fbpx

Izveidot jaunu Brīdinājumu par cenu

Ķīna atver savas robežas liela apjoma zelta importam

Publicējis Tavex sadaļā Aktualitātes, Finanšu ziņas 22.04.2021
Zelta cena (XAU-EUR)
1 575,18 EUR/oz
  
- 11,02 EUR
Sudraba cena (XAG-EUR)
19,72 EUR/oz
  
- 0,16 EUR

Ķīna ir ļāvusi vietējām un starptautiskām bankām importēt lielu daudzumu zelta, norādīja vairāki avoti, kas pārzin šo jautājumu un potenciāli uztur pasaules zelta cenas pēc tās mēnešu ilgās lejupslīdes.

Ķīna ir lielākā zelta patērētāja pasaulē. Tā katru gadu iepērk simtiem tonnu dārgmetāla, kura vērtība ir desmitiem miljardu dolāru, taču, koronavīrusa izplatīšanās un vietējā pieprasījuma samazināšanās laikā, tās imports kritās.

Ķīnas zelta tirgus atveseļošanās

Pagājušā gada laikā Ķīnas ekonomikai strauji attīstoties, pieprasījums pēc zelta juvelierizstrādājumiem, stieņiem un monētām ir atjaunojies. Vietējās mājsaimniecības cenas pārsniedza pasaules etalona procentu likmes, padarot dārgmetālu importu rentablu.

Saskaņā ar Āzijas zelta tirgotāju sniegto informāciju, vietējā prēmija tagad ir aptuveni 7 līdz 9 USD par unci. Iespējams, tā būtu vēl turpinājusi augt, ja vien imports pieprasījuma apmierināšanai nebūtu ierobežots.

Cik tonnas zelta tuvākajā laikā nonāks Ķīnā?

Tiek ziņots, ka pēc Pekinas pozitīvā lēmuma, visticamāk, aprīlī un maijā tiks piegādātas aptuveni 150 tonnas zelta 8.5 miljardu vērtībā.

Lielākā daļa Ķīnas zelta importa parasti nāk no Austrālijas, Dienvidāfrikas un Šveices.

Ķīnas Tautas banka (PBOC), valsts centrālā banka, kontrolē, cik daudz zelta ieplūst Ķīnā, izmantojot kvotu sistēmu komercbanku darbības ierobežošanai. Parasti tā ļauj dārmetālu uzpirkšanu, taču dažreiz ierobežo plūsmas.

“Mums kādu laiku nebija kvotu. Tagad mēs tās iegūstam… visvairāk kopš 2019. gada,” sniedz ziņu viena no bankām, kas nodarbojas ar zelta importu Ķīnā. PBOC nav sniegusi atbildi uz šo komentāru.

Sūtījumu lielums norāda uz Ķīnas dramatisko atgriešanos pasaules dārgmetālu tirgū. Kopš 2020. gada februāra valstī tiek importēts vidēji 10 tonnas zelta aptuveni 600 miljonu ASV dolāru apmērā, liecina Ķīnas muitas dati.

Kā krīze Ķīnā ietekmēja zelta pieprasījumu?

Ķīnas ekonomiskās aktivitātes trūkums pandēmijas sākumā maz ietekmēja zelta cenas. Zelta vērtību noteica rietumu investori, kas baidījās no finanšu sistēmas sabrukuma, veidojot uzkrājumā milzīgu daudzumu drošā patvēruma aktīvu, līdz zelta cena sasniedza rekordaugstu līmeni 2072,50 USD par unci.

Taču investoru interese mazinājās, jo vakcīnas un valdības stimulēšanas programmas atjaunoja ekonomikas izaugsmi, un zelta cenas korekcijas laikā noslīdējušas līdz vērtībai aptuveni 1750 USD par unci.

Indijas pieprasījums pēc dārgmetāliem arīdzan atguvies pēc pandēmijas izraisīta krituma, martā sasniegts rekordliels 160 tonnu zelta imports, šomēnes aģentūrai Reuters sacīja Indijas valdības avots.

Viņu atveseļošanās ir kritiska, nosakot cenas pamatlīmeni zeltam, un tai būtu nepieciešams apturēt cenu turpmāku kritumu nākamajos mēnešos,

sacīja Suki Kūpers, Standard Chartered analītiķis.

Patiešām, tas ir ļoti precīzs komentārs, ņemot vērā to, ka vēsturiski Ķīna un Indija veido aptuveni divas piektdaļas no pasaules gada zelta pieprasījuma.

_________________________

Šo rakstu sagatavoja Tavex mārketinga nodaļa.
Avots: Reuters.com

Zelta cena (XAU-EUR)
1 575,18 EUR/oz
  
- 11,02 EUR
Sudraba cena (XAG-EUR)
19,72 EUR/oz
  
- 0,16 EUR

Jums būs interesanti lasīt arī