30 gramu 2017. gada sudraba monēta Ķīnas „Panda”

Ķīnas "Pandas" sudraba monētas cena un uzcenojums

Salīdzinot ar Amerikas „Ērgļiem”, Austrijas „Filharmonikiem”, Kanādas „Kļavas lapām” un citām sudraba monētām, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, kuras no sākta gala ir kaltas neierobežotā daudzumā, Ķīnas „Pandas” monētām ir noteikta ierobežota gada tirāža, kura var mainīties. Šis faktors apvienojumā ar mainīgo lielās pandas motīva attēlu ir ievērojami paaugstinājis senāk izdoto monētu cenu otrreizējā tirgū. 2012. gadā, atsaucoties uz augsto pieprasījumu, Ķīnas Centrālā banka palielināja vispopulārākās 1 unces monētas gada tirāžu uz 8 miljonu eksemplāru gadā, kas bija lielākā tirāža šīs monētas vēsturē. Lai arī lielāks piedāvājums ir nedaudz samazinājis monētas cenu otrreizējā tirgū, šis varētu būt ideāli piemērots brīdis ilgtermiņa investoriem to iegādāties, ņemot vērā tai piemītošo ievērojamo vērtības kāpuma potenciālu.

Ķīnas sudraba „Pandas” monētu vērtību nākotnē un cenas pieaugumu otrreizējā tirgū nosaka vairāki neapstrīdami fakti, no kuriem pirmais un vissvarīgākais ir tāds, ka šīs monētas ir vienīgās sudraba monētas, kas Ķīnā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis. Turklāt jāņem vērā, ka Ķīnā dzīvo 1,35 miljardi iedzīvotāji, un 1 unces sudraba „Pandas” monētu tirāžas limits ir 8 miljoni eksemplāru gadā, kamēr ASV iedzīvotāju skaits sasniedz 320 miljonus, un pašlaik Amerikas sudraba „Ērgļa” monētu tirāža gadā pārsniedz 40 miljonus eksemplāru. Otrkārt, tiesību akti, kas ļauj brīvajā tirgū noteikt sudraba cenu un Ķīnas pilsoņiem ieguldīt metālā un tirgoties ar to, ir spēkā vien nedaudz ilgāk kā desmit gadus, tāpēc sudraba popularitāte Ķīnā noteikti var vēl pieaugt. Treškārt, Ķīnas sudraba „Pandu” izplatīšana kontinentālās Ķīnas teritorijā līdz šim bija tiešā valsts pārziņā, kas nozīmēja to, ka tikai ar valsts pārvaldi saistītās iestādes varēja šīs monētas tirgot, kā rezultātā tirgus bija ļoti neefektīvs un nelikvīds. Tagad tas ir mainījies, un dārgmetālu tirgotāji un finanšu iestādes var veicināt šo monētu tirdzniecību. Ceturtkārt, Ķīnas valdība īsteno saskaņotus pasākumus, lai cilvēki būtu ieinteresēti iegūt zeltu un sudrabu savā īpašumā, kas ir kas tāds, ko Rietumu valstīs jūs neredzēsiet. Un kā pēdējo var minēt to, ka Ķīnas vēsturē sudrabam ir bijusi liela nozīme, un, ja pašreizējā cēlmetālu tirgus liberalizācijas politika turpināsies, šis vēstures mantojums varētu sniegt papildu ilgtermiņa atbalstu Ķīnas sudraba „Pandas” monētām.

Ķīnas sudraba pieprasījums

Ķīnieši jau sen ir novērtējuši sudraba vērtību gan kā bagātības simbolu, gan maiņas līdzekli. Pierādījumi liecina, ka pat tik senā pagātnē kā Haņu dinastijas valdīšanas laikā (200 p.m.ē.) sudraba lietņi tika izmantoti kā norēķinu līdzeklis, un šī prakse pastāvēja līdz 1936. gadam. Turklāt no 1500. gada līdz 1800. gadam Ķīna bija lielākā sudraba importētāja pasaulē. Iemesls, kāpēc valstī ieplūda tik daudz sudraba, bija tāds, ka starp Ķīnas un ārvalstu tirgotājiem tika veikta ievērojama apjoma tirdzniecība. Ārvalstniekiem bija liela interese par Ķīnas zīdu, tēju un porcelānu, savukārt ķīnieši vēlējās iegūt sudrabu. Ķīnas vēlmi pēc sudraba var izskaidrot ar vienkāršu pieprasījuma un piedāvājuma vienādojumu: Ķīnai ar tās lielo iedzīvotāju skaitu apvienojumā ar tās dinamisko un uz tirdzniecību orientēto ekonomiku bija nepieciešams maiņas līdzeklis jeb nauda, bet nepietiekamie zelta un sudraba krājumi pašu raktuvēs lika tiem meklēt cēlmetālus ārpus valsts robežām. Mūsdienās šis vienādojums ir mainījies: sasniegumi ieguves tehnoloģijā un ģeoloģiskajā izpētē ir padarījusi Ķīnu par pasaulē trešo lielāko sudraba ražotāju, bet sudrabs ir kļuvis vēl iecienītāks ar gada pieprasījumu, kas gandrīz divreiz pārsniedz iekšzemes raktuvju krājumu piedāvājumu. Tāpat kā pirms 200 gadiem Ķīna šodien ieņem vadošo lomu fiziskā sudraba ieguldījumu tirgū.

Ķīnas sudraba „Panda” iezīmēja valsts dārgmetālu tirgus liberalizācijas sākumu

Atšķirībā no Rietumu pasaules valstīm, Ķīna nekad nebija izmantojusi zeltu, bet gan sudrabu kā galveno balstu tās monetārajai sistēmai. Uz sudrabu balstītā monetārā sistēma valstī pastāvēja vairāku gadsimtu garumā, bet Lielās depresijas un komunisma sākums 20. gs. 30. gados lika varas institūcijām sudrabu aizstāt ar banknošu standartu. Lai atbalstītu jauno papīrnaudas sistēmu, tika ieviesti tiesību akti, kas noteica, ka apgrozībā esošais sudrabs ir jānodod varas institūcijām apmaiņā pret jauno papīrnaudu. Neraugoties uz jaunajiem stingrajiem likumiem, sudraba tirdzniecība un sudraba dārglietu un senlietu turēšana īpašumā tika atļauta, taču ne uz ilgu laiku. 20. gs. 30 gadu beigās aizsākās Ķīnas-Japānas karš un sakāpinātā sāncensība starp komunismu un Ķīnas iestādēm piespieda varas institūcijām izziņot vispārēju aizliegumu turēt īpašumā jebkādus sudraba izstrādājumus.

Šis aizliegums bija spēkā piecdesmit gadus, līdz Ķīnas valdība mainīja tās ekonomisko un filozofisko nostāju attiecībā uz tās iekšējo dārgmetālu tirgu, ieviešot Ķīnas zelta un sudraba „Pandas” monētas attiecīgi 1982. gadā un 1983. gadā. Vēlāk Ķīnas varas institūcijas pakāpeniski sāka mazināt 20. gs. 30. gados ieviestos aizliegumus. Diemžēl sudraba tirgus liberalizācija nav piedzīvoju tik strauju izaugsmi, cik zelta tirgus, tāpēc sudrabam atšķirībā no zelta piemēro 17 % pievienotās vērtības nodokli. Iedomājieties, kāds būtu pieprasījums pēc Ķīnas sudraba „Pandām”, ja šis nodoklis tiktu atcelts!

Lēmums uz monētas attēlot visu iemīļoto lielo pandu spēlēja milzīgu lomu Ķīnas sudraba monētu „Panda” veiksmīgā atpazīstamības veicināšanā. Lielā panda ir Ķīnas centrālajā daļā sastopams dzīvnieks, kura kažoks ir ar melniem plankumiem ap acīm un ausīm. Par spīti to apburošajai un miermīlīgajai dabai un tam, ka šis dzīvnieks ir Ķīnas nacionālais simbols, lielās pandas diemžēl ir ļoti reti sastopamas. Mežu izciršana un komerciālā lauksaimniecība diemžēl ir iznīcinājusi plašas lielo pandu apdzīvotās teritorijas un tāpēc to skaits savvaļā ir sarucis līdz 2000 īpatņiem. Pēdējo desmit gadu laikā Ķīnas valdība ir veikusi plašus aizsardzības pasākumus, lai apturētu lielo pandu skaita sarukšanu. Lai gan lielās pandas joprojām ir apdraudēta suga, pētījumi liecina, ka aizsardzības pasākumi strādā un savvaļā mītošo lielo pandu skaits sāk pieaugt. 

Ķīnas zelta „Pandu” pirmoreiz apgrozībā laida 1982. gadā, savukārt sudraba „Pandu” — 1983. gadā, un kopš tā laika to ražošana nav tikusi pārtraukta, izņemot 1986. gadu, kad netika emitētas sudraba monētas „Panda”. Ķīnas monētas „Panda” ir ražotas trīs dažādās vietās:

*Šanhajas Monētu kaltuvē 1982.-2004. g;

*Šeņjaņas Monētu kaltuvē 1985.-1999. g. un 2003.-2004. g.;

*Šeņdžeņas Guobao Monētu kaltuvē 1999.-2002. g. un sākot ar 2005. gadu.

Šeņdžeņas Guobao Monētu kaltuve ir Ķīnas Tautas Republikas bankas (Ķīnas Centrālā banka) filiāle.