Zelta cena: zema vai augsta?

Dabaszinātnēs parādības var precīzi izmērīt un izanalizēt, t.i. fizikālie likumi var būt balstīti uz precīzām aplēsēm un aprēķiniem.

Tomēr ekonomikas jomā nevar sniegt tiešu atbildi, jo apstākļi pastāvīgi mainās. Ekonomika ir vairāku procesu rezultāts.

Preces vai pakalpojuma izmaksas nav precīzi izmērāma vērtība, bet gan subjektīva novērtējuma rezultāts. Tas nozīmē, ka vērtība vienmēr ir subjektīva.

Klasisks piemērs: glāze ūdens ir vērtīgākā prece pasaulē tam, kurš tikko pavadījis ilgu sausuma periodu tuksnesī, bet, tiklīdz slāpes ir remdētas, ūdens vērtība krasi pazeminās un tad glāze ūdens gandrīz nav neko vērta. Tieši šī pēdējā/nepieciešamā glāze nosaka ūdens vērtību. No tā izriet, ka nav iespējams objektīvi aprēķināt katras preces, tostarp zelta, “patieso vērtību”.

Tomēr ir daži interesanti salīdzinājumi, kas ļauj noteikt, vai zelts salīdzinājumā ar citiem aktīviem pašlaik ir salīdzinoši dārgs vai lēts (vēsturiskā kontekstā).

Ideja ir tāda, ka ilgtermiņā var sagaidīt aktīva relatīvās efektivitātes vidējās vērtības atgriešanos, bet vēsturiskie maksimumi un minimumi var tikt izmantoti kā dotā brīža paaugstinātās vai pazeminātās aktīva vērtības signāli.

Zelts un reālās procentu likmes

Viens no svarīgākajiem zelta cenu ietekmējošajiem faktoriem ir reālās procentu likmes līmenis un tās dinamika.

Reālā procentu likme ir procentu likme, ko var saņemt no ieguldījuma, atskaitot pirktspējas zudumus  (= inflācijas likmi). Tādējādi ir jāsalīdzina investīcijas zeltā (bezprocentu) ar ieguldījumiem, kuriem ir fiksēta procentu likme. Ja inflācijas līmenis ir augstāks par ieguldījumu procentu likmi, to sauc par negatīvu reālo procentu likmi.

Parasti zemas vai krītošas ​​reālās procentu likmes pozitīvi ietekmē zelta cenu, savukārt augstas vai augošas reālās procentu likmes rada zeltam negatīvu vidi (bet tajā pašā laikā sniedz iespēju izdevīgi papildināt ilgtermiņa ieguldījumu portfeli). Tas ir tāpēc, ka reālās procentu likmes nodrošina alternatīvu ieguldījumiem zeltā. Pārliecināties par šīs tēzes patiesumu var, aplūkojot zelta uzvedību ilgtermiņa pozitīvu un negatīvu likmju periodos.

Reālās procentu likmes krītas kopš 2000. gada un jau ilgstošu laiku ir bijušas negatīvas, tas nozīmē, ka zeltam ir ideāli tirdzniecības apstākļi. Un šobrīd gandrīz viss liecina, ka reālās procentu likmes pagaidām saglabāsies negatīvas.

Zelts un akcijas

Zelta investorus dažkārt interesē arī salīdzinājumi ar tādiem aktīviem kā akcijas un fondi.

Attiecība starp ASV industriālo indeksu Dow Jones un zeltu parāda, cik unces zelta nepieciešams, lai iegādātos vienu Dow Jones indeksa akciju. Saskaņā ar šī brīža (uz 2022. gada janvāri) Dow Jones indeksu gandrīz 35 500 un unces zelta vērtību – USD 1 785, attiecība ir 19,88. Tas nozīmē, ka ir nepieciešamas 19,88 unces zelta, lai iegādātos vienu Dow Jones indeksa vienību, kurā ietilpst 30 lielas publiskās kompānijas.

Vēsturiski Dow Jones ir bijis nepietiekami novērtēts (tirgojās ļoti lēti) ikreiz, kad Dow Jones/zelta attiecība kritusies zem 5. Pēdējais šāds gadījums bija pēc 1987. gada oktobra sabrukuma, kad attiecība nokritās līdz aptuveni 3,5. Pēc tam Dow Jones indekss un zelta cena attīstījās diametrāli pretēji: zelta tirgus turpmākajos gados  turpināja savu korekciju, bet Dow Jones strauji auga. 1999. gada augustā (dotkom burbuļa maksimumu periodā) šī attiecība sasniedza visu laiku augstāko līmeni, pārsniedzot 40.

Iepriekšējā gadsimta laikā šī attiecība ir divreiz samazinājusies līdz 1 finanšu tirgu ārkārtējas lejupslīdes rezultātā. Pavisam nesen tas notika stagflācijas laikā 1970. gadu beigās, kad Dow Jones indekss tirgojās par aptuveni 900 punktiem, bet zelta unces vērtība bija 850 USD.

Pēc Bretonvudsas vienošanās sabrukuma 1971. gadā (toreiz ASV prezidents Niksons paziņoja, ka dolārs “uz laiku” netiek konvertēts pret zeltu) vidējais rādītājs bija 13,7, kas ir zemāks par pašreizējo līmeni. Tas nozīmē, ka zelts pašlaik ir par zemu novērtēts salīdzinājumā ar akcijām un fondiem, taču akcijas un fondi pēc vēsturiskiem standartiem noteikti ir pārvērtēti.

Zelta salīdzināšana ar fiksēta ienākuma ieguldījumiem un akcijām var sniegt aptuvenu priekšstatu par zelta vērtēšanu salīdzinājumā ar citiem aktīvu veidiem. Tomēr investoram, kurš interesējas par investīcijām zeltā, jāpatur prātā, ka zelts ir piemērots ilgtermiņa ieguldījumiem, un tāpēc nevajadzētu ieguldīt, kā arī novērtēt zelta cenas uzvedību īstermiņā. Fizisko zeltu stingri iesaka neuzskatīt par spekulatīvu aktīvu.

Loterija

Ir noliktavā

1/10 unces Austrijas zelta „Filharmoniks”

Pārdodam 296,68 € 260.43 260,43 296.68 296,68

Mēs pērkam 260,43€

Salīdzināt Paziņojums
par cenu Pievienot grozam

• Lasiet arī: Vērtība: bitkoins, zelts, valūtas

_______________

Avots: Austrijas naudas kaltuve