1 unces sudraba monēta — Austrālijas Lunārs 2008 — Žurka

Vēsture

Austrālijas Lunāra Žurkas gada monēta

Ķīniešu mēness kalendāru mūsdienās izmanto daudzi taoistu kosmologi. Tiek uzskatīts, ka atkarībā no tā, kādā zodiaka gadā cilvēks ir dzimis, starp cilvēka personību un attiecīgo ķīniešu zodiaka dzīvnieku pastāv īpaša saikne. Zodiaka dzīvniekiem ir simboliska nozīme, kurā katrs dzīvnieks pārstāv konkrētu rakstura iezīmju kopumu, ko iespējams novērot ikkatrā cilvēkā. Ķīniešu zodiakā ir divpadsmit dzīvnieki, un katrs no tiem tiek godināts ik pa divpadsmit gadiem. 2008. gadā tika atzīmēts Žurkas gads.

Tie cilvēki, kas dzimuši žurkas gadā, tiek uzskatīti par veiksmīgiem bagātību ieguvējiem un uzglabātājiem. Šī veiksme izriet no viņu zinātkārajiem prātiem, kas vienmēr meklē iespēju iegūt jaunas zināšanas, un pateicoties viņu izveicībai un atjautībai, viņi spēj izmantot visas iespējas. Cilvēkiem, kas dzimuši žurkas gadā, piemīt spēcīga intuīcija, perfekcionisms un lieliska gaume. Viņi ir ļoti ambiciozi, tāpēc, cenšoties sasniegt savus mērķus, viņi izmantos visu savu atjautību, šarmu, pārliecināšanas spējas un harizmu, lai tas izdotos. Tas piesaista apkārtējos, īpaši pretējo dzimumu, un, lai arī žurkas gadā dzimušajiem patīk plašs sociālais loks, viņiem biežāk ir vairāk paziņu nekā tuvu draugu. Ja kādam izdodas kļūt par viņu draugu, tie tiks loloti kā ģimenes locekļi. Žurkas gadā dzimušie ir uzticīgi saviem mīļajiem, kas viņus padara par ļoti labiem vecākiem.

Tādēļ Austrālijas Lunāra Žurkas gada monēta ir ideāla dāvana tam, kuru Jūs mīlat un cienāt, jo, dāvinot Lunāra zelta monētu, Jūs apliecināt to, cik ļoti tuvs Jums ir šis cilvēks, svinot šī cilvēka dzimšanas gadu un tikumus ar šo tīrā sudrabā veidoto īpaši vērtīgo mākslas darbu.

Austrālijas Lunāru sudraba monētas ir veidotas, balstoties uz ķīniešu mēness kalendāra zodiaka zīmēm.

Tiek uzskatīts, ka ķīniešu mēness kalendāru izveidoja senās dinastijas, kas valdīja pār Ķīnu, gandrīz pirms pieciem gadsimtiem. Kopš tā laika dažādu Ķīnas imperatoru tiesu astronomi to turpināja uzlabot, un tā gala versija tika aprēķināta pēc zemes kustības ap sauli, kas, savukārt, tika iekļauta mēness kalendārā, tādā veidā radot lunasolāro kalendāru. Lēmums izveidot kalendāru, kas balstīts uz diviem debesu ķermeņiem, ir radies no tā, ka mēness kustība ap zemi nesakrīt ar zemes kustību ap sauli, tādā veidā radot būtiskas neatbilstības, kas sagādāja problēmas zemniekiem, kuriem bija nepieciešams precīzs kalendārs, lai viņi varētu zināt, kad ir labākais sējas un pļaujas laiks, kas bija nosakāms pēc saules. Sākotnēji kalendārs tika veidots, balstoties uz mēness cikliem, jo tādā veidā senie astronomi varēja vieglāk veikt aprēķinus. Bet, laikam ejot, viņi pamanīja būtiskas atšķirtības starp mēness gadu, kas ilga divpadsmit mēnešus, no kuriem katrs mēnesis ilga 29,5 dienas, kopā veidojot 354 dienas gadā, un saules gadu, kas ilga 365,24 dienas, tātad mēness gads bija par 11 dienām īsāks nekā laiks, kurā zeme apriņķo ap sauli. Lai labāk sinhronizētu mēness kalendāru ar saules kalendāru, tam ik pa diviem vai trim gadiem tika pievienots papildu mēnesis, līdzīgi kā tas notiek mūsdienās ar saules kalendāru, kad ik pa četriem gadiem tiek pievienota papildu diena — 29. februāris, ar mērķi saskaņot kalendāru ar zemes kustību ap sauli.

Atšķirībā no lielākās daļas kalendāru ķīniešu mēness kalendārs neskaita gadus bezgalīgā secībā, bet sastāv no 12 gadu perioda, kas atkārtojas piecas reizes, lai sasniegtu 60 gadu ciklu. Katrs 12 gadu periods sastāv no divām daļām — „debesu zariem” un „zemes saknēm”. Debesu zars sastāv no desmit simboliem — desmit nedēļas dienu nosaukumiem, ko lietoja senie ķīnieši; savukārt zemes sakne sastāv no 12 dzīvniekiem, kas nāk no ķīniešu zodiaku cikla. Vienu gadu veido, apvienojot katru zaru ar katru otro zemes sakni. Tādējādi, kad visas iespējamās kombinācijas starp debesu zariem un zemes saknēm ir bijušas, kopā veidojot 60 gadus, tiek radīts pēdējais cikls, un pēc tam viss tiek sākts no jauna. Šī cikliskā datēšanas metode tiek uzskatīta par vienu no ilgāk izmantotajām laika mērīšanas sekvencēm vēsturē. Mūsdienās vispārīgos nolūkos Ķīna izmanto Gregora kalendāru, saules kalendāru, bet mēness kalendārs joprojām ir galvenais, ko vairākas Ķīnas un Austrumāzijas kopienas izmanto, lai noteiktu svinību datumus, piemēram, gadadienas, kāzu dienas, Ķīniešu Jauno gadu un citus svētkus.

Pērtas Monētu kaltuve

Pērtas Monētu kaltuve ir pasaulē atzīta monētu kaltuve un dārgmetālu apstrādātāja, kas atrodas Pērtas pilsētā, Rietumaustrālijā. Pērtas Monētu kaltuvi dibināja 1896. gadā Lielbritānijas Karaliskā naudas kaltuve pēc tam, kad Rietumaustrālijā tika atklātas zelta atradnes. Pērtas Monētu kaltuves uzdevums bija apstrādāt no raktuvēm iegūto zelta rūdu un no apstrādātā cēlmetāla kalt zelta suverēnus. Laikā no 1899. līdz 1931. gadam Pērtas Monētu kaltuve saražoja lielu daudzumu zelta suverēnu, ko izsūtīja pa visu Austrāliju un Britu impēriju, lai tos lietotu kā apgrozībā esošo valūtu. Briti kontroli pār Pērtas Monētu kaltuvi 1971. gadā nodeva Rietumaustrālijas valdībai, kura pēc tam pārņēma arī monētu kaltuves īpašumtiesības. Mūsdienās Pērtas Monētu kaltuvi cildina par augstas kvalitātes pasaules līmeņa investīciju dārgmetālu monētām, kā sudraba monētām „Kukaburra” vai „Koala“, kā arī Lunāra sērijas monētām. Kopš 1934. gada Pērtas Monētu kaltuve ir Londonas Zelta tirgus (LDTA — Londonas Dārgmetālu tirgus asociācijas (London Bullion Market Association) priekštece) biedre.Gulbja attēls, kas ir monētu kaltuves oficiālā atpazīstamības zīme, kura reģistrēta LDTA, ir starptautiski atzīta, un tās iedvesmas avots ir monētu kaltuves atrašanās vieta Pērtā, kurai cauri plūstošās galvenās upes nosaukums ir Swan (gulbis).