Tavex vietne (Tavex SIA) izmanto sīkdatnes, lai sniegtu jums pielāgotu informāciju par pakalpojumiem, kā arī uzlabotu tīmekļa vietnes darbību. Ja piekrītat, nospiediet “Piekrist visām sīkdatnēm”. Ja vēlaties pārvaldīt savu izvēli, nospiediet “Pārvaldīt sīkdatnes”. Jūsu izvēle tiks saglabāta 60 nedēļas.
Izvēlieties, kuras sīkdatnes ļaut izmantot šai vietnei:
Uzmanību! Dažas sīkdatnes ir nepieciešamas šīs tīmekļa vietnes darbībai. Šīs sīkdatnes tiek apstrādātas, pamatojoties uz mūsu leģitīmajām interesēm, tāpēc netiek lūgta lietotāja piekrišana. Plašāka informācija ir pieejama mūsu Sīkdatņu politika.
Autors: Andris Arhipenko Tavex Latvia valdes priekšsēdētājs, CAMS
Arvien biežāk dzirdam uzstājīgu retoriku, ka skaidras naudas norēķiniem un fiziskajiem aktīviem vairs nav vietas mūsdienu pasaulē. Bet vai tā ir? Par šo runāsim šajā rakstā.
Nodrošinot skaidrās ārvalstu valūtas maiņas un fiziskā investīciju zelta (stieņos un monētās) iegādes darījumus Latvijā jau vairāk par 20 gadiem, mēs redzam statistiku, kura skaidri parāda – sabiedrība ir tendēta daļu no saviem aktīviem turēt ārvalstu valūtās un investīciju zeltā (off the grid). Šādā veidā iedzīvotāji diversificē savu investīciju portfeli un minimizē riskus, kuri ir saistīti ar trešo pušu starpniecību, citiem vārdiem – izvēlas sabalansēto drošību. Turklāt jāatzīmē, ka cilvēki valūtās un dārgmetālos novirza nevis “zem matrača paslēpto” naudu, bet uzkrājumus, ko iepriekš ir turējuši bankas kontā.
Ievērojama daļa valūtu un zelta iegādes darījumu tiek apmaksāti bezskaidrā naudā.
Daļa iedzīvotāju, ņemot vērā pasaulē pastāvošos ģeopolitiskos riskus un vēsturiskos notikumus banku sektorā, pieņem lēmumu daļu no uzkrājumiem pārvaldīt patstāvīgi.
Tavex speciālisti dzird iemeslus, kāpēc sabiedrība joprojām izvēlas veidot uzkrājumus ārvalstu valūtās vai zeltā: pasaules stabilākās valūtas un zelts sniedz iespēju vienpersoniski pieņemt lēmumu par savām finansēm bez jebkādiem ierobežojumiem, pārvaldīšanas maksām un trešās puses riska.
Populārākā atbilde ir šāda:
Investīciju zeltu kopš 2020. gada ir izvēlējušies trīsreiz vairāk investoru Latvijā, savukārt vidējā dārgmetālu iegādes summa ir samazinājusies par trešdaļu, kas nepārprotami liecina – dārgmetāli kā ieguldījums ir populāra izvēle arī vidusslānī.
Digitālais eiro
Analītiķi ceļ gaismā jautājumu – vai digitālo valūtu ieviešana globāli mainīs iedzīvotāju uzkrājumu un norēķinu paradumus? Paredzams, ka digitālo eiro ieviesīs eirozonā ne agrāk kā 2026. gadā. Ir svarīgi saprast, ka digitālais eiro būs vien esošo naudas veidu – skaidrās un bezskaidrās naudas – papildinājums, nevis aizstājējs. Arī Eirosistēma ir skaidri definējusi, ka skaidrajai naudai bija, ir un būs nozīmīga loma eirozonā. Par šo faktu liecina arī ECB 2021. gada beigās izskanējušais paziņojums par plāniem izstrādāt jaunu eiro banknošu dizainu. Tātad digitālais eiro papildinās naudas veidus un nodrošinās jaunas iespējas tiem cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri iecienījuši modernās tehnoloģijas un norēķinus, kā arī radīs iespēju neizmantot finanšu uzņēmumu pakalpojumus noteiktos darījumos.
Tikmēr no Centrālās Bankas statistikas datiem redzam, ka karšu norēķini termināļos 2022. gadā pārsniedza skaidras naudas izņemšanu no bankomātiem vien par 12%. Šis skaitlis liecina, ka paradums veikt norēķinus skaidrā naudā Latvijā joprojām ir ievērojams un runāt par bezskaidras naudas sabiedrību Latvijai vēl ir pāragri.
Turklāt tiek runāts par digitālā eiro ieviešanas negatīvo ietekmi uz banku likviditāti un ekonomikas finansēšanas iespējām, jo naudas turēšana personas vienotajā digitālā eiro kontā nozīmēs, ka banka šo naudu nevar izmantot finansēšanai un likviditātes vadībai, kā tas notiek šobrīd.
Lēš, ka digitālais eiro (CBDC) potenciāli varētu radīt konkurenci zeltam kā droša patvēruma statusam, īpaši, ja cilvēki un uzņēmumi izvēlēsies pāriet uz digitālo valūtu kā galveno maksājumu līdzekli. Gadījumā, ja CBDC tiek uztvertas kā drošs un stabilas investīcijas instruments, tas varētu samazināt pieprasījumu pēc zelta kā tradicionāla droša patvēruma aktīva. Tomēr daudzi investori, tai skaitā arī institucionālie, var izvēlēties diversificēt savus aktīvus, ieguldot gan CBDC, gan zeltā. Pasaules Zelta Padome ir ziņojusi – centrālo banku zelta iepirkumi 2022. – 2023. gadā bija rekordaugsti un iemesls tam – ekonomiskā nenoteiktība, ģeopolitiskie riski un inflācija.
Manuprāt, Pasaules Zelta Padomes sniegtā informācija ir nozīmīga, jo, kamēr reģionā pastāv minētie riski, fiziskajiem aktīviem un skaidrai naudai vieta garantēti būs. Sniegšu ļoti reālu piemēru no pērnā gada notikumiem….
Atruna Ziņojums sagatavots, kā mārketinga paziņojums, vienīgi informācijas nolūkos. Šajā ziņojumā iekļauto informāciju vai viedokļus (neskatoties uz informācijas avotu) nevajadzētu uztvert kā ierosinājumu, padomu vai aicinājumu veikt jebkura finanšu instrumenta pirkšanas vai pārdošanas piedāvājumu. Šajā pārskatā ietvertā informācija nesatur ieteikumus nedz ieguldījumu, nedz nodokļu jautājumos, un tajā netiek ņemti vērā konkrēti investīciju mērķi, tieksme pēc riska un ziņojuma saņēmēja finansiālais stāvoklis. Šo ziņojumu nedrīkst izplatīt, kopēt, pavairot vai mainīt bez uzņēmuma iepriekšējas rakstiskas piekrišanas. Papildu informāciju, kuru, lai izvairītos no iespējamām neprecizitātēm, nevar uzskatīt par ieteikumu un / vai padomu, var saņemt no uzņēmuma pēc pieprasījuma.
Komentāri