Tavex vietne (Tavex SIA) izmanto sīkdatnes, lai sniegtu jums pielāgotu informāciju par pakalpojumiem, kā arī uzlabotu tīmekļa vietnes darbību. Ja piekrītat, nospiediet “Piekrist visām sīkdatnēm”. Ja vēlaties pārvaldīt savu izvēli, nospiediet “Pārvaldīt sīkdatnes”. Jūsu izvēle tiks saglabāta 60 nedēļas.
Izvēlieties, kuras sīkdatnes ļaut izmantot šai vietnei:
Uzmanību! Dažas sīkdatnes ir nepieciešamas šīs tīmekļa vietnes darbībai. Šīs sīkdatnes tiek apstrādātas, pamatojoties uz mūsu leģitīmajām interesēm, tāpēc netiek lūgta lietotāja piekrišana. Plašāka informācija ir pieejama mūsu Sīkdatņu politika.
Pasaules Zelta padome (WGC) publicējusi datus, kas liecina, ka kopējais pasaules centrālo banku glabātavās esošais zelta apjoms 2021. gada septembrī pārsniedzis 36 000 tonnu – kas ir lielākais apjoms kopš 1990. gada.
Šāds daudzums ir lielākais pēdējo 30 gadu laikā, un tas ir sasniegts, pateicoties tam, ka pēdējās desmitgades laikā pasaules centrālās bankas ir papildinājušas savas rezerves ar zeltu par vairāk nekā 4500 tonnām, un vien šis fakts dod pietiekami daudz argumentu par labu investīcijām zeltā.
Protams, ka šī ir kārtējā reize, kad tik svarīgs un nozīmīgs fakts tiek noklusēts, nav nedz paziņojumu galvenajos finanšu medijos, nedz centrālo banku oficiālo paziņojumu (izņēmums ir Polijas centrālā banka). Gluži pretēji, politiķi ASV, eirozonā un lielākajā daļā citu lielāko ekonomiku jau vairāk nekā divus gadus atkārto tās pašas tēzes un izvirza vienus un tos pašus faktus, kas atceļ visus argumentus par labu zelta iegādei un tā turēšanai.
Te ir vien daži no piemēriem: inflācija vēl ne tik sen tika apzīmēta kā “īslaicīga parādība”, un Fed un ECB vadītāji vairākkārt ir apliecinājuši investoriem un sabiedrībai, ka patēriņa cenas tiek kontrolētas un ka sākotnējais patēriņa cenu kāpums, kas pirmo reizi parādījās oficiālajos datos pagājušajā gadā, ir vien neliels pārpratums.
Pēc centrālo banku pārstāvju teiktā, viss tiek kontrolēts, un zelts, pēc banku domām, ir tikai “psiholoģiskais stabilitātes faktors” centrālo banku portfelī. Atklāts paliek retoriskais jautājums –kāpēc krīzes laikā, kad valstis slīkst pandēmijas parādos, atvēlēt ievērojamas summas “psiholoģiskajam stabilitātes faktoram”?
Protams, šī nav pirmā reize, kad mēs redzam šādu disonansi starp amatpersonu un institucionālo personu vārdiem un to faktiskajām darbībām. Šī iemesla dēļ investoriem ir jāpievērš uzmanība centrālo banku un valsts vīru pasākumiem, kas faktiski tiek veikti.
Kāpēc zelts?
Un, lai gan lielākā daļa konservatīvo investoru galvenokārt ir norūpējušies par inflācijas riskiem, zelta popularitāte ir izraisīta arī ar bažām par dolāra ēras beigām.
Kopumā investoriem ir svarīgi rūpīgi sekot līdzi šīm izmaiņām. Centrālo banku zelta rekordlielie apjomi liecina, ka gadījumā, ja fiat valūtu vērtība turpmākajos mēnešos un gados turpinās kristies, fiziskais zelts būs uzticama un pārbaudīta aizsardzība pret gaidāmo finanšu vētru.
Pasaules Zelta padome (WGC) vienā no pētījumiem sniedz vēsturiskus datus par zelta cenas uzvedību kritiskajos periodos (skat. attēlu zemāk):
Šajā kontekstā zelts var būt patiesi vērtīgs riska pārvaldības instruments investora portfelī. Zelts ir pierādījis, ka tas mazina akciju tirgus lejupslīdes negatīvo ietekmi sistēmiskā riska periodos. Daudzi pieņem, ka kriptovalūtas ir nākamais solis finanšu evolūcijā, bet vai tas varētu būt zelts, kas tik skaidri ir redzams pie apvāršņa? Lai gan naudas vēsturē ir tendence uz lielāku valsts kontroles pakāpi, šī jaunā zelta uzkrāšanas tendence rada daudz jautājumu.
Komentāri