vai padomdevēja, kurš, ļoti iespējams, alkst pēc investoru uzticētā kapitāla regulāras pārvaldīšanas komisijas maksas (kas netiek saņemta no investīcijām zeltā).

Lasi vairāk: Mīti, meli un klišejas par investīciju zeltu.

Iepriekš minētie piemēri ir tikai informatīvā indikācija, kas var palīdzēt saprast, cik daudz un vai vispār ir nepieciešams investēt zeltā. Viss ir atkarīgs no jūsu riska tolerances.

Iespējams, jūs interesēs arī:

_____________________________

¹ European Commission, https://ec.europa.eu/

² Google search, https://www.google.lv

³ Market Watch, https://www.marketwatch.com/

Jums būs interesanti lasīt arī