Kriptovalūtas. II daļa

Ļoti svārstīgu kriptovalūtu, piemēram, Bitcoin, popularitātes pieaugumu var uztvert vienkārši kā spekulatīvu agoniju, radītu uz ASV federālo rezervju darbības fona. Taču tas vislabāk interpretējams kā agrīns signāls par jaunu pasaules kārtību, kurā ASV un dolāram būs mazāk nozīmīga loma.

Pēdējie četri Donalda Trampa prezidentūras gadi un viņa toksiskā politika ir iedragājuši pasaules uzticību Amerikai. Tas arī mazināja dažu svarīgu aprindu uzticību dolāram kā stabilai pasaules rezerves valūtai. Šis noskaņojums sasniedzis apogeju 6. janvārī, kad notika uzbrukums ASV Kapitolija ēkai.

Tramps noteikti ir padarījis ASV par nevērtīgu zīmolu. Bet tas arīdzan liecina arī par ilgtermiņa ekonomiskām problēmām ASV – problēmām, kuras pēdējos gados maskēja ar zemām procentu likmēm un monetāro politiku, kura ir saglabājusi aktīvu cenas augstā līmenī, kā arī veicinājusi parāda pieaugumu.

Bitkoina vērtības pieaugums atspoguļo kādas investoru kopienas pārliecību, ka ASV galu galā, savā veidā, atgādinās Veimāra Vāciju, par cik monetārā politika pēc 2008. gada finanšu krīzes, tirgus stabilizēšanai, atbrīvo vietu pieaugošai ASV parāda sloga pēcpandēmijas monetizācijai. Galu galā ir tikai trīs veidi, kā izkļūt no parādiem: ekonomiskā izaugsme, stingrs taupības režīms vai naudas drukāšana. Ja ASV valdība pārdos tik daudz parādu, līdz dolārs sāks zaudēt vērtību, tad bitkoins, visticamāk, gūs no tā tikai labumu.

Vācijas valūtas devalvēšanās nav noslēgusies pozitīvi. Tas izceļ vēl vienu bitkoina uzplaukuma aspektu. Mēs esam pārcēlušies no vienpolāras pasaules, kurā ASV bija dominējošā politiskā un ekonomiskā vara, uz postneoliberālu pasauli, kur vairs nav vienprātības par labu brīvai tirdzniecībai un kapitālismam. Mums droši vien būs divi vai pat trīs poli – ASV, Eiropa un Ķīna. Ķīna ir paziņojusi par vēlmi kļūt mazāk atkarīgai no ASV finanšu sistēmas, pērkot mazāk ASV obligāciju un ieviešot savu digitālo valūtu.

Šajā “jaunajā” pasaulē dolārs turpinās būt par galveno rezerves valūtu, taču juaņa un eiro pakāpeniski kļūs par nozīmīgākiem līdzekļiem. Bet var arī iedomāties, ka kriptovalūtām, kuras var viegli šķērsot robežas, būs dažas priekšrocības salīdzinājumā ar fiat naudu. Vidē ar Ierobežotu cilvēku un preču kustību, digitālā komercija un informācijas plūsma ir spējīga turpināt savu izaugsmi.

Kriptovalūtas atbalstītāji, tostarp tādi tehnoloģiju līderi, kā Īlons Masks no Tesla, Marks Zakerbergs no Facebook un Džeks Dorsijs no Twitter, uzskata, ka digitālās valūtas ir labāk piemērotas šai daudzpolārajai pasaulei. Tās zināmā mērā nav reglamentētas un tāpēc to mazāk ietekmē politiskie spēki. Tieši tāpat, kā lielākās tehnoloģiju platformas nesen demonstrējušas savu spēku, padzenot Trampu no sociālajiem medijiem, arī Bitcoin var levitēt virs jebkura valūtas nacionālisma, kas varētu rasties jaunās pasaules kārtības valdīšanas gadījumā.

Vai kriptovalūta kļūs par jauno zeltu – aizsardzību pret mainīgo pasauli? Iespējams. Bet tikpat iespējams arī tas, ka suverēnas valstis veiks pasākumus, lai pārvaldītu šos eksistenciālos draudus. ASV jau ir izvirzījusi jautājumu par turpmāko kriptovalūtu regulēšanu.

Valstis, visticamāk, neļaus privātajām valūtām kļūt par maksāšanas līdzekļiem un nodokļu ieņēmumiem – visticamāk, aktīvi tiks izmantotas vietējo valūtu papildu formas, “digitālais” eiro, dolārs un juaņa. Neskatoties uz to, investīciju bankās tiek apspriests, ka kriptovalūtas kļūst par nozīmīgiem maksāšanas līdzekļiem preču un pakalpojumu pirkšanai nākotnē.

Uz doto brīdi bitkoinu uzplaukumu būtu vislabāk aplūkot kā kanārijputniņu ogļu raktuvēs (kanārijputniņš bija viena no agrīnajām brīdināšanas sistēmām, kas brīdināja par briesmām raktuvēs).

Ja jūs nolemjat ieguldīt ievērojamu daļu sava investīciju portfeļa kriptovalūtās, tad būtu vērts atcerēties, ka ieguldījumiem tik nepastāvīgā tirgū nepieciešami ļoti stipri nervi un pilnīga gatavība piedzīvot sirdstrieku, zaudējot visus ieguldītos līdzekļus vienā brīdī. Ar GameStop akcijām privātie investori jau tikuši pie līdzīgas pieredzes.

Lasiet arī  “Kriptovalūtas. I daļa: kriptovalūtas – alternatīva zeltam?”

Rakstu ir sagatavojusi Tavex dīlinga nodaļa

___________________________

Atruna
Ziņojums sagatavots, kā mārketinga paziņojums, vienīgi informācijas nolūkos. Šajā ziņojumā iekļauto informāciju vai viedokļus (neskatoties uz informācijas avotu) nevajadzētu uztvert kā ierosinājumu, padomu vai aicinājumu veikt jebkura finanšu instrumenta pirkšanas vai pārdošanas piedāvājumu. Šajā pārskatā ietvertā informācija nesatur ieteikumus nedz ieguldījumu, nedz nodokļu jautājumos, un tajā netiek ņemti vērā konkrēti investīciju mērķi, tieksme pēc riska un ziņojuma saņēmēja finansiālais stāvoklis. Šo ziņojumu nedrīkst izplatīt, kopēt, pavairot vai mainīt bez uzņēmuma iepriekšējas rakstiskas piekrišanas. Papildu informāciju, kuru, lai izvairītos no iespējamām neprecizitātēm, nevar uzskatīt par ieteikumu un / vai padomu, var saņemt no uzņēmuma pēc pieprasījuma.