Ungārijas Franča Jozefa 20 franku/8 forintu zelta monēta

Vēsture

Ungārijas forinta vēsture

Lai labāk spētu novērtēt Ungārijas 20 franku/8 forintu zelta monētu, ir jāiedziļinās Ungārijas iespaidīgajā vēsturē, kad karalis Čārlzs I pārveidoja Ungārijas karalisti par ievērojamu lielvaru. Jau pašā 20. gadsimta sākumā Ungārija bija ievērojama valsts, taču 14. gadsimtā, kad pār to valdīja karalis Čārlzs I, tā, no ģeogrāfiskā viedokļa raugoties, kļuva par otro lielāko karalisti Eiropā. Tās uzplaukuma laikā, Ungārijas karalistes teritorijas stiepās gar Adrijas jūras krastu rietumos līdz Balkānu kalniem dienvidos, austrumos ietverot lielāko daļu Transilvānijas, kas šodien ir daļa no Rumānijas, kā arī Karpatu kalnus ziemeļos. Citiem vārdiem sakot, mūsdienu Ungārija ir tikai maza atblāzma no tās senās varenības, kas tai reiz bija.

Čārlzs I, dēvēts arī par Čārlzu Robertu, ir nācis no itāļu un ungāru karaliskās ģimenes, un viņš pieteica savas tiesības uz Ungārijas troni 14. gs. sākumā. Viņa valdīšanas laikā Ungārijas karaliste izauga un attīstījās gan teritoriāli, gan ekonomiski, kļūstot par vienu no ievērojamākajām valstīm Eiropā. Kā viņš to paveica? Panākumu gūšanā palīdzēja viņa politiskās un militārās spējas, taču galvenais viņa varas avots, kas ļāva viņam efektīvi un veiksmīgi valdīt pār karalisti, bija zelts, un tas viņam tiešām netrūka.

Viņa valdīšanas laikā kalnu reģionā, kas pēc mūsdienu Eiropas kartes uzskatāms par Slovākijas vidieni, tika atklātas ievērojamas zelta atradnes, no kurām to arī ieguva. Šīs raktuves bija tik bagātas ar šo vērtīgo metālu, ka Ungārijas karaliste kļuva par lielāko Eiropā un vienu no vadošajiem zelta ražotājiem pasaulē. Šī vērtīgā metāla vienmērīgā plūsma valsts kasē ievērojami uzlaboja Čārlza valdīšanas spējas. Taču visa šī kalnos iegūtā bagātība nebūtu sniegusi karalistei tik lielu uzplaukumu, ja vien Čārlzs nebūtu veicis reformas valsts monetārajā sistēmā, kas lika pamatus Ungārijas zelta forinta monētai.

Redzot, cik plaši Eiropā tirdzniecībā izmantoja naudas vienību florīnus — Itālijas pilsētā Florencē kaltās 24 karātu zelta monētas, Čārlzs izveidoja līdzīgas monētas, kurām bija tāds pats svars un prove, taču nedaudz atšķirīgs dizains. Jaunā zelta monēta Ungārijā tika sākotnēji dēvēta par „florentinus”, ko pēcāk noīsināja uz forintu, un tieši tā radās nominālvērtības nosaukums, kas atainots uz Ungārijas 20 franku/8 forintu zelta monētas.

Lai izkaltu jaunās monētas, Čārlzs piešķīra Kremnicai — ietekmīgai zelta ieguves pilsētai, kas atradās bagāto zelta atradņu tuvumā, karaliskas privilēģijas izveidot monētu kaltuvi, kas ražotu zelta forintus. Monētu kaltuve uzsāka darbu pie zelta rūdas pārvēršanas forintu monētās, kuras pēc tam izsūtīja pa visu karalisti. Tā kā Čārlzs bija solījis saglabāt zelta forinta vienveidību un stabilitāti, inflācija, kas pirms tam ievērojami postīja valsts ekonomiku, tika iegrožota. Vienotā forintu monetārā sistēma palīdzēja arī palielināt tirdzniecības apjomus, jo ar šīm monētām bija ērtāk un drošāk norēķināties. Tas uzlaboja daudzu pilsētu un apgabalu fiskālo situāciju, kas, savukārt, papildināja karalistes valsts kasi ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem. Papildus tam, ka zelta forinti palīdzēja karalistei kļūt bagātākai un attīstīties, tie arī kļuva par reģionālo izvēles valūtu, ar kuru norēķināties par maksājumiem.

Kremnicas monētu kaltuve, kurai Čārlzs tika pasūtījis izkalt zelta forintus, turpināja darbību arī pēc viņa nāves, kļūstot par reģiona visievērojamāko cēlmetālu kaltuvi kas, neskaitot forintus, pēcāk kala arī daudzas no Eiropas visatpazīstamākajām zelta monētām, tostarp dukātus. Kremnicas monētu kaltuve darbojas arī šodien, padarot to par vienu no vecākajām kaltuvēm pasaulē, kas nav pārtraukusi savu darbību.

Ungārijas 20 franku/8 forintu zelta monētas izcelsme

Ungārijas karaliste nākamo pāris gadsimtu laikā lēnām tika asimilēta un iekļauta Habsburgu dinastijas valdnieku zemēs. Tolaik Habsburgi bija viena no ietekmīgākajām karaliskajām ģimenēm Eiropā. 19. gs. sākumā Ungārijas karaliste kļuva par daļu no Austrijas impērijas. Pēc Austrijas sakāves austriešu–prūšu karā 1867. gadā, Ungārijas nacionālisti izmantoja Austrijas novājināto politisko stāvokli un nodrošināja daļēju Ungārijas neatkarību, kas sniedza pilnīgu autonomiju pār tās iekšlietām, bet kurai bija vienota ārpolitika ar Austriju, tādā veidā radot duālo monarhiju, kuru dēvēja par Austroungārijas impēriju.

Kad Ungārija savā pārziņā atkārtoti ieguva monetārās lietas, tā 1870. gadā ieviesa 20 franku/8 forintu zelta monētas. Iemesls, kāpēc uz jaunajām zelta monētām bija attēlota nominālvērtība „20 franki” bija tāds, ka Austrija pirms trīs gadiem bija noslēgusi vienošanos ar Franciju par pievienošanos Latīņu Monetārajai savienībai, kas tobrīd, protams, attiecās arī uz Ungāriju.

Šo monetāro savienību sākotnēji dibināja Itālija, Francija, Beļģija un Šveice 1865. gadā, kas bija kā mēģinājums apvienot attiecīgo valstu naudu vienotā valūtā. Savienības dibinātājvalstis vienojās par vienādu monētu metāla saturu un svaru, kas tika pielīdzināts Francijas sudraba un zelta frankam, kā arī tās vienojās mainīties savā starpā ar katras zelta un sudraba monētām pēc to paritātes, neatkarīgi no tā, kāds bija to dizains, uz tā esošais attēls vai nosaukums. Standartizācija veicināja un atviegloja tirdzniecību starp dalībvalstīm, un tā šķita saistoša citām Eiropas valstīm, tādēļ arī Austrija un Ungārija pievienojās šai savienībai.

Ungārijas 20 franku/8 forintu zelta monētas atviegloja ikdienas preču tirdzniecību Austroungārijas impērijā

Pēc 19. gs. 70. gadiem līdz pat Pirmajam pasaules karam Austroungārijas impērija zēla un plauka. Visā duālajā monarhijā paplašinājās rūpniecība, sabiedrības mākslas un zinātnes nozares plauka, tika modernizēta infrastruktūra, būvēti dzelzceļa tīkli, upju kanāli un ostas. Ungārija kļuva par vienu no galvenajiem pārtikas ražotājiem visai Eiropai, un impērija kopumā kļuva par pasaulē ceturto lielāko iekārtu un mehānismu ražotāju. Ungārijas 20 franku/8 forintu monētai bija liela nozīme šajā dinamiskajā ekonomikā, kurā tā atviegloja ikdienas tirdzniecības darījumus. Ar pieaugošajiem ienākumiem un plaukstošo tirdzniecību tajā laikā pie varas esošo imperatoru Francisu Jozefu (kurš ir atainots uz šīs monētas) asociēja ar „bagātības” laiku, kā rezultātā viņa popularitāte cilvēku vidū auga. Ungārijā viņu atbalstīja daudzi, jo īpaši, ņemot vērā viņa pacifistisko pieeju pret Ungāriju, kā rezultātā viņš piešķīra šai valstij autonomiju.