Kas ir pasaules zelta tirgus?

Zelta tirgus ir tirdzniecības centrs, kur puses vienojas par cenu un apjomu, kā arī noslēdz darījumu atbilstoši tirgus apstākļiem. Galvenais pasaules zelta tirdzniecības centrs ir Londonas birža jeb Loco London – starptautisks zelta darījumu un norēķinu standarts, atbilstoši kuram katru dienu tiek noslēgts vairākums zelta darījumu pasaulē.

Mūsdienās zelta tirgus kapitalizācija ir sasniegusi ~8 triljonus $*. Zelts ir unikāls metāls arī tāpēc, ka tam ir daudzveidīga tirgus struktūra.

Zelta tirgus pieprasījums. Kur pasaulē pielieto zeltu?

Pieprasījums pēc zelta pasaulē ir ekonomiski pamatots arī ārpus tā pielietošanas investīciju mērķiem. Attēlā redzama zelta tirgus struktūra 2016. gadā.*

Avots: World Gold Council | Gold Demand Trends full year 2016

• Gandrīz 60% no kopējā tirgus pieprasījuma tiek patērēti juvelierizstrādājumu tirgū, kā arī ražošanā, jo zelts kā izejviela nav aizvietojama daudzās tehnoloģiju nozarēs: elektronikas rūpniecībā, medicīnā, zobārstniecībā, autotransporta būvniecībā un daudzās citās nozarēs. Pat tad, ja zelts, noteiktu finanšu tirgus apstākļu dēļ kādā periodā kļūst mazāk pievilcīgs investoriem, tas joprojām ir daudzu nozaru pamata elements.
• Svarīga loma zelta pieprasījuma struktūrā ir zelta patēriņam Ķīnā, Indijā un citās Āzijas valstīs, kur zelta turēšana īpašumā ir integrēta tradīcijās, kultūrā un reliģijā.
• Zelts arī mūsdienās ir stratēģiski svarīga pasaules valstu centrālo banku ārvalstu valūtu un zelta rezervju sastāvdaļa. Vēsturiski valstīs, kurām bija liela ekonomiskā nozīme zelta standarta laikos, ir saglabājies salīdzinoši liels zelta rezervju īpatsvars kopējo centrālās bankas rezervju struktūrā. Pārsvarā tās ir attīstītās valstis, kuras neregulāri izpārdod daļu no zelta rezervēm. Toties pretēji rīkojas attīstības valstis, kuras pēdējo 10 gadu laikā ir absolūtie zelta neto-pircēji, intensīvi palielinot savas rezerves. Šādu valstu sarakstā ir, piemēram, Ķīna un Krievija.

Zelta tirgus piedāvājums. Kas nodrošina zelta pieejamību pasaulē?

Zelta pieejamību pasaules tirgū nodrošina trīs jomas: zelta ieguve, centrālās bankas un zelta pārstrāde.

Avots: World Gold Council | Gold Demand Trends full year 2016

• Pēdējo piecu gadu laikā centrālās bankas ir pārdevušas nenozīmīgu zelta daudzumu. 2016. gadā šāda rezervju izpārdošana nebija vērojama.
• Galvenais zelta avots ir zeme, no kuras arvien grūtāk kļūst iegūt tirgum nepieciešamo zelta apjomu. Zelta iegūšana no zemes dzīlēm, kā arī jaunu zelta ieguves vietu atklāšana un izpēte ir dārgs un sarežģīts process. Viegli pieejamie zelta resursi uz mūsu planētas jau ir izsmelti. Katru gadu iegūstamā zelta apjomu nevar palielināt/samazināt ar lēmumu, līdzīgi kā tas notiek naftas tirgū. Kā arī atšķirībā no papīra naudas zeltu nav iespējams papildus izdrukāt. Kopumā 2016. gadā tika iegūtas 3236 tonnas, bet gadu iepriekš – 3233 tonnas.
• Zelta pārstrādei ir potenciāls, lai gan zelta ieguves izmaksas bieži vien pārsniedz iegūtā zelta vērtību. Zeltu primāri pārstrādā no veciem un nolietotiem zelta juvelierizstrādājumiem un priekšmetiem, kā arī, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, palielinās rentabilitāte zelta iegūšanai no nolietotās elektrotehnikas.

Jums varētu interesēt arī:

• Kāpēc centrālajām bankām ir zelta rezerves?
• Kāpēc zelts ir laba investīcija?