Izveidot jaunu Brīdinājumu par cenu

Zelts un kriptovalūtas. I daļa

Zelta cena (XAU-EUR)
2569,21 EUR/oz
  
- 10,05 EUR
Sudraba cena (XAG-EUR)
29,57 EUR/oz
  
- 0,92 EUR
Kriptovalūtas I daļa
Straujais kriptovalūtu vērtību pieaugums pēdējā gada laikā ir piesaistījis investoru uzmanību. Arvien biežāk mēs dzirdam, ka ieguldījumus kriptovalūtā salīdzina ar ieguldījumiem zeltā kā “drošu patvērumu”. Neskatoties uz dažām līdzībām, ir skaidrs, ka zelts atšķiras no kriptovalūtām gan fundamentāli, gan praktiski.

Kā zelta loma atšķiras no kriptovalūtas?
Pasaules Zelta padomes (WGC) analīze paskaidro, ka:

  • pieprasījuma avoti pēc zelta ir daudzveidīgāki;
  • kriptovalūtu piedāvājums un īpašumtiesības ir koncentrētāki;
  • kriptovalūtas pēdējā laikā ir veicinājušas portfeļa vērtības pieaugumu rentabilitātes dēļ, bet tajā pašā laikā ir pievienojušas ievērojamu risku;
  • zelts ir augstas kvalitātes likvīds aktīvs, un portfeļi ar kriptovalūtām var gūt labumu, ja tiem pievieno pietiekami daudz zelta;
  • normatīvā regulējuma izstrāde var mainīt kriptovalūtu cenu piedāvājumu.

Zelts un kriptovalūta – būtiski atšķirīgi

Blokķēdes un kriptovalūtu parādīšanās ir kļuvusi par katalizatoru inovācijām finanšu nozarē. To izplatība un nesenais eksponenciālais cenu kāpums ir iekarojis investoru iztēli. Tomēr nesenie notikumi blokķēdes un kriptovalūtu jomā nenozīmē, ka kriptovalūtas aizstāj zeltu.
Arguments, ka zelts un kriptovalūtas, tādas, kā Bitcoin, ir līdzīgi finanšu instrumenti, izriet no šādiem uzskatiem:

  1.  to ierobežotais piedāvājums;
  2. to pielietojums, kā alternatīva fiat valūtām (fiat valūta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, ko valsts pieņem likumdošanas līmenī).

Tomēr šis salīdzinājums ir vienkāršots un neņem vērā būtiskās atšķirības starp zeltu un kriptovalūtām – ne tikai attiecībā uz abu instrumentu tirgus dinamiku, bet arī attiecībā uz to produktivitāti un lomu portfeļos.

Atšķirībā no kriptovalūtām, zelts ir arī patēriņa prece.

Zelta pieprasījums ir saistīts ar investīcijām un patēriņu:Zelta pieprasījums

Zelts un Bitcoin pēc struktūras ir pilnīgi atšķirīgi. Korelācija starp tām ir diezgan vāja un pat negatīva, tāpēc kriptovalūtu un dārgmetālu patiešām ir grūti salīdzināt.

Vai kriptovalūtas ietekmēs fiat valūtas – dolāru un eiro?
Februāra sākumā The Financial Times savā rakstā novilka paralēli starp kriptovalūtām un nedaudz vairāk kā pirms 100 gadiem eksistējošu burbuli, kas strauji auga un krita. Cilvēkiem, kuriem šajā aktīvā bija uzkrājumi, būtu piecas reizes zaudējuši 100% savus līdzekļus. Dažādos laika posmos viņi varēja gan nopelnīt milzīgas bagātības, gan vērot, kā hiperinflācija iznīcina viņu aktīvu vērtību. Rakstā minētais aktīvs ir Vācijas Veimāras zelta markas. Analītiķis Luks Gromens saskatīja pārsteidzošas līdzības zelta vērtību svārstībās Veimāra Vācijā ar bitkoiniem šodien. Viņa secinājums ir tāds, ka bitcoin nav tik daudz burbulis, cik “pēdējā aktīvā ugunsgrēka trauksme”, kas mūs brīdina par gaidāmajām ļoti lielajām ģeopolitiskajām izmaiņām.
Kopš Niksons 1971. gadā Savienotām Valstīm atņēma dolāru, pasaules rezerves valūtu, zelta segumu, valūtas visā pasaulē devušās brīvgaitā. Citiem vārdiem sakot, politiķiem tika dota iespēja brīvi izmantot nacionāla mēroga “kredītkarti”, parādu, kuru viņi vai nu palielināja, vai dzēsa, izmantojot drukātu papīra naudu.
Šāda situācija pamazām izplatoties pārcēlās no Vašingtonas uz Briseli, caur Londonu uz Tokiju, kas viegli izskaidro, kā un kāpēc globālais parāds ir pieaudzis no 5 triljoniem USD 1971. gadā līdz 280 triljoniem USD šodien.
Centrālās bankas pēdējās desmitgadēs ir aizstājušas visus klasiskos instrumentus, kuras vairs nav lietderīgas, ar kvantitatīvām atvieglošanas programmām. Gadījumos, kad kvantitatīvā atvieglošana nepalīdz – citu iespēju nav – ekonomika lejupslīde būs neizbēgama. Jūs varat vērot pašreizējo situāciju caur rozā brillēm vai kritiski, taču fakts paliek fakts, šobrīd ir ļoti grūti iegūt priekšstatu par atsevišķu uzņēmumu reālo stāvokli un, protams, par reālo ekonomiku kopumā, vadoties pēc aktīvu cenām.
Lai cik dīvaini tas nebūtu, bet mūsdienu politiķi, kuri vēlas iegūt vairāk balsu, ir pārliecinājuši sevi un pasauli, ka inflācija tiek kontrolēta, lai gan patiesībā statistikas dati vienkārši neatbilst patiesībai. Ja vēlaties uzzināt, kur inflācija izpaužās visspēcīgāk, vienkārši paskatieties uz uzpūsto S&P indeksu kopš 2008. gada:S&P index historical chart

Lasiet šī raksta turpinājumu “Kriptovalūtas – miera osta vai kanārijputniņš ogļu raktuvē?”

Rakstu ir sagatavojusi Tavex dīlinga nodaļa

___________________________

Atruna
Ziņojums sagatavots, kā mārketinga paziņojums, vienīgi informācijas nolūkos. Šajā ziņojumā iekļauto informāciju vai viedokļus (neskatoties uz informācijas avotu) nevajadzētu uztvert kā ierosinājumu, padomu vai aicinājumu veikt jebkura finanšu instrumenta pirkšanas vai pārdošanas piedāvājumu. Šajā pārskatā ietvertā informācija nesatur ieteikumus nedz ieguldījumu, nedz nodokļu jautājumos, un tajā netiek ņemti vērā konkrēti investīciju mērķi, tieksme pēc riska un ziņojuma saņēmēja finansiālais stāvoklis. Šo ziņojumu nedrīkst izplatīt, kopēt, pavairot vai mainīt bez uzņēmuma iepriekšējas rakstiskas piekrišanas. Papildu informāciju, kuru, lai izvairītos no iespējamām neprecizitātēm, nevar uzskatīt par ieteikumu un / vai padomu, var saņemt no uzņēmuma pēc pieprasījuma.

Komentāri

Zelta cena (XAU-EUR)
2569,21 EUR/oz
  
- 10,05 EUR
Sudraba cena (XAG-EUR)
29,57 EUR/oz
  
- 0,92 EUR

Jums būs interesanti lasīt arī