Centrālās un Austrumeiropas centrālās bankas uzpērk zeltu, ziņo WGC

Centrālās un Austrumeiropas centrālās bankas uzpērk zeltu, atsaucoties uz “straujām globālās ekonomikas strukturālajām izmaiņām” – ziņo Pasaules Zelta padome (WGC).

Pēc vairākiem nozīmīgiem zelta pirkumiem, ko veica Polija un Ungārija, Centrālās un Austrumeiropas reģions šobrīd veido 17% no visa pasaules centrālo banku zelta pirkumu apjoma pēdējo trīs gadu laikā.

Kāpēc centrālās bankas iepērk zeltu?

“Lēmumiem par zelta iegādi bija stratēģisks raksturs, ņemot vērā straujās strukturālās pārmaiņas pasaules ekonomikā, piemēram, izmaiņas starptautiskajā finanšu sistēmā un pandēmijas globālās sekas,” Pasaules Zelta padomes sēdes laikā sacīja Tatjana Fiča, Centrālo banku un sabiedriskās politikas direktore.

Ungārijas centrālā banka

Martā Ungārijas centrālā banka trīskāršoja zelta rezerves sasniedzot vēsturisku rekordapjomu – 94,5 tonnas. Tas notiek pēc tam, kad valsts ir desmitkārtīgi palielinājusi zelta rezerves 2018. gada 4. ceturksnī.

Polijas Nacionālā banka

Nākamā WGC sarakstā ir Polija, kas pēdējos trīs gados arīdzan dramatiski palielināja zelta rezerves:

• Polijas Nacionālā banka 2018. gada otrajā pusē nopirka 25,7 tonnas.
• 2019. gada otrajā ceturksnī Polija nopirka vēl 100 tonnas. Pēdējais pirkums joprojām uzskatāms par pēdējās desmitgades lielāko vienas reizes zelta pirkumu pasaulē, atzīmēja Fiča.

“NBP stratēģisko lēmumu vairāk nekā divkāršot zelta rezerves noteica bankas mērķis diversificēt ģeopolitiskos riskus un stiprināt valsts finanšu stabilitātes nodrošinājumu,” viņa pirmdien rakstīja.

Serbija

Serbija arī ir nonākusi virsrakstos par plānveida pakāpenisku zelta rezervju palielināšanu, jo kopš 2011. gada tā katru ceturksni papildina glabātuvi par aptuveni 0,2 tonnām zelta.

• 2019. gadā pirkumu temps paātrinājās, iegādājoties 9,9 tonnas 3. ceturksnī;
• 2020. gada 4. ceturksnī vēl tika iegādātas 3,5 tonnas.

“Galvenais šo pirkumu virzītājspēks bija stiprināt Serbijas finanšu sistēmas stabilitāti nenoteiktības laikā un nodrošināties pret pieaugošiem globālās krīzes riskiem,” sacīja Fiča.

Centrālās un Austrumeiropas reģionu turpmākie zelta iepirkumu plāni

Viņa piebilda, ka intereses pieaugums par zeltu no Centrālās un Austrumeiropas reģiona puses ar to vien nebeigsies.

NBP prezidents Glapinskis nesen paziņoja, ka Polija tuvāko pāris gadu laikā var pieņemt lēmumu iegādāties papildus 100 tonnas zelta. Savukārt Serbija, turpinot šādu pakāpeniskas zelta iegādes politiku, arī varētu izšķirties par zelta rezerves apjoma palielināšanu. Tādējādi Centrāleiropas un Austrumeiropas reģions nākamajos gados joprojām var būt nozīmīgs centrālās bankas zelta darbības centrs.

Kamēr Centrāleiropas un Austrumeiropas centrālās bankas izskata finanšu aizsardzības veidus, COVID-19 pandēmija joprojām būs galvenais ierosinātājs, lai izšķirtos par labu zelta rezervju veidošanai.

Bezprecedenta monetārās un fiskālās politikas reakcija uz pandēmiju ir izraisījusi strauju valdības parādu pieaugumu un pieaugošu inflācijas spiedienu, izvirzot priekšplānā zeltu kā droša patvēruma un ilgtermiņa vērtības glabātāja lomu,

skaidroja Fiča.

_________________________

Šo rakstu sagatavoja Tavex mārketinga nodaļa.
Avots: Kitco.com