Zelta cena - no kā tā ir atkarīga?

Zelta cena tiek kotēta valūtā, bieži vien ASV dolāros, un zelta cena var svārstīties atkarībā no tirgus apstākļiem.

Šobrīd zelta cena koriģējas uz spēcīgā ASV dolāra fona, bet eiro izteiksmē zelta cenai joprojām ir labs pirmā pusgada rezultāts.

Tabulā zemāk ir parādītas zelta cenas izmaiņas pēdējo 15 gadu laikā dažādās valūtās. Ir interesanti papētīt, cik atšķirīgi ir rezultāti:

Kas būtiski ietekmē zelta cenu? Zemāk mēs aprakstām galvenos faktorus, kas ietekmē zelta cenu. Šo ir jāsaprot ikvienam investoram, kurš interesējas par investīcijām zeltā.

Pasaules krīzes

Zelts pamatoti tiek saukts par “drošo patvērumu”, jo zelta cenai ir tendence pieaugt tieši krīzes laikā – vai arī brīžos, kad cilvēkiem zūd ticība valdībai vai finanšu tirgiem. Zelts bieži tiek saukts par krīzes preci. Negatīvie pasaules notikumi mēdz pozitīvi ietekmēt zelta cenu, dēļ tā zelts tiek uzskatīts par drošo aktīvu ekonomisko vai ģeopolitisko satricinājumu apstākļos.

Šogad mums bija iespēja pārliecināties par šī apgalvojuma pareizību, jo zelta cena uzlēca uzreiz pēc militārā konflikta sākuma Ukrainā, kaut gan faktiski arī pirms tam, paaugstinoties inflācijas draudiem, zelts guva atzinību. Būtība ir tāda, ka politiskais, ekonomiskais un finansiālais haoss nozīmē pastiprinātu interesi par zeltu kā drošu patvērumu.

Inflācija

Izplatīts iemesls investīcijām zeltā ir aizsardzība pret inflāciju un valūtas devalvāciju. Valūtas vērtība svārstās, bet zelta vērtība attiecībā uz to, ko var nopirkt par vienu dārgmetāla unci, ilgtermiņā ir stabila un pat ar tendeci pieaugt.

Zelta stāvoklis “ārpus politikas” — ir tas, kas padara zeltu par pievilcīgu un drošu zema riska ieguldījumu uz svārstīgo valūtu fona. Investori pievēršas zeltam brīdī, kad saredz, ka valūtas vērtība ir nestabila vai tās vērtībai ir tendence samazināsies.

ASV dolāra vērtība un zelta cena

ASV dolārs joprojām ir pasaulē dominējošā rezerves valūta un viena no galvenajām starptautiskajā tirdzniecībā izmantotajām valūtām. Zelta cenai un ASV dolāra vērtībai ir diezgan skaidra apgriesta sakarība; kad dolārs ir “spēcīgs”, zelts ir “vājāks” un otrādi. Korekcija, ko mēs redzam tagad, 2022. gada jūlijā, ir saistīta ar spēcīgo dolāra kursu.

Cilvēki, kuri iegulda fiziskajā zeltā, situāciju, kad ir spēcīgs dolārs, var uzskatīt par izdevīgu iespēju papildināt savu investīciju portfeli ar zeltu.

Centrālās bankas nestabilitāte

ASV Federālo rezervju sistēma darbojas kā centrālā banka. Parasti katrai valstij ir sava centrālā banka; citas dominējošās bankas ir Eiropas Centrālā banka, Japānas Banka un Šveices Nacionālā banka. Banku neveiksmes un nepareiza monetārā politika visbiežāk padara zeltu par drošu patvērumu.

Ja kādreiz esat iegādājies zeltu, noteikti atcerēsities, ka pirkšanas lēmuma pieņemšanas brīdis bija diena, kad sapratāt, ka centrālā(s) banka(s) piedzīvo nestabilitātes periodu. Parasti investori dod priekšroku zeltam kā fiziskajam aktīvam, kas ir spējīgs nodrošināt uzkrājumu fizisko drošību un uzkrājumu aizsardzību. Savukārt pieaugošais pieprasījums pēc zelta vēl vairāk palielina zelta cenu.

Procentu likmes

Zelts nepelna procentus, kā, piemēram, Valsts kases obligācijas vai krājkonti, taču zelta cena korelē ar likmju samazināšanos vai to pieaugumu. Paaugstinoties procentu likmēm, zelta cena var samazināties, jo cilvēki pārdod zeltu, lai atbrīvotu līdzekļus citām investīciju iespējām. Tas ir tas, ko mēs redzam šobrīd – tiklīdz ASV paziņo par likmju paaugstināšanu – zelta cena koriģējas.

Samazinoties procentu likmēm, zelta cena var atkal pieaugt, jo dārgmetālu turēšanas izmaksas ir zemākas salīdzinājumā ar citām investīcijām. Zemas procentu likmes nozīmē lielāku zelta pievilcību.

Kvantitatīvā mīkstināšana

Kvantitatīvā mīkstināšana, jeb QE, attiecas uz centrālās bankas stratēģiju pirkt vērtspapīrus, lai palielinātu naudas piedāvājumu. Iepludinot naudu finanšu iestādēs, centrālā banka, piemēram, Federālo rezervju sistēma, cer mudināt bankas aizdot vairāk naudas, tādējādi palielinot naudas piedāvājumu.

Lielāks naudas piedāvājums pazemina procentu likmes, kas, savukārt, var motivēt investorus pirkt zeltu zemāku alternatīvo izmaksu dēļ. Ja ar šo taktiku pārspīlē, tas var izraisīt inflāciju, kas ir vēl viena zelta cenas pieauguma pazīme. Tieši šādai parādībai šobrīd esam liecinieki – kvantitatīvā mīkstināšana nospēlēja nežēlīgu joku ASV, kur procentu likmju paaugstināšana bija nevis plānots, bet gan tiešām piespiedu, turklāt ļoti riskants solis, jo recesijas vai pat stagflācijas risku neviens joprojām nav atcēlis.

Kad Frs paziņoja par kvantitatīvās mīkstināšanas beigām, tas radīja ievērojamu spiedienu uz dārgmetāla cenu, taču tas varētu būt arī piemērots brīdis zelta iegādei, lai izmantotu zemās zelta cenas.

Valstu zelta un ārvalstu valūtas rezerves

Centrālās bankas, piemēram, ASV Federālo rezervju sistēma, savās rezervēs glabā gan zeltu, gan fiat naudu.

Citas valstis, kurām ir būtiskas zelta rezerves ir Francija, Vācija, Itālija, Grieķija un Portugāle. Kad šīs centrālās bankas sāk pirkt vairāk zelta, nekā pārdot, tad zelta cena var pieaug. Tas ir saistīts ar to, ka palielinās valūtas piedāvājums, taču pieejamā zelta daudzums samazinās. Atgādināsim, ka Polijas Centrālā banka nesen paziņoja par nodomu tuvākajos gados būtiski palielināt zelta rezerves.

Juvelierizstrādājumu un rūpniecības pieprasījums

Zelts ir vērtīgs ne tikai kā riska ierobežošanas instruments un drošs patvērums; to izmanto arī juvelierizstrādājumu ražošanā un rūpniecībā. Vairāk nekā pusi no zelta pieprasījuma veido pieprasījums pēc juvelierizstrādājumiem, un trīs valstis ar visaugstāko pieprasījumu šajā nozarē ir Ķīna, Indija un ASV.

Dažās Indijas teritorijās zelts joprojām tiek uzskatīts par valūtas veidu, bagātības rādītāju, svarīgu dāvanu un apdrošināšanu pret sliktiem laikiem. Šis pieprasījums paaugstina zelta cenu Indijā. Zelts ir bagātības simbols Ķīnā, turklāt Ķīnas plaukstošā ekonomika nozīmē, ka lielākam cilvēku skaitam ir nauda, ko atvēlēt zelta iegādei.

Vēl 12% no zelta pieprasījuma veido rūpnieciskais pielietojums. Ražotāji to izmanto visu veidu elektroniskajās ierīcēs, sākot no datoriem līdz GPS sistēmām, kā arī medicīnas ierīcēs, piemēram, elektrokardiostimulatoros.

Zelta ieguve

Katru gadu tiek iegūtas tikai ap 3500 tonnas zelta. Lai vizualizētu visa līdz šim iegūtā zelta apjomu, iedomājieties kubu ar 20,5 m garu virsmu.

Lai gan jauna zelta iegūšana var šķist pieticīga salīdzinājumā ar kopējo piedāvājumu, ražošanas izmaksas var ietekmēt visa zelta vērtību pasaulē. Kad ražošanas izmaksas pieaug, kalnrači pārdod zeltu par lielāku naudu, lai saglabātu savu peļņu, un šīs augstākās izmaksas atspoguļojas arī vakar vai pirms tūkstošiem gadu iegūtā zelta monētu vērtībā.

Piedāvājums un pieprasījums

Zelts tiek iegūts jau vismaz 5000 gadu – tas ir dārgmetāls un šo statusu tas, visticamāk, saglabās vēl gadsimtiem ilgi. Ja plānojat iegādāties zeltu, jāsaprot, ka cenu ietekmē ražošanas izmaksas, esošais naudas piedāvājums, finansiālās vai ģeopolitiskās stabilitātes komforts vai diskomforts, juvelierizstrādājumu un rūpniecības radītais pieprasījums, kā arī centrālo banku rīcība.

Zelta faktiskā vērtība ilgtermiņā saglabājas diezgan stabila, un cenas svārstības vienkārši atspoguļo īslaicīgu nenoteiktību vai vienkāršas valūtas svārstības. Un, ja tagad grafikā redzat cenas korekciju, tad aizdomājieties… jo šis varētu būt lielisks brīdis sākt savu zelta stāstu!

Premium

Ir noliktavā

Kanādas Kļavas lapas "Maplegram25" - 25x1 grama zelta monētas

Pārdodam 2498,15 € 2067.49 2067,49 2498.15 2498,15

Mēs pērkam 2067,49€

Salīdzināt Paziņojums
par cenu Pievienot grozam