Valsts, kas ir mazāka par Rīgu, vienas nakts laikā ir kļuvusi par ASV lielāko kreditoru

Kaimanu salas vienas nakts laikā ir kļuvušas par ASV valdības lielāko kreditoru. Izrādās, ka šī Karību jūras salu valsts, kuras iedzīvotāju skaits ir deviņas reizes mazāks nekā Rīgas, amerikāņiem ir aizdevusi gandrīz 2 triljonus dolāru. Triljonus, nevis miljardus!

Kaimanu salas ir ekspansionistu iecienīts galamērķis, lai spēlētu golfu un baudītu nodokļu atvieglojumus. Sakritības dēļ valstī reģistrēts arī liels skaits riska ieguldījumu fondu.

Oktobra vidū Federālā rezervju sistēma paziņoja, ka Kaimanu salās reģistrētajiem uzņēmumiem, visticamāk, pieder ASV valdības obligācijas 1,8 triljonu dolāru vērtībā. Tas ir četras reizes vairāk nekā iepriekš lēsts.

Salīdzinājumam, viss ASV valsts parāds sastāda 37 triljonus dolāru. Bet visas pasaules ekonomikas gada apjoms ir aptuveni 110 triljoni dolāru.

Salīdzinājumam, Kaimanu salu iekšzemes kopprodukts (IKP) ir nedaudz lielāks par 7 miljardiem dolāru. Vidējam iedzīvotājam tas būtu līdzvērtīgi tam, ka tam ar gada ienākumiem 25 000 dolāru piederētu obligācijas 6,8 miljonu dolāru vērtībā (250 reizes vairāk par paša gada ienākumiem).

Šie absurdie skaitļi palīdz saprast, cik vērienīgi ir kļuvuši pasākumi ASV valdības parāda piramīdas atbalstam. Protams, Kaimanu salu valdība vai centrālā banka nepērk ASV obligācijas. To dara salā reģistrētie globālie riska ieguldījumu fondi.

Hedžfondi jeb riska ieguldījumu fondi iepērk ASV valdības obligācijas simtiem miljardu dolāru vērtībā ar 10–100 reižu lielāku kredītplecu un pēc tam pārdod nākotnes līgumus.

Būtībā shēma ir sekojoša:

Nopirkt obligāciju tagad + pārdod nākotnes līgumu par to pašu obligāciju = peļņa no starpības (ja viss noritēs labi). Un izmanto šo milzīgo kredītpleca efektu, lai iegādātos ASV obligācijas triljonu dolāru vērtībā.

Problēma ir tāda, ka riska ieguldījumu fondi iepērk ilgtermiņa aktīvus (ilgtermiņa obligācijas) apmaiņā pret īstermiņa aizdevumiem. Ja procentu likmes strauji pieaug un obligāciju cenas strauji krītas, kredītpleca efektu nodrošinajošā pamatā esošā aktīva vērtība strauji samazināsies. Tas piespiedīs riska ieguldījumu fondus pārdot šīs obligācijas, kas vēl vairāk pazeminās tā cenas. Triljonu lielie apjomi varētu radīt tā saukto likviditātes spirāli, kas izplatītos visā finanšu sistēmā un pēc tam reālajā ekonomikā.

Starptautisko norēķinu banku viedoklis:

Tas līdzinās nekustamā īpašuma tirgum, kas izraisīja finanšu krīzi

Savā gada pārskatā Starptautisko norēķinu banka (SNB/ Bank for International Settlements), kas pazīstama arī kā “centrālo banku centrālā banka”, salīdzināja notiekošo obligāciju tirgū ar kreditēšanu pret nekustamā īpašuma ķīlu, kas izraisīja 2008. gada finanšu krīzi.

Lielā finanšu krīze (GFC) galvenokārt bija banku sektora krīze, kuras centrā bija hipotēku nodrošināto aizdevumu tirgi. Tagad uzmanības centrā ir valsts obligāciju tirgi, kur dažādi aktīvu pārvaldnieki darbojas kā galvenie starpnieki. Tā rezultātā galvenais risks mūsdienās ir likviditātes krīze valsts obligāciju tirgos.

SNB turpina:

Hedžfondi ir kļuvuši par galvenajiem cikliskās likviditātes nodrošinātājiem valsts obligāciju tirgū. Tie bieži izmanto tirdzniecības stratēģijas ar augsta līmeņa kredītpleca efektu. Tā kā valsts obligācijas tiek izmantotas kā nodrošinājums aizdevumiem jaunu obligāciju iegādei, tās ir īpaši neaizsargātas pret negatīviem satricinājumiem kredītu un atvasināto instrumentu tirgos. Šī neaizsargātība laika gaitā ir palielinājusies, jo aizdevumu standarti ir pakāpeniski atviegloti. Tirgus spriedzi mēs novērojām 2020. gada martā un 2025. gada aprīlī.

Tātad, kas īsti notiek?

Tā kā ASV valdība ik gadu iztērē aptuveni par 2 triljoniem dolāru vairāk nekā saņem nodokļu ieņēmumos, tai ir jāaizņemas, lai apmierinātu savas vajadzības. Lai to izdarītu, tā emitē valsts obligācijas.

Šīs valsts obligācijas iegādājas ne tikai pensiju fondi vai ārvalstu centrālās bankas (piemēram, Igaunijas Banka), kas visu summu par obligācijām samaksā ASV valdībai no saviem kontiem.

Ievērojamu daļu šo obligāciju iegādājas arī riska ieguldījumu fondi un citi investīciju fondi, taču tie neizmanto savus līdzekļus. Tā vietā tie izmanto kredītpleca efektu. Tie aizņemas naudu īstermiņa aizdevumu tirgū. Parasti nauda tiek aizņemta tikai uz vienu vai divām dienām. Kad aizdevums ir atmaksāts, tiek ņemts jauns.

Tomēr šīs pašas valsts obligācijas tiek izmantotas kā nodrošinājums šiem aizdevumiem. Tas ļauj tiem ieguldīt 10–100 reizes vairāk, nekā tiem faktiski ir. Tas ļauj tiem iegādāties obligācijas miljona dolāru vērtībā ar 10 000 dolāru pašfinansējumu.

Kāpēc triljoni dolāru? Kāpēc to vispār darīt? Šeit spēlē lomu tā sauktā bāzes tirdzniecība, kas nes peļņu no starpības starp pašreizējām un nākotnes cenām.

___________________________

Atruna: Rakstu sagatavoja Tavex Latvia Mārketinga departaments. Šis nav investīciju ieteikums. Pirms investīciju zelta izvēles izvērtējiet šādus riskus:

• Nav ieteicams visus savus ietaupījumus ieguldīt zeltā zelta cenas nepastāvības dēļ.
• Izvēlieties zeltu tikai tad, ja esat pārliecināts, ka ieguldītie līdzekļi tuvāko 5 gadu laikā nebūs nepieciešami ikdienas tēriņiem.
• Vēsturiskā zelta atdeve negarantē identiskus rezultātus nākotnē.
• Finanšu koncerns Tavex Group ir vienīgais oficiālais investīciju zelta rūpnīcu Valcambi SA, PAMP Suisse, The Perth Mint, The Royal Mint, Austrian Mint, Rand Refinery un Argor-Heraeus pārstāvis Baltijas valstīs un Skandināvijā.