WGC: kāpēc centrālās bankas papildina zelta rezerves

Pasaules Zelta padome (World Gold Council) nesen aptaujāja centrālās bankas, lai noskaidrotu, kāpēc tās pērk zeltu savām rezervēm, jo 2023. gadā centrālo banku kopējais pirkumu apjoms bija 1037 tonnas, kas ir vien 45 tonnas mazāk par 2022. gadā uzstādīto rekordu.

Tādējādi centrālās bankas ir spēlējušas nozīmīgu lomu zelta tirgū, kā rezultātā dzeltenā dārgmetāla cenas uzrādījušas strauju kāpumu. Pēc daudzu analītiķu, kā arī pēc nesenā WGC pētījuma secinājumiem, pieprasījums no centrālo banku puses, visticamāk, spēlēs nozīmīgu lomu pasaules zelta pieprasījumā arī nākotnē. Iemesls tam – monetārā politika joprojām uzskata dārgmetālu par svarīgu rezerves aktīvu.

WGC pētījums

Pētījums tika veikts no 2024. gada 19. februāra līdz 30. aprīlim. No 70 centrālajām bankām, kas bija gatavas sniegt informāciju, 29% plāno palielināt savas zelta rezerves nākamo divpadsmit mēnešu laikā. Tas ir augstākais rādītājs kopš brīža, kad WGC uzsāka šāda veida aptauju 2018. gadā.

Potenciālie zelta pircēji galvenokārt ir attīstības valstu un mazāk attīstīto valstu centrālās bankas. Zelta kā ilgtermiņa miera ostas funkcionalitāte ir būtiskākais iemesls, kāpēc centrālās bankas glabā zeltu savās rezervēs. Kopumā 81% aptaujāto atbildēja apstiprinoši uz jautājumu vai bankas zelta rezerves šajā periodā pieaugs. 69% aptaujāto banku atbildēja, ka zelta daļa rezervēs pēc pieciem gadiem būs lielāka – salīdzinājumā ar 62% pagājušajā gadā.

Tomēr jāatzīmē, ka Ķīna, kas pēdējos divus gadus ir bijusi lielākā zelta pircēja, pēdējā laikā nav ziņojusi par turpmākajiem plāniem par zelta rezervju pieaugumu. Par Ķīnas centrālās bankas zelta pirkumiem rakstījām iepriekš.

Atgādināsim, ka Latvijas Banka jau daudzus gadus nav papildinājusi zelta rezerves. Tās šobrīd veido 7,7 tonnas zelta, no kurām 1,1 tonna iekļauta Eiropas Centrālās bankas rezervēs. Latvijas zelts tiek glabāts Lielbritānijā.

Zelta īpatsvars pasaules rezervēs pārsniedza eiro

Centrālo banku vērienīgie zelta iepirkumi kopš 2009. gada un zelta cenu kāpums ir novedis pie tā, ka dārgmetāla īpatsvars pasaules starptautiskajās rezervēs ir palielinājies uz fiat valūtu rēķina.

Pēc dārgmetālu tirgus analītiķu sniegtās informācijas, 2023. gada beigās zelta rezervju apjomi apsteidza eiro.

Balstoties uz analītiskajiem datiem, varam secināt, ka ASV dolāra īpatsvars pasaules valstu kopējās rezervēs lēnām samazinās – 2001. gadā tas sasniedza maksimumu  – 72%, bet 2023. gada beigās šis rādītājs noslīdēja līdz 58%. Pie apvāršņa nav tādas valūtas, kas pārliecinoši konkurētu ar dolāru.

Kritumu veicina uzticības vājināšanās “kredīta aktīviem” (fiat valūtām), ko izraisa satraucoši aktīvu burbuļi, pieaugošs arvien jaunu karu risks un bailes no inflācijas, kamēr zelts uzņem apgriezienus. Pamatojoties uz oficiālo zelta rezervju statistiku, kas ietver arī, piemēram, Ķīnas Centrālās bankas slēptos pirkumus, zelta īpatsvars kopējā rezervju grozā 2023. gadā pieauga līdz 18% (salīdzinājumam – 2008. gadā tas veidoja 11%). Zelts šobrīd ir pārspējis eiro, kas atrodas pie atzīmes 16%. Ņemot vērā, ka fiat valūtu problēmas tik drīz nepazudīs, iespējams, ka zelts tuvāko desmit gadu laikā pietuvosies ASV dolāru apjomam banku rezervēs.

Ir noliktavā

1 unces PAMP „Fortūnas” zelta stieņi

Pārdodam 1+ 2679,63 € 2548.3 2548,30 2679.63 2679,63 2669.41 2669,41 2660.49 2660,49

Pārdodam 21+ 2660,49 € 2548.3 2548,30 2679.63 2679,63 2669.41 2669,41 2660.49 2660,49

Mēs pērkam 2548,30€

Salīdzināt Paziņojums
par cenu Pievienot grozam

_____________________

Avots: gold.org
Atruna
Rakstu sagatavoja Tavex Latvija Mārketinga departaments. Pirms investīciju zelta izvēles izvērtējiet šādus riskus:

• Nav ieteicams visus savus ietaupījumus ieguldīt zeltā zelta cenas nepastāvības dēļ.
• Izvēlieties zeltu tikai tad, ja esat pārliecināts, ka ieguldītie līdzekļi tuvāko 5 gadu laikā nebūs nepieciešami ikdienas tēriņiem.
• Vēsturiskā zelta atdeve negarantē identiskus rezultātus nākotnē.
• Finanšu koncerns Tavex Group ir vienīgais oficiālais investīciju zelta rūpnīcu Valcambi SA, PAMP Suisse, The Perth Mint, The Royal Mint, Austrian Mint, Rand Refinery un Argor-Heraeus pārstāvis Baltijas valstīs un Skandināvijā.