Tavex vietne (Tavex SIA) izmanto sīkdatnes, lai sniegtu jums pielāgotu informāciju par pakalpojumiem, kā arī uzlabotu tīmekļa vietnes darbību. Ja piekrītat, nospiediet “Piekrist visām sīkdatnēm”. Ja vēlaties pārvaldīt savu izvēli, nospiediet “Pārvaldīt sīkdatnes”. Jūsu izvēle tiks saglabāta 60 nedēļas.
Izvēlieties, kuras sīkdatnes ļaut izmantot šai vietnei:
Uzmanību! Dažas sīkdatnes ir nepieciešamas šīs tīmekļa vietnes darbībai. Šīs sīkdatnes tiek apstrādātas, pamatojoties uz mūsu leģitīmajām interesēm, tāpēc netiek lūgta lietotāja piekrišana. Plašāka informācija ir pieejama mūsu Sīkdatņu politika.
Pasaules Zelta padome (World Gold Council) publicējusi ilgi gaidīto pārskatu par zelta tirgus perspektīvām 2023. gadā. Pasaules ekonomika pēc dažādiem satricinājumiem 2022. gadā atrodas krustcelēs. Visvairāk cieta centrālās bankas, kuras pastiprināja savu agresīvo cīņu pret inflāciju. Tieši centrālo banku attieksmei pret esošo inflāciju būs izšķiroša nozīme tālākai zelta cenas attīstībai.
Ekonomiskā vienprātība liecina par globālās izaugsmes vājināšanos, kas nozīmē recesiju. Labākajā gadījumā tā būs īslaicīga un lokāla. Turklāt sagaidāms, ka inflācija samazināsies, taču tās līmenis saglabāsies diezgan augsts, un procentu likmju paaugstināšana lielākajā daļā rūpnieciski attīstītajās valstīs apstāsies.
Šādi apstākļi rada gan negatīvus, gan pozitīvus faktorus, kas ietekmē zelta cenu. Zemāk uzskaitām galvenos WGC analītiķu secinājumus:
Maiga recesija un peļņas samazināšanās zeltam vienmēr kalpojuši kā pozitīvi stimuli – turpmāks dolāra vērtības kritums līdz ar inflācijas samazināšanos varētu atbalstīt zeltu.
Ģeopolitiskie nemieri saglabās zeltu kā vērtīgu “apdrošināšanas instrumentu” pret saistītiem riskiem.
Ķīnas ekonomikas izaugsmei vajadzētu uzlaboties nākamgad 2023. gadā, palielinot patērētāju pieprasījumu pēc zelta.
Ilgtermiņa obligāciju ienesīgums, visticamāk, saglabāsies augsts, taču tādā līmenī, kas pagātnē nav ietekmējis zeltu.
Spiediens uz izejvielām ekonomikas lejupslīdes dēļ, visticamāk, kļūs par bremzējošu faktoru zelta cenai 2023. gada pirmajā pusē.
Toties, attiecībā uz 2023. gada gaidām ir neparasti augsts nenoteiktības līmenis. Piemēram, ja centrālās bankas stingrinās politiku vairāk nekā nepieciešams, tas var izraisīt smagāku un plašāku ekonomikas lejupslīdi. Tāpat arī strauja centrālo banku politikas maiņa – apturot vai atceļot pieaugumu, pirms inflācija tiek iegrožota – var novest pasaules ekonomiku uz stagflācijas sliekšņa. Zelts vēsturiski ir pozitīvi reaģējis uz šiem nosacījumiem.
No otras puses, mazāk iespējama “mīksta piezemēšanās”, kas ļautu izvairīties no recesijas, var kaitēt zeltam un dot labumu riskantiem aktīviem.
Makroekonomisko seku ietekme uz zeltu
Zelts ir gan patēriņa prece, gan investīciju aktīvs, tādējādi Pasaules Zelta padomes analīze liecina, ka tās efektivitāti nosaka četri galvenie faktori un to mijiedarbība:
Ekonomiskā izaugsme – pozitīva ietekme uz patēriņu.
Risks un nenoteiktība – pozitīvi ietekmē investīcijas.
Iespēju izmaksas – investīcijas ietekmē negatīvi.
Impulss – atkarīgs no cenas un pozicionēšanas.
Šos faktorus savukārt ietekmē galvenie ekonomiskie mainīgie, piemēram, IKP, inflācija, procentu likmes, ASV dolārs un konkurējošo finanšu aktīvu uzvedība.
Ja jautājat mūsu ieteikumus, tad tie paliek nemainīgi – zelts ir ilgtermiņa ieguldījums un nav nekā prātīgāka, kā pakāpeniski papildināt savu investīciju portfeli ar zeltu. Tādā veidā jūs samazināsiet vidējās zelta iegādes izmaksas, kas nākotnē nāks tikai par labu.
Komentāri