fbpx

Izveidot jaunu Brīdinājumu par cenu

Bāzele III: normatīvais akts, kas spēj mainīt dārgmetālu tirgu

Zelta cena (XAU-EUR)
1 487,44 EUR/oz
  
- 3,16 EUR
Sudraba cena (XAG-EUR)
21,76 EUR/oz
  
+ 0,06 EUR

Vairāk nekā divas desmitgades Tavex Group, kas darbojas dārgmetālu tirgū, bieži paziņoja, ka “ne viss ir zelts, kas mirdz”, vai drīzāk neatlaidīgi uzstāja, ka pastāv būtiska atšķirība starp fizisko un “papīra zeltu” (finanšu instrumentu, kas visbiežāk nav segts ar fizisko dārgmetālu)… Bieži vien atbildē dzirdējām, ka domājam neobjektīvi un utopiski, domājam mūsu pašu interesēs, jo mēs taču klientiem nepiedāvājam “papīra zeltu”.

Šis garais raksts būs ļoti interesants gan uzticīgiem fiziskā zelta cienītājiem, gan “papīra” zelta piekritējiem…

  • Jaunās Bāzeles III prasības stāsies spēkā 28. jūnijā.
  • Prasības turpmāku “bezseguma” zelta tirdzniecību padarīs ļoti problemātisku un dažiem tirgus dalībniekiem pat neiespējamu.
  • Jaunā prasība varētu kļūt par zvaigžņu stundu fiziskajam zeltam.

Daži vēsturiski fakti

Daudzus gadu desmitus ASV federālās rezerves ir veikušas klusu, slēptu karu pret zeltu. 70. gadu beigās zelta intervences tika veiktas uz Amerikas Valsts kases un SVF rezervju rēķina. Tad, piedaloties lielākajām bankām, tika izveidots slepens zelta kartelis, kurā dalību ņēma lielākās bankas, liekot likmes uz zelta cenas pazemināšanos.

XX-XXI gadsimtu mijā parādījās tā dēvētais Vašingtonas līgums par zeltu, kurā piedalījās aptuveni divi desmiti rietumu valstu. Vienošanās noteica zelta pārdošanu no oficiālajām rezervēm. Sākumā līgums darbojās efektīvi (zelta pārdošana, ko veica Šveices, Anglijas, Francijas, Vācijas u.c. centrālās bankas), bet 2000. gadu vidū bankas pievērsās zelta rezervju veidošanai. Kopš 2020. gada rudens Vašingtonas līgums zaudēja savu spēku.

Zelta tirgus – kādā veidā bija iespējams ietekmēt cenu?

Zelta cenas mākslīgai samazināšanai izmantoja tādus līdzekļus kā atvasinātos finanšu instrumentus, kas saistīti ar dārgmetālu. Tie ir dažādi zelta derivatīvi (atvasinātie finanšu instrumenti). 90-99% gadījumos reāla fiziskā metāla piegāde nav notikusi. Tas ir tā sauktais papīra (vai elektroniskais) zelts. Milzīgais “papīra” zelta tirdzniecības mērogs nomāc fiziskā metāla cenu.

Mūsu praksē esam vairākkārt saskārušies ar situācijām, kad ievērojamu zelta cenas korekciju laikā piegādātāji informēja: “Mēs atsakāmies piegādāt zeltu par cenu, kas neatbilst faktiskajam fiziskā zelta tirgus stāvoklim, tāpēc uz kādu laiku apturēsim piegādes.”

Biržas, kuras visi sauc par “zelta biržām”, faktiski tirgo “papīra” zeltu. Pasaulē lielākā zelta tirdzniecības platforma atrodas Londonā, kur darbojas LBMA. Šeit tiek tirgots zelts vērtībā vairāk nekā 5 triljoni dolāru gadā. Ko viņi pārdod? Būtībā tie ir darījumi ar “papīra” zeltu. Otrā tirdzniecības platforma ir Ņujorkas birža COMEX.

Slavenais finanšu analītiķis Patriks Hellers stāsta par biržas lomu fiziskā zelta cenas nomākšanā un ASV dolāra atbalstīšanā, bieži pārmetot COMEX par “nesegtā” zelta tirdzniecību.

Bankas ir galvenās zelta tirdzniecības dalībnieces. Tās strādā ar divu veidu zeltu. Pirmais ir tā sauktais “zelts ar segumu”, kas pieder bankas klientiem; tas ir fizisks metāls, identificēts (noteikta standarta lietņi, numurēti), kas tiek glabāts īpaši aprīkotās banku telpās (pieder klientiem, taču netiek viņiem izsniegts). Šis zelts netiek atspoguļots bankas bilancē, tas ir ārpusbilances aktīvs.

Otrais veids ir “zelts bez seguma”. Tas ir bankas īpašums, kas tiek atspoguļots tās bilancē. Banka veic dažādus darījumus ar šādu zeltu, šādi darījumi ar bezseguma zeltu tiek atspoguļoti bankas aktīvos un pasīvos. Piemēram, bankas klients var atvērt depozītu par 100 oz bezseguma zelta, bet bankas pienākums pēc klienta lūguma ir atmaksāt šo depozītu ārvalstu valūtā vai metāla formā.

Šķiet, ka problēmām nevajadzētu rasties, jo pēc klienta pieprasījuma banka spēj nodrošināt metālu, taču ir viens ievērojams BET – lielākā daļa “metāla” darījumu nebeidzas ar fiziskā zelta piegādi. Ir bankas, kurām ir minimālas fiziskā zelta rezerves, tomēr daudzām šādas rezerves nav vispār.

Kam līdzinās tirdzniecība ar bezseguma zeltu?

Lai rastu skaidrību, salīdzināsim šāda veida darījumu ar depozītiem, ko kādreiz mēdzām ieguldīt bankā, slēdzot līgumu, piemēram, uz gadu. Noteikti esat saskāries ar situāciju, kad nedēļu ir jāgaida nauda, kuru vēlaties izņemt no depozīta vai sava krājkonta. Iemesls tam ir sekojošs: bankai uz pieteikuma brīdi nav līdzekļu, lai vienlaikus segtu visu to klientu kopējās prasības, kuri ir atvēruši depozīta kontus šajā bankā. Atgriežoties pie zelta, mēs varam droši apgalvot, ka bankām nav pilnībā nodrošināti darījumi ar bezseguma zeltu.

Problemātika

Pastāv risks, ka bankas, kas specializējas darbā ar bezseguma zeltu, var sabrukt banku krīzes laikā, straujas zelta cenas svārstības dēļ utt. Banku bezseguma zelts ir viens no “papīra zelta” veidiem. Acīmredzot, lai palielinātu ar zeltu strādājošo banku stabilitāti, ir jāmaina fiziskā un “papīra” zelta īpatsvars par labu pirmajam. Un, ja banka nevēlas/nevar mainīt šo proporciju un ir tendēta strādāt ar “papīra” zeltu, tai jāpalielina savs kapitāls, kura dēļ būtu iespējams segt riskus, kas saistīti ar darbu ar bezseguma zeltu.

Kas jādara, lai klienti būtu apdrošināti pret šādiem riskiem?

Tas ir jautājums, kuru ir aplūkojusi Starptautiskā norēķinu banka (Bank of International Settlements/BIS), kas atrodas Bāzelē. Šī organizācija nodarbojas ar banku kapitāla pietiekamības standartu izstrādi, lai palielinātu kredītiestāžu stabilitāti. Bāzeles II likuma normas, kas savulaik aizstāja Bāzeles I normu, jau ir spēkā.

Pēc globālās finanšu krīzes 2008. – 2009. gadā kļuva skaidrs, ka ir jāpastiprina Bāzeles II prasības attiecībā uz komercbanku kapitāla lieluma un kvalitātes prasībām. Sākās Bāzeles III standartu izstrāde un pakāpeniska ieviešana, taču tie līdz šim vēl nav pilnībā ieviesti.

Kas jauns Bāzeles III programmā un kā tas ir saistīts ar zeltu?

Viens no galvenajiem aspektiem Bāzeles III prasībās ir jautājums par ieguldījumu zeltu. Valstis un lielākās bankas izmisīgi gaida X dienu, slepus cerot, ka kaut kas notiks un ieviešanas datums atkal tiks pārcelts. Kopā ar jauno Bāzeles programmu stāsies spēkā jauns noteikums zelta uzskaitei banku kapitālā, padarot dārgmetālu pievilcīgu bankām. Tas pamudina bankas veidot kapitālu uz zelta rēķina. Tajā pašā laikā tiek domāts, ka Bāzele III spēj pilnībā sašūpot ASV dolāra kā rezerves valūtas pozīciju.

Nesen tika paziņots datums, kad Eiropas Savienības bankas sāks pāreju uz jauno Bāzeles versiju – 2021. gada 28. jūnijs. Lielbritānijas bankām ir uzdots sākt pāreju no 2022. gada 1. janvāra.

Vissvarīgākās izmaiņas Bāzeles III regulējumā, kas skars ieguldījumu zeltu, ir prasība bankām palielināt likviditātes rezerves, lai nodrošinātu savus aktīvus. Saskaņā ar noteikumu projektu bankām savās bilancēs jāuzskaita nesegtos dārgmetālus 85% apmērā no to vērtības, lai noteiktu, cik daudz tām ir jāglabā šo aktīvu rezerves. Būtiski ir tas, ka bankas vairs nevarēs ieskaitīt pasīvus par nesegtajiem dārgmetāliem kā daļu no savām rezervēm.

Šī ir grūti izpildāma prasība bankām. Un, visticamāk, viņiem būs krasi jāsamazina darījumi ar “papīra” zeltu vai jāaizstāj/jānodrošina tos ar fizisko metālu.

Cik reāls ir fizisko zelta aktīvu palielināšanas scenārijs? Ja skatīties objektīvi, tad tas ir praktiski neiespējami, jo segšanai paredzētais fizisko metālu daudzums tirgū vienkārši nav pieejams. Un tiem, kas, iespējams, atrod resursus un saņem nepieciešamo zelta daudzumu, faktiski nav kur to glabāt.

Ceļš uz nekurieni vai fizisko aktīvu zvaigžņu stunda?

Šā gada 4. maijā LBMA un Pasaules Zelta padome (WGC) nosūtīja Lielbritānijas uzraudzības iestādei lūgumu neieviest Bāzeles III standartus bezseguma dārgmetālu (ne tikai zelta, bet arī sudraba) tirdzniecībai, jo pastāv bažas, ka jaunie noteikumi novedīs pie Londonas “papīra zelta” tirgus likvidācijas.

Bāzeles III ierosinātās izmaiņas var iezīmēt atvasināto instrumentu tirdzniecības laikmeta beigas, jo milzīgs apjoms zelta un sudraba tirdzniecības notika bezseguma formā. Nevajadzētu ignorēt vai nenovērtēt ietekmi uz dārgmetālu tirgiem un cenām. Pat LBMA to apzinās, un viņu atbilde Apvienotās Karalistes regulatoram atspoguļo bezpalīdzību šo pārmaiņu priekšā.

Spēcīgākās noteikumu sekas varētu būt bezseguma metālu tirdzniecības izzušana.

“Tieši darījumi ar bezseguma jeb drīzāk “neeksistējošo” zeltu ļāva lielākajām bankām Lielbritānijā un ASV kontrolēt un nomākt zelta tirgus cenu. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, kas pilnībā tiks prezentēti šā gada 28. jūnijā, ar zelta cenu vairs nevarēs manipulēt, jo svarīgākās bankas vairs nevarēs izmantot “neeksistējošo” zeltu, lai kontrolētu fiziskā zelta cenu.”

Meksikāņu miljardieris Hugo Salinass Praiss,
viens no pazīstamākajiem dārgmetālu tirgus dalībniekiem.

Visi saprot, ka daudzu gadu desmitu laikā vairākas pārvaldes iestādes ir “piespēlējušas” ASV dolāram, taču šodien situācija ir tāda, ka dolārs ir bezcerīgs. Tā turpmākais atbalsts, samazinot zelta cenu, ir saistīts ar tik smagu krīzi, ka finanšu krīze 2008.-2009. visiem liksies kā neliela iesildīšanās.

Ko tieši Bāzeles III regulējums tagad aizsargā? Acīmredzot tiek glābta pasaules kapitālistiskā sistēma.

Kurš būs ieguvējs jaunajā situācijā? Tās protams būs kredītiestādes un valstu centrālās bankas ar lielām zelta rezervēm. Kā piemēru var minēt Ķīnu, Krieviju un citas valstis, kas palielina zelta rezerves.

Līdz 28. jūnijam atlikušas mazāk nekā 3 nedēļas. Ir skaidrs, ka BIS ir pakļauts spiedienam, plānojot ieviest tik revolucionāras prasības.

Visi arī apzinās, ka pat tad, ja “pārdabiskie spēki” pēdējā brīdī atcels prasību stāšanos spēkā jūnijā, dolāra sakāve tiks īslaicīgi aizkavēta. Jamaikas konferencē pieņemtais lēmums izslēgt zeltu no starptautiskajiem norēķiniem ir novecojis. ASV dolārs ir vājš. Bet zelts, mūsuprāt, ir gatavs jaunam maratonam, kuram tas ir gatavojies vairākus gadus.

Daudzi dārgmetālu tirgus eksperti un analītiķi ir vienisprātis – jaunu noteikumu ieviešana pozitīvi ietekmēs gan zelta, gan sudraba cenu.

_____________________________

Atruna

Ziņojums sagatavots, kā mārketinga paziņojums, vienīgi informācijas nolūkos. Šajā ziņojumā iekļauto informāciju vai viedokļus (neskatoties uz informācijas avotu) nevajadzētu uztvert kā ierosinājumu, padomu vai aicinājumu veikt jebkura finanšu instrumenta pirkšanas vai pārdošanas piedāvājumu. Šajā pārskatā ietvertā informācija nesatur ieteikumus nedz ieguldījumu, nedz nodokļu jautājumos, un tajā netiek ņemti vērā konkrēti investīciju mērķi, tieksme pēc riska un ziņojuma saņēmēja finansiālais stāvoklis. Šo ziņojumu nedrīkst izplatīt, kopēt, pavairot vai mainīt bez uzņēmuma iepriekšējas rakstiskas piekrišanas. Papildu informāciju, kuru, lai izvairītos no iespējamām neprecizitātēm, nevar uzskatīt par ieteikumu un / vai padomu, var saņemt no uzņēmuma pēc pieprasījuma.

Zelta cena (XAU-EUR)
1 487,44 EUR/oz
  
- 3,16 EUR
Sudraba cena (XAG-EUR)
21,76 EUR/oz
  
+ 0,06 EUR

Jums būs interesanti lasīt arī