Ieguldījumu dārgmetāli un kapitāla pieauguma nodoklis 2026. gadā

Ieguldījumi fiziskajos dārgmetālos Latvijā kļūst arvien populārāki, tomēr līdz ar to pieaug arī jautājumu skaits par nodokļu piemērošanu.

2026. gadā Valsts ieņēmumu dienests aktualizēja informatīvo materiālu par kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu ieguldījumu zeltam un citiem dārgmetāliem, precizējot vairākus būtiskus aspektus. Līdz ar to ir vērts atkārtoti apskatīt, kad rodas pienākums maksāt nodokli un kādos gadījumos tas nav piemērojams.

Galvenais jaunums – runa vairs nav tikai par ieguldījumu zeltu

Līdz šim sabiedrībā bija izplatīts priekšstats, ka kapitāla pieauguma nodoklis attiecas galvenokārt uz ieguldījumu zeltu. Tomēr VID jaunajā skaidrojumā ir norādīts, ka par kapitāla aktīviem var tikt uzskatīts ne tikai ieguldījumu zelts, bet arī citi ieguldījumu nolūkā iegādāti dārgmetāli. VID norāda, ka ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli ir kapitāla aktīvi, ja tie iegādāti kapitāla uzkrāšanai un saglabāšanai, piemēram, zelta, sudraba, platīna vai pallādija stieņu un monētu veidā.

Tas nozīmē, ka šobrīd VID skatījums aptver plašāku fizisko dārgmetālu loku nekā iepriekš.

Kad rodas pienākums maksāt nodokli?

Ja fiziska persona pārdod kapitāla aktīvu par cenu, kas pārsniedz tā iegādes vērtību, rodas kapitāla pieaugums. Par šo starpību jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

No 2025. gada kapitāla pieauguma nodokļa likme rezidentiem ir 25,5%, un nodoklis tiek aprēķināts no peļņas, nevis no visas pārdošanas summas (izņēmums – ja nav saglabāts dārgmetāla iegādes dokuments). Piemēram:

• zelta stienis iegādāts par 3 000 EUR;
• pārdots par 3 600 EUR;
• kapitāla pieaugums ir 600 EUR (nodoklis jāmaksā no šīs summas).

Izšķirošais kritērijs – kādam nolūkam dārgmetāls iegādāts

Viens no būtiskākajiem jaunumiem VID skaidrojumā ir uzsvars uz iegādes mērķi. VID nošķir:

Personīgo mantu, piemēram:

• rotaslietas;
• virtuves piederumus;
• citus personīgai lietošanai paredzētus priekšmetus;

no kapitāla aktīviem, kuru iegādes mērķis ir kapitāla uzkrāšana un saglabāšana.

Vai tas attiecas tikai uz zeltu?

Nē. Saskaņā ar VID skaidrojumu kapitāla aktīvi var būt arī:

• sudraba stieņi;
• sudraba investīciju monētas;
• platīna stieņi;
• pallādija stieņi;
• citi ieguldījumu nolūkā iegādāti fiziski dārgmetāli.

Tas ir būtisks precizējums salīdzinājumā ar iepriekš plaši izplatīto priekšstatu, ka nodokļa regulējums attiecas tikai uz ieguldījumu zeltu.

Vai juvelierizstrādājumi arī var būt kapitāla aktīvs?

VID informatīvajā materiālā rotaslietas ir minētas kā personīgās mantas piemērs. Tomēr vienlaikus VID uzsver, ka nozīme ir iegādes mērķim.

Tas nozīmē, ka katrs gadījums vērtējams individuāli. Ja konkrēts priekšmets iegādāts ikdienas lietošanai, tas parasti būs personīgā manta. Savukārt, ja dārgmetālu saturošs priekšmets faktiski iegādāts kā ieguldījums kapitāla saglabāšanai vai peļņas gūšanai (ko nereti cilvēki dara, iegādājoties lombardos dārgmetāla izstrādājumus kā ieguldījumu dārgmetālu), VID vērtējums var būt atšķirīgs. Šis ir viens no aspektiem, kurā 2026. gada VID skaidrojums ievieš plašāku interpretāciju nekā iepriekš.

1. Vai dārgmetāli tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli?

Saskaņā ar LR likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta 2. punkta 7. daļu ieguldījumu zelts un līdzīgi dārgmetāli ir kapitāla aktīvs.

Kapitāla pieaugumu, ko LR iedzīvotājs gūst no ieguldījumu dārgmetālu pārdošanas, apliek ar kapitāla pieauguma nodokli.

2. Kā noteikt ienākumu no kapitāla pieauguma?

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību.

3. Kādos gadījumos ir jāiesniedz deklarācija par ienākumiem no kapitāla pieauguma?

Deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniedzama gadījumos, kad nodokļu maksātājs pārskata periodā gūst ienākumus no kapitāla pieauguma vai ja nodokļu maksātājam – nerezidentam – iedzīvotāju ienākuma nodoklis no šiem ienākumiem nav ieturēts izmaksas vietā, vai arī, ja nodokļu maksātājs – nerezidents – vēlas atgūt pārmaksāto (ieturēto) iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma ienākuma.

4. Vai pareizi ir teikt, ka gadījumā, ja ieguldījumu dārgmetāla pārdošanas rezultātā ir zaudējumi vai negatīvs kapitāla pieaugums, kapitāla pieauguma deklarācija nav jāiesniedz?

Normatīvie akti nenosaka, ka šādā gadījumā būtu jāiesniedz deklarācija. Līdz ar to ir pareizi teikt, ka šādā gadījumā kapitāla pieauguma deklarāciju var nesniegt. Tomēr praksē ir redzams, ka, ja persona nav sniegusi informāciju VID par to, ka darījuma rezultātā ienākums nav gūts, VID sazinās ar nodokļu maksātāju un informē par iespējamo nepieciešamību nomaksāt kapitāla pieauguma nodokli no visas atsavinātā kapitāla aktīva summas un lūgumu precizēt darījuma informāciju. Šādā gadījumā nodokļu maksātājam tāpat ir jāsniedz informācija VID, pamatojot to, kādēļ kapitāla pieauguma deklarācijas nav sniegta (iesniedzot EDS dārgmetāla iegādes čeku vai preču pavadzīmi-rēķinu, no kura var secināt, ka kapitāla pieauguma nebija). Turklāt, ja nodokļu maksātājs ignorē VID pieprasījumu sniegt papildus skaidrojumu par darījumu, pastāv risks, ka VID veiks nodokļa, nokavējuma naudas un soda naudas uzrēķinu. Lai no tā izvairītos, nodokļu maksātājs jau sākotnēji var sniegt VID deklarāciju arī par negatīvo kapitāla pieaugumu.

5. Kādus iegādes vērtības apliecinošus dokumentus var iekļaut deklarācijā?

Praksē cilvēkiem ne vienmēr paliek preces iegādes dokumenti, tomēr būtu jacenšas saglabāt vai sameklēt pēc iespējas vairāk dokumentāru pierādījumu, kas liecina par kapitāla aktīva vērtību iegādes brīdī. Šādi dokumenti var būt, piemēram: kvīts, čeks, rēķins, pavadzīme, bankas maksājuma uzdevums, konta izraksts, tirgotāja rakstisks apliecinājums par dārgmetāla iegādes vērtību vai kāds cits dokuments, no kura var pārliecināties par kapitāla aktīva vērtību tā iegādes brīdī. Tavex apzinās, ka dārgmetāli ir ilgtermiņa ieguldījums, taču čeki izbalē ļoti ātri. Mēs esam gatavi palīdzēt saviem klientiem un apliecināt informāciju par darījumu veikšanu, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi. Šādos gadījumos lūdzam zvanīt 6720 5533 vai rakstot uz tavex@tavex.lv

6. Svarīgākais par zeltu/dārgmetāliem un kapitāla pieauguma nodokļa nomaksu

a) Sākot ar 2025. gada 1. janvāri kapitāla pieauguma nodokļa likme tiek piemērota 25.5% apmērā (iepriekš 20% apmērā);

b) Kapitāla pieauguma deklarācijas iesniegšanas termiņi 2026. gadam:

Aprēķinātā nodokļa summa ir jāiemaksā budžetā likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas mēneša 23. datumā (skatīt tabulu zemāk).

Deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas termiņš atkarīgs no ceturksnī gūtā ienākuma apmēra:

– Ja personas (Latvijas rezidenta) kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniegs 1000 €, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par gūto ienākumu iesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam. Aprēķinātā nodokļa summu iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz tā mēneša 23. datumam, kurā iesniegta deklarācijas par ienākumu no kapitāla;

– Savukārt, ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniegs vai būs vienādi ar 1000 €, tad deklarācija jāiesniedz līdz nākamā gada 15.janvārim, aprēķinātā nodokļa summu iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 23. janvārim.

c) Nerezidentiem piemērojamā likme ir 3%. Nodokli no kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākuma Tavex ietur izmaksas brīdī un pārskaita uz valsts kasi. Nerezidentiem ir jāpierāda, ka Latvijā tie nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji.

7. Pārdevi dārgmetālu ar peļņu? Deklarē ienākumus savlaicīgi!

8. Ja fiziskās personas kopējais gada ienākumu apjoms pārsniedz 200 000 eiro

No 2025. gada ir ieviesta IIN papildu likme 3 % apmērā, ko piemēro, ja fiziskās personas kopējais gada ienākumu apjoms pārsniedz 200 000 eiro (tajā skaitā atalgojums, dividendes, kapitāla pieaugums un ienākumi no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums). Papildu likmi 3 % aprēķina un maksā pats cilvēks – ienākuma saņēmējs – gada ienākumu deklarācijā no gada ienākumu daļas, kas pārsniedz 200 000 eiro (t. i., 2026. gadā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2025. gadu).

9. Deklarācijas iesniegšanas tehniskais izpildījums

Savā Valsts ieņēmumu dienesta EDS kontā, izmantojiet šo ceļu:

Atveriet deklarēšanas veidlapu un aizpildiet to veidā, kā ir aprakstīts šeit!

10. Kā rīkoties, ja gada griezumā vienā zelta pārdošanas darījumā, iedzīvotājs gūst kapitāla pieaugumu, taču otrajā darījumā (piemēram, pārdošana notiek citā ceturksnī) zelts tiek pārdots ar zaudējumiem?

Ja kādā no ceturkšņiem, pārdodot zeltu, tiek gūts kapitāla pieaugums, taču citā ceturksnī zelts tiek pārdots ar zaudējumiem, tad, lai segtu zaudējumus, kas nav segti taksācijas gada laikā, ir jāiesniedz gada kapitāla pieauguma ienākumu precizēšanas deklarācija, sākot ar pēctaksācijas gada 1. martu.

Kā arī ienākumus/zaudējumus, kas rodas no zelta atsavināšanas, deklarējot, var summēt ar cita veida kapitāla aktīvu ienākumiem/zaudējumiem, piemēram, akcijām.

Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar Tavex, zvanot 6720 5533 vai rakstot uz tavex@tavex.lv

__________________
Atruna: Raksts ir sagatavots sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroja “Šķiņķis Pētersons” pārstāvi, zvērinātu advokātu Matīsu Šķiņķi.
Izmantotie avoti un saistītie tiesību akti:
Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”: https://likumi.lv/doc.php?id=56880
VID informatīvais materiāls par 2024. gadu: VID skaidrojums par nodokļa piemērošanu