Tavex vietne (Tavex SIA) izmanto sīkdatnes, lai sniegtu jums pielāgotu informāciju par pakalpojumiem, kā arī uzlabotu tīmekļa vietnes darbību. Ja piekrītat, nospiediet “Piekrist visām sīkdatnēm”. Ja vēlaties pārvaldīt savu izvēli, nospiediet “Pārvaldīt sīkdatnes”. Jūsu izvēle tiks saglabāta 60 nedēļas.
Izvēlieties, kuras sīkdatnes ļaut izmantot šai vietnei:
Uzmanību! Dažas sīkdatnes ir nepieciešamas šīs tīmekļa vietnes darbībai. Šīs sīkdatnes tiek apstrādātas, pamatojoties uz mūsu leģitīmajām interesēm, tāpēc netiek lūgta lietotāja piekrišana. Plašāka informācija ir pieejama mūsu Sīkdatņu politika.
Pasaules zelta padome (WGC) sniegusi trešā ceturkšņa (Q3) ziņojumu par pieprasījumu pēc zelta. Trešais ceturksnis, kurā notika spēcīgāki patērētāju un centrālo banku pirkumi, palīdzēja pieprasījumam pēc zelta šogad atgūties līdz pirms COVID līmenim.
Zelta pieprasījums (izņemot ārpusbiržas) 3. ceturksnī bija par 28% lielāks un sasniedza 1181 tonnas. Pieprasījums (YTD) pieauga par 18% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2021. gadā, atgriežoties pirmspandēmijas līmenī.
Juvelierizstrādājumu patēriņš sasniedza 523 tonnas, pieaugot par 10% (gada griezumā), neskatoties uz pasaules ekonomikas fona pasliktināšanos. Kopš gada sākuma pieprasījums ir nedaudz palielinājies (+2%) un sastāda 1454 tonnas.
Investīciju zelta pieprasījums (izņemot ārpusbiržas) 3. ceturksnī bija par 47% mazāks nekā iepriekšējā gadā (124 tonnas), atspoguļojot pesimistisku noskaņojumu dažos segmentos. Fiziskā zelta segmentā bija vērojams būtisks pieprasījuma pieaugums, taču ar 36% pieaugumu stieņu un monētu veidā (351 tonnas) nepietika, lai kompensētu 227 tonnu lielu aizplūdi no ETF. Ārpusbiržas pieprasījums ceturkšņa laikā ievērojami saruka, atspoguļojot vājo investoru noskaņojumu ETF un nākotnes līgumu segmentos.
Centrālās bankas turpināja papildināt zelta krājumus, un tiek lēsts, ka ceturkšņa iepirkumi sasniedza gandrīz 400 tonnu rekordu.
Tehnoloģiju pieprasījuma kritums par 8%, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, atspoguļoja patērētāju pieprasījuma kritumu pēc elektronikas globālās ekonomikas lejupslīdes dēļ.
Kopējais zelta piedāvājums nedaudz palielinājās (+1% gada griezumā) līdz 1215 tonnām. Sesto ceturksni pēc kārtas raktuvju ražošanas pieauguma salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu daļēji kompensēja zemāks pārstrādes līmenis.
Zelta cena trešajā ceturksnī un fiziskā zelta pieprasījums
Zelta cena (LBMA dati) trešajā ceturksnī samazinājās par 8%. Kritums lielā mērā ir saistīts ar ASV dolāra vērtības pieaugumu, jo FRS paaugstināja procentu likmes, lai cīnītos pret augsto inflāciju. Tomēr vidējā zelta cena 3. ceturksnī bija tikai par 3% zemāka (gada griezumā, USD izteiksmē), kas vairāk atbilst pieprasījuma (ar ārpusbiržas) un piedāvājuma relatīvajiem rādītājiem ceturkšņa laikā.
Pieprasījums pēc investīciju zelta atšķīrās. Pieaugošās globālās inflācijas apstākļos mazumtirdzniecības investori iegādājās fizisko zeltu uzkrājumu vērtības saglabāšanai, savukārt ETF investori samazināja savus ieguldījumus, ņemot vērā pieaugošās globālās procentu likmes.
Indija uzradīja pieprasījuma pēc juvelierizstrādājumiem atveseļošanos. Juvelierizstrādājumu patērētāji pilsētās bija Indijas pieprasījuma dzinējspēks trešajā ceturksnī, ko veicināja ekonomiskās aktivitātes atgriešanās pirms COVID līmeņa. Ārpus pilsētām patērētāji bija piesardzīgāki, jo inflācijas līmenis reģionos bija augstāks.
Mazumtirdzniecības pieprasījums Ķīnā nostiprinājās, mazinoties Covid pandēmijas ierobežojumiem. Juvelierizstrādājumu patērētāji guva labumu no zelta cenas krituma, jo tieši cenas korekcijas brīdī galvenajās pilsētās ierobežojumi bija ievērojami atviegloti. Privātos investorus iedrošināja zelta kā miera ostas pievilcība uz vietējās valūtas vērtības krituma, kā arī vietējo akciju cenu krituma apstākļos.