Audzē savu finanšu neatkarību

Diversifikācija ir viens no investora veiksmes priekšnosacījumiem. Īpaši krīžu laikā cilvēki praksē iegaumē seno patiesību, ka visas olas nevajadzētu likt vienā grozā. Dažādojot ieguldījumus, investors pasargā sevi no riska, ka viena aktīva vērtības kritums aizskalos ievērojamu portfeļa daļu.

Lai cik finanšu analītiķi strīdētos, ideālas investīciju portfeļa formulas nav. Tā lielā mērā ir atkarīga no investora rakstura, finanšu pratības, mērķiem un riska apetītes. Visbiežāk tiek ieteikts sabalansēts portfelis: tajā ir gan riskantāki aktīvi ar augstāku iespējamo ienesīgumu, gan zemāka riska instrumenti, kuru uzdevums ir mīkstināt zaudējumus, kad citi aktīvi krītas.

Cik daudz zelta jābūt portfelī? Par to viedokļi var ļoti atšķirties. Zelts nedod regulāru, fiksētu ienākumu kā procenti vai dividendes, toties pasaulē tam tradicionāli tiek ierādīta īpaša loma – līdzeklim, kas ilgtermiņā saglabā vērtību.

Zelta sniegums krīžu laikā, tā efektivitāte diversifikācijā un spēja ilgtermiņā saglabāt vērtību ir galvenie iemesli, kāpēc zeltu tur centrālās bankas.

Pasaules Zelta padome (World Gold Council), Gold Market Primer, 2026

Esam apkopojuši septiņas pieejas, kā noteikt, cik daudz vietas portfelī atvēlēt investīciju zeltam. Skaitļi atjaunoti 2026. gada oktobrī.

1. 10–15 % no investīciju portfeļa

Pārāk plaša diversifikācija var apgrūtināt portfeļa pārvaldīšanu un analīzi, tāpēc praktiķi bieži iesaka izvēlēties 7–10 dažādus instrumentus tādās proporcijās, kas atbilst investora riska profilam. Ja investors piesardzīgi raugās uz pasaules ekonomikas attīstību, zelts ir viens no instrumentiem, kam bieži atvēl aptuveni 10–15 % portfeļa.

Pasaules Zelta padome ir piesardzīgāka: tās analīze rāda, ka sabalansētā portfelī investoram var nākt par labu aptuveni 5 % stratēģisks zelta īpatsvars, bet atkarībā no ieguldījumu mērķiem – no 2 līdz 10 %.¹

2. Fiksēts zelta daudzums

Daļa investoru uzskata, ka svarīgāka par zelta proporciju ir pati tā esamība portfelī. Krīzē zelts var kalpot ne tikai kā „drošā osta”, bet arī kā maiņas līdzeklis. Tāpēc, rūpējoties par sevi un ģimeni, daži izvēlas noteiktu monētu vai stieņu skaitu, piemēram, vismaz vienu unci zelta uz katru ģimenes locekli.

3. Zelta daudzums uz vienu planētas iedzīvotāju

Pēc Pasaules Zelta padomes (World Gold Council) datiem, visā cilvēces vēsturē iegūti aptuveni 224 200 tonnas zelta (2026. gada 3. ceturkšņa beigās). Ja to sadalītu starp aptuveni 8,3 miljardiem planētas iedzīvotāju, katram tiktu ap 27 gramiem jeb mazāk nekā viena unce.¹

Ja ņem vērā tikai investīciju zeltu – stieņus, monētas un zelta biržā tirgotos fondus (aptuveni 52 400 tonnas), uz vienu iedzīvotāju iznāk ap 6 gramiem. Ik gadu raktuvēs iegūst ap 3600 tonnu zelta, tātad kopējais daudzums pieaug aptuveni par 1,6 % gadā – ātrāk nekā pasaules iedzīvotāju skaits, kas aug mazāk nekā par 1 % gadā.

Šāds aprēķins labi parāda, cik maz zelta pasaulē ir attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Tomēr, ņemot vērā ļoti atšķirīgo labklājības līmeni dažādās valstīs, to var uzskatīt tikai par aptuvenu atskaites punktu.

4. Valsts parāds uz vienu iedzīvotāju

Lielākā daļa pasaules valstu ilgstoši dzīvo pāri saviem budžeta līdzekļiem. Viens no kritērijiem eiro ieviešanai ir valsts parāds, kas nepārsniedz 60 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2025. gada beigās ES vidējais valsts parāds bija 81,7 % no IKP, eiro zonā – 87,8 %, un 60 % robežu pārsniedza 12 no 27 dalībvalstīm.²

Latvijas valsts parāds ES kontekstā joprojām ir salīdzinoši zems – 46,9 % no IKP jeb 20,2 miljardi eiro. Ar 1,845 miljoniem iedzīvotāju tas ir aptuveni 10 900 eiro uz vienu iedzīvotāju.^{2, 3}

Pastāv uzskats, ka nelabvēlīgu notikumu gadījumā personīgajā portfelī ir vērts turēt zeltu tādā vērtībā, kāda ir valsts parāda daļa uz vienu iedzīvotāju. Pie zelta cenas ap 3900 ASV dolāriem par unci (2026. gada oktobra beigās) Latvijas iedzīvotājam tās būtu aptuveni 3 unces zelta. ASV federālais parāds 2026. gada oktobrī pārsniedza 40 triljonus dolāru – ap 118 000 dolāru uz katru iedzīvotāju jeb aptuveni 30 unces zelta.⁴

5. Zelta īpatsvars pasaules finanšu aktīvos

Visa iegūtā zelta vērtība 2026. gada rudenī bija aptuveni 30 triljoni ASV dolāru. Pēc Pasaules Zelta padomes aprēķiniem, investoru turētais zelts veido aptuveni 3 % no visiem pasaules finanšu aktīviem (neskaitot centrālo banku rezerves). Pirms aptuveni 40 gadiem šis īpatsvars bija ap 14 %.¹ Šo rādītāju var izmantot kā atskaites punktu, nosakot zelta proporciju savā portfelī.

6. Zelta īpatsvars centrālo banku rezervēs

Izvēloties zelta proporciju, var ņemt vērā centrālo banku attieksmi. Centrālās bankas un starptautiskās organizācijas ir vienas no lielākajām zelta turētājām – tām pieder aptuveni 18 % no visa iegūtā zelta jeb ap 39 300 tonnu.¹ 2025. gadā tās iegādājās vēl 863 tonnas, un pēc Eiropas Centrālās bankas aprēķiniem zelts gada beigās veidoja ap 27 % no pasaules oficiālajām rezervēm – vairāk nekā ASV valsts obligācijas.⁵

Protams, centrālo banku rezervēm ir citas funkcijas nekā zeltam privātā investora portfelī, tomēr arī tas var kalpot par orientieri.

Lasiet vairāk: Kāpēc centrālajām bankām ir zelta rezerves?

7. Nemaz – 0 % no portfeļa

Šādu viedokli visbiežāk pauž investori, kuri dažādu iemeslu dēļ skeptiski raugās uz zeltu kā ieguldījumu un optimistiski – uz nākotni. Viņu galvenais arguments: zelts nerada naudas plūsmu, un ilgos ekonomikas izaugsmes periodos akcijas vēsturiski devušas lielāku ienesīgumu. Šo viedokli dažkārt pauž arī investīciju konsultanti, jo zelts parasti nav daļa no pārvaldītajiem portfeļiem, par kuriem tiek iekasēta regulāra pārvaldīšanas komisija.

Lasiet vairāk: Mīti, meli un klišejas par investīciju zeltu

Iespējams, Jūs interesēs arī:

• Kāpēc investēt zeltā?