Tas nav tikai parasts metāls. Ko simbolizē zelts?

Zelts ir neiznīcināms. Tas nepūst, nesadrūp, nerūsē un neizbalē. Zeltu neietekmē gaiss, ūdens vai pat lielākā daļa skābju, un to nevar izšķīdināt vai izdrukāt. Šie visi ir iemesli, kāpēc zelts līdz pat mūsdienām tiek augstu novērtēts un tam ir svarīga loma sabiedrībā.

Vēsturiski zelts ir ieņēmis tādu pozīciju sabiedrībā, kuru nevar nenovērtēt. Runājot par zelta nozīmi, mēs parasti domājam par zeltu kā par dārgmetāla dabu. Otra, tomēr ne mazāk svarīga zelta nozīme ir tā attēlojums kā viens no spēcīgākajiem simboliem cilvēces vēsturē. Galu galā zelts tiek uzskatīts par pilnības metālu un bieži tiek saistīts ar sauli. Tas ir arī vispazīstamākais varas un bagātības simbols.

Latīņu nosaukums rītausmas dievietei

Zelts tiek uzskatīts par saules simbolu. Latīņu nosaukums aurum (Au) zeltam nāk no grieķu valodas un apzīmē Aurora, zelta rītausmas dievieti, kura saullēkta un saulrieta laikā debesīs radīja dzelteno un zelta krāsu.

Viens no iemesliem, kāpēc zeltu sauc par saules metālu, noteikti ir tā krāsa. Tajā pašā laikā to spēku nevar nenovērtēt par zemu: saule ir lielākais debess ķermenis un zelts ir visspēcīgākais metāls. Zelts vislabāk izsaka saules godību un spožumu un ir vienīgais metāls, kas laika gaitā neizbalē. Zelts iztur pat vislielāko karstumu: to apstiprina fakts, ka tā kušanas temperatūra ir aptuveni 1064 grādi.

Pētījumi ir parādījuši, ka cilvēku interese par zeltu ir atkarīga no gadalaikiem, piemēram, interese ievērojami palielinās, kad saules gaismas ir vismazāk – tieši tad cilvēku acis visbiežāk pievēršas saules metālam.

Saules dieva simbols

Zelta (vai dzeltenā) krāsa vēsturiski apzīmē ticību, taisnīgumu, dāsnumu, uzticību, bagātību, gaismu un spēku, un to sauc arī par svēto krāsu. Zeltu bieži uzskatīja par saules staru zemes pavedieniem vai īstām dievu sūtītām daļiņām, kurām cilvēki varēja pieskarties.

Daudzās labi zināmās reliģijās un kultūrās zelts tiek uzskatīts par saules dieva zīmi. Šādas pēdas visbiežāk sastopamas Senajā Ēģiptē, kur zelts tika uzskatīts par dievišķu un neiznīcināmu metālu un bija saistīts ar sauli. Saule ir pazīstama kā enerģijas un dzīvības avots, tāpēc saules dieviem bieži tika piedēvētas spējas dot dzīvību.

Fakts, ka saules dievu un visu dievu karali Ra bieži vēsturiski attēlo no zelta, neaprobežojas tikai ar viņu: Senajā Ēģiptē visu dievību āda tika raksturota, ka tā ir no zelta.

Zelta sarkofāgs

Zeltu ļoti augstu vērtēja arī dievu zemes aizstājēji jeb faraoni, kuru kapenēs vienmēr bija zelta priekšmeti. Tas simbolizēja to, ka faraonu karaliskais statuss turpināsies arī viņu turpmākajā dzīvē.

To apstiprina fakts, ka 1922. gadā atklātajā faraona Tutanhamona kapā tika atrasts liels daudzums zelta. Vislabākais piemērs ir valdnieka trīsslāņu sarkofāgs, kura augšējais apvalks bija izgatavots no akmens, kurš pārklāts ar plānu zelta kārtu, vidējais apvalks bija izgatavots no koka, bet trešais jeb apakšējais slānis bija pilnībā izgatavots no zelta un svēra nedaudz vairāk par 110 kg.

Statusa simbols

Papildus saulei un spēkam zelts simbolizējis arī bagātību. Mansa Musats, kurš 14. gadsimta pirmajā pusē valdīja Mali impērijā, joprojām tiek uzskatīts par vienu no bagātākajiem valdniekiem pasaulē. Musas valdīšanas laikā Mali bija pasaulē lielākais zelta ražotājs.

Ja paskatāmies uz monarhijām, kas valdīja Eiropā, arī tur ir ticis izmantots zelts. Piemēram, Lielbritānijas monarhijai pieder zelta kariete (The Gold State Coach), kas uzbūvēta 1762. gadā un kurā tika izmantotas četras tonnas zelta: tajā laikā 7562 mārciņas, kas mūsdienu valūtā ir gandrīz 1,5 miljardi dolāru.

Zeltītā kariete ir slēgts astoņu zirgu pajūgs, kuru izmanto Lielbritānijas karaliskā ģimene. To pasūtījis karalis Džordžs III. Kopš tā laika tā tika izmantota visu vēlāko monarhiju, tostarp pašreizējā valdošā monarha, karalienes Elizabetes II, kronēšanas ceremonijās.
Zelta kokgriezumi, ar kuriem rotāja karieti, piešķir tai izsmalcinātu izskatu un savā ziņā atspoguļoja Anglijas toreizējo vareno spēku pasaulē. Papildus Lielbritānijas monarhijai zelta karietes tagad izmanto arī citi, piemēram, Dānijas monarhija.

Augstākais apbalvojums

Zelts joprojām tiek turēts godā arī šodien. Ja mēs aplūkojam dažādus produktus, piemēram, mobilos tālruņus vai ekskluzīvus pulksteņus, mēs varam redzēt, ka visvērtīgākās to versijas ļoti bieži ir zelta izdevums. Veiksmīgākajiem latviešu mūziķiem par darbu tiek piešķirti Zelta mikrofoni. Tas vēlreiz parāda, ka zelts joprojām ir saglabājis augstākā statusa simbola lomu.

Tomēr, aplūkojot jebkuru dzīves jomu, arī var redzēt to, ka augstākā atzinība – balva ir zelta medaļa, vai tās būtu olimpiādes vai vidusskolas beigšana. Zelta medaļa tiek pasniegta arī pasaules čempionā un olimpiskajās sporta spēlēs. Tādā veidā titula ieguvējs kļūst par pašreizējo valdnieku, un zelts neuzkrītoši kļūst par vēl vienu statusa simbolu.

Zelts ir arī nebeidzamas savienības un mīlestības simbols: tieši zelta gredzens rotā miljoniem pāru rokas visā pasaulē. Ļoti bieži dārgakmeņu rotas, tostarp kaklarotas, rokassprādzes vai auskarus gatavo no zelta. Tādējādi zeltu ikdienā var atrast biežāk nekā jebkuru citu dārgmetālu, jo tas rotā daudzu cilvēku ķermeņus un bieži vien ir pirmā detaļa, kas tiks pamanīta.

Bagāts kā Krēzs

Tāpēc ne velti mūsdienās lieto izteicienu “bagāts kā Krēzs”. Stāsts par šo teicienu sniedzas laikā, kad slavenajam karalim Krēzam dzima ideja par zeltu kā līdzekli viņa valsts bagātināšanai. Un tieši tā arī notika – Krēzs kļuva par vienu no bagātākajiem un varenākajiem valdniekiem pasaules vēsturē, tieši zelta un viņa paša gudrā plāna dēļ. Viņš sāka atdalīt zeltu un sudrabu no dabā sastopamā sakausējuma elektrona, kā rezultātā tika iegūta lielāka naudas summa. Karalis Krēzs ir viens no pirmajiem senatnes valdniekiem, kurš sāka kalt monētas, dibinot metāla tīrības standartu (98% zelta vai sudraba).

Tātad zeltu pavada zināma gudrība un noslēpumainība, kā arī simboli, kuru dziļākās nozīmes aizsākās pirms daudziem gadsimtiem un gadu tūkstošiem. Tomēr viena lieta ir droša – par zelta spēku un cieņu pret to nevajadzētu šaubīties nevienam, kam ir priekšstats par vēsturisko un kultūras kontekstu.

Avots: Tavid rikas.geenius.ee