Kā pareizi apieties ar zeltu un kā to glabāt?

Monētas un stieņi no tīra zelta ir ļoti mīksti, tāpēc tos ir viegli bojāt. Produkta vērtība var samazināties, ja tiek bojāts preces ārējais izskats, t.i., saskrāpēts, salocīts vai tā oriģināliepakojums ir atvērts.

Šeit var uzzināt informāciju par monētu un stieņu veidiem un to uzglabāšanas praksi.
Mēs apkopojām dažus ieteikumus, kā apieties ar zeltu, lai izvairītos no tā bojāšanas, un saglabāt to labākajā stāvoklī:

• Neņemiet monētas vai stieņus ārā no oriģinālā iepakojuma, ja tādu ir paredzējis ražotājs (plastmasas kapsulas, vakuuma iepakojuma);
• Ņemot rokās zelta monētu bez iepakojuma, vienmēr turiet to aiz malām vai monētas joslas (gurts);
• Nepieskarieties monētas vai stieņa aversa vai reversa virsmai, jo uz virsmas var palikt redzami pirkstu nospiedumi. Pirkstu nospiedumus nav iespējams notīrīt pilnībā, īpaši no spoguļvirsmas. Pat berzējot ar vismīkstāko drānu, uz virsmas tiks atstātas sīkas skrambas;
• Ja vēlaties pieskarties monētas virsmai, tad ieteicams valkāt tīrus, baltus cimdus;
• Nemēģiniet iekost zeltu, lai pārbaudītu tā mīkstumu vai īstumu, kā to allaž rāda vēsturiskajās filmās;
• Ieteicams monētas uzglabāt atsevišķos turētājos. Savstarpēji saskaroties, monētām var rasties robi un skrambas;
• Monētas vai stieņus nedrīkst berzēt pret jebkādu virsmu;
• Ja zelts ir jāizņem no iepakojuma, tad novietojiet to uz tīras un mīkstas virsmas. Ideālā gadījumā tas ir samts. Cietāku zelta monētu gadījumā (zelts ar zemāku provi – 900° vai 917°) var lietot arī citu mīkstu un tīru audumu vai papīru.

NB! Augstākminētie ieteikumi galvenokārt attiecas uz mūsdienās ražotām zelta monētām un stieņiem. Daudzas vēsturiskas monētas, kas ir bijušas apgrozībā kā maksājuma līdzeklis zelta standarta laikos, normālā kvalitātē ir gan ar skrambām, gan ar nelieliem robiem un pat netīrumiem starp zīmējuma elementiem. Šādas monētas nekad netīra un tām nepulē virsmu, lai uzlabotu monētas izskatu, monētām jāsaglabā tās vēsturiskais un autentiskais izskats.