10 oz zelta monēta — Austrālijas Lunārs 2018 — Suns

Vēsture

Austrālijas Lunāra Suņa gada monēta

Ķīniešu mēness kalendāru mūsdienās izmanto daudzi taoistu kosmologi. Tiek uzskatīts, ka atkarībā no tā, kādā zodiaka gadā cilvēks ir dzimis, starp cilvēka personību un attiecīgo ķīniešu zodiaka dzīvnieku pastāv īpaša saikne. Zodiaka dzīvniekiem ir simboliska nozīme, kurā katrs dzīvnieks pārstāv konkrētu rakstura iezīmju kopumu, ko iespējams novērot ikkatrā cilvēkā. Ķīniešu zodiakā ir divpadsmit dzīvnieki, un katrs no tiem tiek godināts ik pa divpadsmit gadiem. Suņa gads tika atzīmēts 1934., 1946., 1958., 1970., 1982., 1994., 2006. un 2018.

Tie, kuri dzimuši Suņa gadā, tiek uzskatīti par uzticamiem, kā arī tādiem, kuri darīs visu savu mīļoto cilvēku labā. Tāpat viņi ir gatavi palīdzēt citiem, un viņi mēdz citu intereses uzskatīt par svarīgākām nekā savējās. Suņa gadā dzimušos uzskata par tādiem, kas mīl klusu ģimenes dzīvi. Viņus arī uzskata par godīgiem un labsirdīgiem, viņi parasti neatzīst ļaunu rīcību un labumu, kas iegūts negodīgā ceļā. Godīguma dēļ viņiem dažreiz var būt problemātiski pieņemt citu cilvēku slikto uzvedību. Citiem cilvēkiem var būt grūtāk nodibināt attiecības ar tiem, kuri dzimuši Suņa zīmē, jo viņi mēdz būt konservatīvāki un piesardzīgāki. Bet, kad draudzība ir izveidota, šie cilvēki kļūst par lieliskiem kompanjoniem, jo viņi attiecībās paliks uzticami. Tādēļ Austrālijas Lunāra Suņa gada monēta ir ideāla dāvana tam, kuru Jūs mīlat un cienāt, jo, dāvinot Lunāra zelta monētu, Jūs apliecināt to, cik ļoti tuvs Jums ir šis cilvēks, svinot šī cilvēka dzimšanas gadu un tikumus ar šo tīrā zeltā veidoto īpaši vērtīgo mākslas darbu.

Austrālijas Lunāra I sērijas zelta monētas ir veidotas, balstoties uz ķīniešu mēness kalendāra zodiaka zīmēm.

Tiek uzskatīts, ka ķīniešu mēness kalendāru izveidoja senās dinastijas, kas valdīja pār Ķīnu, gandrīz pirms pieciem gadsimtiem. Kopš tā laika dažādu Ķīnas imperatoru tiesu astronomi to turpināja uzlabot, un tā gala versija tika aprēķināta pēc zemes kustības ap sauli, kas, savukārt, tika iekļauta mēness kalendārā, tādā veidā radot lunasolāro kalendāru. Lēmums izveidot kalendāru, kas balstīts uz diviem debesu ķermeņiem, ir radies no tā, ka mēness kustība ap zemi nesakrīt ar zemes kustību ap sauli, tādā veidā radot būtiskas neatbilstības, kas sagādāja problēmas zemniekiem, kuriem bija nepieciešams precīzs kalendārs, lai viņi varētu zināt, kad ir labākais sējas un pļaujas laiks, kas bija nosakāms pēc saules. Sākotnēji kalendārs tika veidots, balstoties uz mēness cikliem, jo tādā veidā senie astronomi varēja vieglāk veikt aprēķinus. Bet, laikam ejot, viņi pamanīja būtiskas atšķirtības starp mēness gadu, kas ilga divpadsmit mēnešus, no kuriem katrs mēnesis ilga 29,5 dienas, kopā veidojot 354 dienas gadā, un saules gadu, kas ilga 365,24 dienas, tātad mēness gads bija par 11 dienām īsāks nekā laiks, kurā zeme apriņķo ap sauli.

Lai labāk sinhronizētu mēness kalendāru ar saules kalendāru, tam ik pa diviem vai trim gadiem tika pievienots papildu mēnesis, līdzīgi kā tas notiek mūsdienās ar saules kalendāru, kad ik pa četriem gadiem tiek pievienota papildu diena — 29. februāris, ar mērķi saskaņot kalendāru ar zemes kustību ap sauli. Atšķirībā no lielākās daļas kalendāru ķīniešu mēness kalendārs neskaita gadus bezgalīgā secībā, bet sastāv no 12 gadu perioda, kas atkārtojas piecas reizes, lai sasniegtu 60 gadu ciklu. Katrs 12 gadu periods sastāv no divām daļām — „debesu zariem” un „zemes saknēm”. Debesu zars sastāv no desmit simboliem — desmit nedēļas dienu nosaukumiem, ko lietoja senie ķīnieši; savukārt zemes sakne sastāv no 12 dzīvniekiem, kas nāk no ķīniešu zodiaku cikla. Vienu gadu veido, apvienojot katru zaru ar katru otro zemes sakni. Tādējādi, kad visas iespējamās kombinācijas starp debesu zariem un zemes saknēm ir bijušas, kopā veidojot 60 gadus, tiek radīts pēdējais cikls, un pēc tam viss tiek sākts no jauna. Šī cikliskā datēšanas metode tiek uzskatīta par vienu no ilgāk izmantotajām laika mērīšanas sekvencēm vēsturē. Mūsdienās vispārīgos nolūkos Ķīna izmanto Gregora kalendāru, saules kalendāru, bet mēness kalendārs joprojām ir galvenais, ko vairākas Ķīnas un Austrumāzijas kopienas izmanto, lai noteiktu svinību datumus, piemēram, gadadienas, kāzu dienas, Ķīniešu Jauno gadu un citus svētkus.

Pirmā Pērtas Monētu kaltuves saražotā Austrālijas Lunāru zelta monētu sērija (1996 - 2007) kļuva ļoti populāra investoru un kolekcionāru vidū, tāpēc, tuvojoties I sērijas noslēgumam, strauji pieauga pieprasījums pēc otrās 12 gadu sērijas.

Kaltas no 99,99% tīra zelta, Austrālijas Lunāru II sērijas zelta monētas ir uzticama un ērta investīcija. Austrālijas valdība garantē monētu svaru un tīrību, tāpēc katra no tām ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, kas izmaksu ziņā ir efektīvs veids, kā iegūtu dārgmetālu.

Lielākā daļa no II sērijas monētām ir kaltas ar lielāku diametru nekā iepriekš, ko daudzi atzinuši par ļoti pievilcīgu monētas prestižā dizaina uzlabojumu. 

Tirāža

Pērtas Monētu kaltuve saražos ne vairāk par 30 000 1oz zelta monētu. Ražošana tiks partraukta, tiklīdz izkalto monetu skaits sasniegs noteikto tirāžas daudzumu vai beidzoties sērijas ritošajam gadam. Tirāžas limiti neattiecas uz 1 kg, 10 oz, 2 oz,   1/2oz, 1/4oz, 1/10oz un 1/20oz zelta monētām. Ražošana ilgs tikai vienu gadu, kura beigās Pērtas Monētu kaltuve paziņos par galējo saražoto monētu skaitu. 10kg monētas tiks saražotas ne vairāk par 100 gabaliem, taču arī šī izmēra monētu ražošana turpināsies tikai 1 gadu, kura beigās tiks paziņota to beidzamā tirāža.

Pērtas Monētu kaltuve

Pērtas Monētu kaltuve ir pasaulē atzīta monētu kaltuve un dārgmetālu apstrādātāja, kas atrodas Pērtas pilsētā, Rietumaustrālijā. Pērtas Monētu kaltuvi dibināja 1896. gadā Lielbritānijas Karaliskā naudas kaltuve pēc tam, kad Rietumaustrālijā tika atklātas zelta atradnes. Pērtas Monētu kaltuves uzdevums bija apstrādāt no raktuvēm iegūto zelta rūdu un no apstrādātā cēlmetāla kalt zelta suverēnus. Laikā no 1899. līdz 1931. gadam Pērtas Monētu kaltuve saražoja lielu daudzumu zelta suverēnu, ko izsūtīja pa visu Austrāliju un Britu impēriju, lai tos lietotu kā apgrozībā esošo valūtu. Briti kontroli pār Pērtas Monētu kaltuvi 1971. gadā nodeva Rietumaustrālijas valdībai, kura pēc tam pārņēma arī monētu kaltuves īpašumtiesības. Mūsdienās Pērtas Monētu kaltuvi cildina par augstas kvalitātes pasaules līmeņa investīciju dārgmetālu monētām, kā sudraba monētām „Kukaburra” vai „Koala“, kā arī Lunāra sērijas monētām. Kopš 1934. gada Pērtas Monētu kaltuve ir Londonas Zelta tirgus (LDTA — Londonas Dārgmetālu tirgus asociācijas (London Bullion Market Association) priekštece) biedre.Gulbja attēls, kas ir monētu kaltuves oficiālā atpazīstamības zīme, kura reģistrēta LDTA, ir starptautiski atzīta, un tās iedvesmas avots ir monētu kaltuves atrašanās vieta Pērtā, kurai cauri plūstošās galvenās upes nosaukums ir Swan (gulbis).