Klusums pirms vētras. Kas notiks ar zelta cenu?

Mūsdienu nestabilajā ekonomikas vidē izpratne par zelta tirgu ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Zelts ir viens no galvenajiem ieguldījumu aktīviem un zelta cenas trajektorija var sniegt ieskatu ekonomikas tendencēs. Šajā rakstā aplūkosim nesenās zelta tirgus cenas svārstības un to iemeslus, procentu likmju ietekme, iespējamos lejupslīdes riskus un turpmāko zelta cenas ietekmi uz investoru portfeļiem.

Kopš maija maksimumu sasniegšanas zelts ir nedaudz koriģējies un vasarā pavirzījies sānu trendā. Tā cena kustas diezgan šaurā diapazonā (no 1900 līdz 1980 USD/oz). Īstermiņā galvenais investoru jautājums ir – vai zelts spēs noturēties pašreizējā līmenī un atkal pārvarēt 2000 dolāru barjeru? Turpmākajos gados cenu visvairāk ietekmēs notikumi ekonomikā vai procentu likmes potenciālais samazinājums. Tomēr tuvākā gada laikā, visticamāk, tiks sasniegts pagrieziena punkts, kas spētu paaugstināt zelta cenu.

Jūlija beigās FRS nolēma paaugstināt bāzes procentu likmi par 0,25 procentu punktiem līdz 5,25–5,5 procentu robežai. Tas bija paredzams lēmums un īpaši neietekmēja zelta cenu. Pēdējo reizi ASV bāzes likme tik augstā līmenī bija pirms vairāk nekā 22 gadiem.

Jūlija sākumā zeltu spēcīgi ietekmēja ASV inflācijas rādītājs, kas bija zemāks nekā gaidīts. Pēc tam izskanēja vēl vairāk spekulāciju, ka jūlija likmju paaugstināšana bija pēdējā šī cikla laikā. Tas pozitīvi ietekmēja zelta cenu, to paaugstinot. Zīmīgi arī tas, ka jūlija otrajā pusē zeltam izdevās noturēt augstu cenu līmeni, kaut gan ASV dolārs nostiprinājās.

Jūlijā zelta cena kopumā pieauga par 2.4%, sasniedzot 1965,6 USD par unci. Savukārt augusta pirmajās dienās zelts ir strauji koriģējies un šobrīd tirgojas pie 1920 USD par unci. 

Zelta cena pēdējo 5 gadu laikā

Vai procentu likmju paaugstināšana ir beigusies?

Saskaņā ar tirgus aplēsēm, iespējamība, ka FRS septembrī paaugstinās procentu likmes, ir mazāka par 20%. Kaut gan jūnijā FRS paziņoja, ka šogad plānoti vēl divi likmju paaugstinājumi, izskatas, ka tirgi tam netic un paredz, ka šogad turpmāka likmju paaugstināšana nenotiks.

Augstākas procentu likmes parasti negatīvi ietekmē zelta cenu, jo tās mēdz palielināt obligāciju ienesīgumu, kas, savukārt, palielina neiegūtos procentu ieņēmumus (neiegūto peļņu, ja tiek izvēlēts viens ieguldījums, nevis otrs, kurš garantēti sniedz fiksētu % ienākumu).

Zelta cena tagad ņem vērā faktu, ka FRS vairs būtiski nepaaugstinās procentu likmes. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja notiks būtiskas izmaiņas ekonomikas datos (piemēram, inflācijas vai darba tirgus datos), kas tomēr izraisīs straujas procentu likmju gaidu izmaiņas, tas, ar lielu varbūtību, izraisītu arī zelta cenas kustību. Un, ja procentu likmes tiktu paaugstinātas strauji, tas varētu spēcīgi ietekmēt zelta cenu. Šādā scenarijā zelts varētu koriģēties pat zem 1900 USD/oz atbalsta līmeņa.

Recesijas risks ir diezgan augsts

No otrās puses, ir jāņem vērā recesijas risks (iespējams, ne tik dziļas recesijas, kā tika paredzēts šī gada sākumā). Par to liecina ienesīguma līknes inversija (vairāk par to var lasīt šeit) un zināmā mērā arī ekonomikas dati. Vēsture arī rāda, ka tik straujam likmju kāpumam tradicionāli ir sekojusi zināma lejupslīde. Tas nozīmē, ka centrālās bankas jau šā gada beigās vai nākamā gada pirmajā pusē var mainīt monetāro politiku.

Procentu likmju samazināšana, iespējams, nozīmētu arī reālo procentu likmju kritumu. Reālās procentu likmes ir viens no galvenajiem faktoriem, kas būtiski ietekmē zelta cenu. Protams, reālās procentu likmes ir atkarīgas arī no inflācijas, kas, visticamāk, recesijas laikā vēl vairāk palēnināsies.

Tajā pašā laikā monetārās politikas reakcija uz recesiju ir ļoti paredzama. Kā jau minēts, procentu likmes sāks kristies. Otrkārt, centrālās bankas varētu atkal sākt drukāt naudu, kas atkal negatīvi ietekmētu inflāciju. Turklāt ir vairāki ilgtermiņa faktori, kas ir inflācijas pamatā, piemēram, globālais darbaspēka trūkums, iedzīvotāju novecošana un deglobalizācija.

Stagflācija varētu būt priekšā

Ja šāds scenārijs īstenosies, mēs varētu saskarties ar vidi, kurā inflācija būtiski nepalēninās, bet ekonomika krītas vai stagnē (stagflācija). Pie šāda scenārija krītas reālās procentu likmes, kas pozitīvi ietekmē zelta cenu.

Esam tuvu pagrieziena punktam. Redzēsim šogad vai nākamā gada sākumā, kāds būs ekonomikas stāvoklis un ko centrālās bankas darīs ar procentu likmēm. Šobrīd izskatās, ka procentu likmes kādu laiku būs iestrēgušas pašreizējā līmenī.

Bet, ja paskatās vēsturē, procentu likmes tik augstā līmenī nav ilgi turējušās. Visilgākais periods bija no 2006. gada augusta līdz 2007. gada jūlijam, kad procentu likme saglabājās 5,25% līmenī 11 mēnešus. Raksturīgi, ka procentu likmēm sasniedzot maksimumu, tās sāk kristies nedaudz mazāk nekā pēc pusgada, kad ekonomika pateiks “ir jau gana”.

Ko mēs varam sagaidīt no zelta cenas turpmākajos mēnešos?

Tātad mēs varam sagaidīt, ka zelts nākamajos mēnešos atradīsies sānu trendā, tirgojoties 1900–2000 USD/oz diapazonā. Tomēr līdz gada beigām vai nākamā gada pirmajā pusgadā mēs ceram ieraudzīt cenu, kas pārsniedz 2000 USD/oz, un, iespējams, jaunus maksimumus. Tas notiks, kad ASV ekonomika būs acīmredzami neefektīva un procentu likmes atkal sāks kristies.

Šāds scenārijs lielā mērā ir atkarīgs arī no recesijas dziļuma. Ja recesija kļūtu dziļa, to varētu pavadīt kāda veida likviditātes krīze, kas nozīmē, ka finanšu tirgi uz laiku pārdos zeltu, lai uzlabotu likviditāti. Parasti pēc tam sekojošajam monetārajam sabrukumam seko straujš zelta cenas kāpums, kā to redzējām gan pēc 2008., gan 2020. gada krīzes.

Kopumā zelta investori šobrīd ir uzgaidošajā pozīcijā un tas nozīmē, ka sānu trends turpināsies. Tomēr, tiklīdz aina sāks kļūt skaidrāka, zelta cenas kustība varētu kļūt ļoti strauja.

Dārgmetālu tirgus, kas atspoguļo pasaules ekonomikas noskaņojumu, joprojām ir investoru uzmanībā. Investoriem un tirgus vērotājiem jāsaglabā modrība, spēja pielāgoties un būt informētiem, lai orientētos iespējamos pavērsienos zelta tirgū.

_____________________

Atruna
Ziņojums sagatavots, kā mārketinga paziņojums, vienīgi informācijas nolūkos. Šajā ziņojumā iekļauto informāciju vai viedokļus (neskatoties uz informācijas avotu) nevajadzētu uztvert kā ierosinājumu, padomu vai aicinājumu veikt jebkura finanšu instrumenta pirkšanas vai pārdošanas piedāvājumu. Šajā pārskatā ietvertā informācija nesatur ieteikumus nedz ieguldījumu, nedz nodokļu jautājumos, un tajā netiek ņemti vērā konkrēti investīciju mērķi, tieksme pēc riska un ziņojuma saņēmēja finansiālais stāvoklis. Šo ziņojumu nedrīkst izplatīt, kopēt, pavairot vai mainīt bez uzņēmuma iepriekšējas rakstiskas piekrišanas. Papildu informāciju, kuru, lai izvairītos no iespējamām neprecizitātēm, nevar uzskatīt par ieteikumu un / vai padomu, var saņemt no uzņēmuma pēc pieprasījuma.

Finanšu koncerns Tavex Group ir vienīgais oficiālais investīciju zelta rūpnīcu Valcambi SA, PAMP Suisse, The Perth Mint, The Royal Mint, Austrian Mint, Rand Refinery un Argor-Heraeus pārstāvis Baltijas valstīs un Skandināvijā.