Latvijas Banka izlaiž Enerģijas monētu

Monētu piegāde un iegādāto monētu izsniegšana sāksies sākot ar š.g. 1. oktobri.

“Enerģijas monēta”, simboliski attēlojot kodolsintēzes procesu, stāsta par mūsdienu pasaules lielāko izaicinājumu – neizsmeļama enerģijas avota meklējumiem, lai pasargātu dabas resursus un panāktu līdzsvaru starp mūsu laikmeta iegribām un nākotnes paaudžu interesēm.

Monētā ir attēlotas daļiņas, kas piedalās ūdeņraža kodolsintēzes reakcijā. Lodītes simbolizē elementārdaļiņas, no kurām sastāv kodoli: sudraba bedrītes ir neitroni, apzeltītas lodītes – protoni. Ūdeņraža kodoli ar vienu protonu ir izejvielas, bet hēlija kodols ar diviem protoniem un brīvais neitrons ir sintēzes reakcijas produkti.

IEGĀDĀTIES MONĒTU

Monētas averss

Monētas aversā attēlota galvenā kodolenerģijas iegūšanas reakcija. Kodolu sastāvdaļas attēlotas kā sudrabotas bedrītes – neitroni un zeltītas lodītes – protoni. Divu ūdeņraža izotopu – deitērija un tritija – kodoli saplūstot veido hēlija kodolu un brīvu neitronu. Atvērums monētas centrā simbolizē reakcijas norises vietu. Labajā pusē vietots uzraksts “5 EURO”.

Monētas Reverss

Monētas reversā attēlotas divas riņķa līniju grupas, kas saskaras centrālajā atvērumā un ir iezīmētas ar matējuma pakāpēm un zeltījumu. Tās simbolizē fizikālos laukus, kas ir nepieciešami kodolsintēzes uzturēšanai gan kodolsintēzes reaktoros uz Zemes, gan zvaigznēs kosmosā. Augšdaļā pa kreisi puslokā vietots uzraksts LATVIJA, lejasdaļā pa labi – gadskaitlis 2024.

Nominālvērtība: 5 eiro

Svars: 18.00 g

Diametrs: 30.00 mm

Metāls: 999° sudrabs

Kvalitāte: proof

Maksimālā tirāža: 3 000

Gads: 2024

Par monētas ideju

Lai civilizācija pastāvētu ilgtermiņā, enerģijas patēriņš jālīdzsvaro ar planētas resursiem un tehnoloģiju ierobežojumiem. Fundamentālie fizikas likumi pieļauj to, ka pastāv gandrīz neierobežotas enerģijas avots – vieglo ķīmisko elementu kodoli. Mazākiem kodoliem apvienojoties lielākos, siltuma veidā izdalās ļoti daudz enerģijas, bet, lai šo sintēzes reakciju uzsāktu un uzturētu, ir vajadzīga miljoniem grādu liela temperatūra un spēja ilgstoši turēt tik sakarsētu vielu kopā. Dabā šādi ekstrēmi apstākļi ir atrodami zvaigznēs.

Tieši ūdeņraža kodolu sintēze nodrošina saules spīdēšanu un – pastarpināti – arī visus atjaunojamos enerģijas avotus uz zemes. Kodolsintēzes enerģijai ir divas būtiskas priekšrocības: praktiski neizsmeļami degvielas resursi un neitrāla ietekme uz klimatu.

Kodolsintēzes principa pārvēršana par praktisku un plaši pieejamu tehnoloģiju ir liels zinātnisks un inženiertehnisks izaicinājums, pie kura jau ilgu laiku strādā desmitiem tūkstošu pētnieku visā pasaulē. Viņu uzdevums ir Prometeja misija – nonest saules dzirksti no debesīm, lai tā kalpotu cilvēkiem. Eiropas Atomenerģijas kopienas līgums ir viens no senākajiem Eiropas mēroga sadarbības ietvariem. Arī Latvijas zinātnieki piedalās tajā ar savu devumu pasaules lielāko kodolsintēzes reaktoru prototipu – ITER un tā pēcteča DEMO – izveidē.

Kodolsintēzes galvenie nosacījumi ir augsta temperatūra un spiediens. Zvaigznēs to nodrošina spēcīgs gravitācijas lauks, savukārt kodolsintēzes reaktoros karsto plazmu notur ar spēcīgu magnētisko lauku. Monētā līniju izvietojums atgādina gan lielo kosmisko objektu magnētiskos laukus, gan toroidāla kodolsintēzes reaktora – tā sauktā tokamaka – stilizēto šķērsgriezumu. Arī monētas reljefs ar padziļinājumu centrā sasaucas ar gravitācijas potenciālu zvaigznes vai melnā cauruma tuvumā.