Lielbritānijas Eduards VII — zelta suverēns

Vēsture

Karaļa Edvarda VII zelta suverēns

Uz monētas aversa attēlots karalienes Viktorijas vecākais dēls karalis Edvards VII. Dzimis 1841. gadā, viņš tika iecelts tronī 1901. gadā un valdīja līdz savai nāvei 1910. gadā. Karalim Edvardam VII bija radnieciskas saites ar daudzām Eiropas karaliskajām ģimenēm, kas bija priekšrocība viņa aktīvajā darbībā ārlietu nozarēs. Viņu devēja par „samierinātāju”, jo karalis veicināja labas attiecības starp citu Eiropas valstu augstām amatpersonām. Edvardam VII gan nepatika viņa māsasdēls ķeizars Vilhelms II, kurš tai laikā bija Vācijas imperators. Edvarda antipātijas pret Vilhelmu laika gaitā pasliktināja Vācijas un Lielbritānijas diplomātiskas attiecības. Kaut gan viņa valdīšanas laiks bija īss, Edvards VII valdīja miera un pārpilnības laikā. Viktorijas laikmetā iepriekš iegūtā turība radīja vispārēju labklājību, ko tagad varēja izbaudīt. Kaut gan Lielbritāniju ekonomikā pārspēja ASV un Vācija, tā tomēr bija pirmajā vietā starptautiskajā tirdzniecībā un kuģniecībā. Periodā no 1900. gada līdz Pirmajam pasaules karam Lielbritānija bija savas labklājības virsotnē.

Lielbritānijas zelta suverēni — ieguldījums, kas aptver vairāk nekā 500 gadus senu britu vēsturi.

Kad Anglijas karalis Henrijs VII apstiprināja zelta suverēnu kalšanu 1489. gadā, neviens nevarēja pat iedomāties, ka vairāk nekā pēc pieciem gadsimtiem zelta suverēnus joprojām kals Lielbritānijas Karaliskā monētu kaltuve. Tas padara britu zelta suverēnu par vecāko zelta monētu pasaulē, kas joprojām tiek ražota. Suverēns ir simbols vairāk nekā pus gadsimtu ilgai vēsturei, un visu šo laiku tas ir saglabājis gandrīz vienādu provi un kvalitāti, tādā veidā iegūstot ļoti uzticamas monētas reputāciju. Pateicoties tā vēsturiskajai nozīmei, mūsdienās zelta suverēns ir iecienīts kolekcionāru vidū; to vēlas saņemt dāvanā tie, kuri apzinās tā eleganci un vērtību, un to cenšas iegūt tie, kuri vēlas, lai viņu materiālās vērtības ir drošas, likvīdas un viegli pārvietojamas.

Suverēns — slavena Anglijas karaliskā zelta monēta

Suverēna vēstures aizsākumi meklējami Viduslaikos, kad dārgmetāla monētām bija īpaši svarīga loma Anglijas valdnieka atpazīstamības veicināšanā. Lai izrādītu savu varenumu, karalis Henrijs VII lika oriģinālo zelta suverēnu izgatavot no 24 karātu zelta, kas svēra pusi trojas unces, un monētas aversu rotāja majestātisks karaļa attēls. Tā sastāvā bija pārāk daudz zelta, tāpēc tas bija pārāk vērtīgs, lai izmantotu ikdienas tirdzniecības darījumos, bet tā vietā to pasniedza kā dāvanu augsta ranga amatpersonām, kad tās bija ieradušās pie karaļa vizītēs. Laika gaitā zelta suverēnu tehniskā specifikācija mainījās un tika izveidots izturīgāks sakausējums, nosakot zelta saturu 91,6 % jeb 22 karātu apmērā. Šīs izmaiņas palīdzēja plašāk atzīt to kā apgrozībā esošu monētu, un tā kā tās mērķis bija veicināt valdnieka atpazīstamību karalistē, radās arī šīs monētas nosaukums „suverēns” (vārda sovereign nozīme angļu valodā ir arī „monarhs, karalis”), kļūstot par Anglijas karaļa de facto monētu. Karaļi un karalienes, kas valdīja pēc karaļa Henrija VII turpināja viņa aizsākto tradīciju, attēlot savu krūšutēlu uz zelta suverēna aversa; šī tradīcija turpinās vēl šodien, ko var novērot uz mūsdienu zelta suverēna, uz kura attēlots karalienes Elizabetes II krūšutēls.

Zelta suverēns — 22 karāti uzticamības un precizitātes

Zelta suverēns ieguva plašu atpazīstamību ne tikai tāpēc, ka uz tā bija attēlots ietekmīgs valdnieks (taču tas noteikti to veicināja), bet arī tāpēc, ka tam piemita nevainojama vienveidība, kas ļāva to plaši izmantot starptautiskajā tirdzniecībā. Katra zelta suverēna, ko izkala, sākot no 1817. gada, sastāvā bija zelts vienas mārciņas (£1) apmērā jeb 22 karāti zelta, kas svēra 7,322 gramus. Pati monēta svēra precīzi 7,98805 gramus, un Anglijas likums to atzina par likumīgu maksāšanas līdzekli, ja tā svars nebija zemāks par 7,9379 gramiem. Karaliskā monētu kaltuve, kas bija galvenā monētu kontroles iestāde, bija tik apņēmības pilna nodrošināt zelta suverēna precizitāti, ka tā pat publiski izziņoja, ka iedzīvotāji var savas monētas, kuras svēra mazāk par nepieciešamo svaru, samainīt pret jaunizkaltajām monētām. Vēl viena zelta suverēna unikālā īpašība bija tāda, ka tam nebija noteiktas nominālvērtības, jo tā vērtība bija piesaistīta tikai tā tīrā zelta saturam, kas tajā laikā bija novērtēts £1 apmērā.

Zelta suverēns — pirkt, pārdot un izmantot tirdzniecībā

Pateicoties zelta suverēna vienveidīgajam svaram, provei un vērtībai, tā izmantošana starptautiskajā tirdzniecībā un darījumu slēgšanā strauji pieauga. Ar tiem norēķinājās ķīniešu tējas tirgotāji, indiešu audumu tirgoņi un amerikāņu kokvilnas pārdevēji, tādā veidā zelta suverēni ne tikai pildīja savu lomu kā stabila valūta, bet arī kā britu ietekmes veicinātājs visā pasaulē. Zelta suverēni kļuva par Britu impērijas valūtu, kuru kala monētu kaltuvēs visā pasaulē, piemēram, dažas no tādām vietām bija Pērta Austrālijā, Bombeja Indijā un Pretorija Dienvidāfrikā, kas nodrošināja to, lai šīs zelta monētas tirdzniecībā vienmēr būtu ērti pieejamas. Līdz 20. gs. sākumam bija izkaltas un pa visu pasauli izplatītas vairāk nekā 600 miljoni zelta suverēnu, tā sasniedzot gandrīz visus zemes nostūrus. Suverēns nostiprināja savu lomu kā viena no ievērojamākajām oficiālajām monētām, kas ietekmējusi pasaules tirdzniecību.

Zelta suverēns — likumīgs maksāšanas līdzeklis, kas atzīts visā Britu impērijā

Britu uzvara pār Napoleonu Vaterlo kaujā 1815. gadā atstāja to bez nopietna konkurenta, padarot to par viennozīmīgu tā laika vadošo lielvaru. Bez konkurentiem jūrā tā ātri izveidoja tirdzniecības vietas, kolonijas, ieguva domīnijas un valdījumus un vienlaicīgi arī uzņēmās „pasaules policista” lomu, sargājot visus savus dārgos īpašumus. Zelta suverēnam bija nozīmīga loma Lielbritānijas imperiālisma uzplaukumā, jo tas palīdzēja sekmēt tirdzniecību starp tās daudzajiem protektorātiem. Lielbritānijas varas zenītā 20. gs. 20. gados impērijas sastāvā bija gandrīz ceturtdaļa zemes teritorijas un gandrīz puse miljarda cilvēku. Britu impērija bija lielākā impērija pasaules vēsturē, tādēļ to mēdza dēvēt par „impēriju, kurā saule nekad nenoriet”.

Zelta suverēni — vērtība ceļas

Diemžēl Pirmā pasaules kara sākums piespieda Apvienoto Karalisti atmest zelta standarta ievērošanu un pēcāk arī tās zelta suverēnu ražošanu. Lai finansētu karu, britu valdība pat vērsās pie iedzīvotājiem, lai tie iemaina savas zelta monētas pret kara obligācijām, kā rezultātā liels skaits suverēnu nonāca valdības rīcībā (tiek lēsts, ka nodotais zelta suverēnu apjoms bija mērāms £100 miljonu apmērā (€23 miljardi mūsdienu naudā). Neraugoties uz to, ka zelta suverēni palīdzēja Lielbritānijai karu uzvarēt, to demonetizācija aizsāka papīra mārciņu ēru, kas nākamā gadsimta laikā diemžēl lika suverēniem piedzīvot kritienu to pirktspējā. Ja pirms Pirmā pasaules kara zelta suverēns bija vērts £1, tad šodien šo monētu pārdod par apmēram £200. Lai arī zelta suverēnus atsāka kalt 1925. gadā, tos pārtrauca izmantot ikdienas tirdzniecības darījumos, un to nepārtraukta ražošana atsākās vien pēc 1957. gada.

Lielbritānijas Karaliskā monētu kaltuve ir viena no vecākajām un ievērojamākajām Lielbritānijas valdības iestādēm. Tās ilgā darbības vēsture vairāk nekā 1100 gadu garumā, kā arī tas, ka šajā kaltuvē tika saražotas daudzas no pasaulē visatpazīstamākajām monētām, kā zelta suverēns, ir padarījis to par vienu no slavenākajām monētu kaltuvēm pasaulē. Kopš 1279. gada, kad šī monētu kaltuve uzsāka savu darbību Londonas Tauerā, tā ir bijusi atbildīga par Apvienotās Karalistes monētu ražošanu. Tās labā reputācija, nodrošinot augstvērtīgas un uzticamas monētas, tika spodrināta vēl vairāk, kad sers Īzaks Ņūtons kļuva par Karaliskās monētu kaltuves galvu. Viņa vadības laikā Karaliskajā monētu kaltuvē viņš bija atbildīgs par britu mārciņas pielīdzināšanu zelta standartam.

Šodien Karaliskā monētu kaltuve ir atbildīga ne tikai par Apvienotajā Karalistē apgrozībā esošo monētu kalšanu, bet arī par oficiālo monētu ražošanu vairāk nekā 60 pasaules valstīm. Taču viena no svarīgākajām un ievērojamākajām monētām, kas tajā jebkad ir kalta, neapšaubāmi ir zelta suverēns, ko šobrīd ražo Karaliskās monētu kaltuves filiāle Lantrisantas pilsētā Velsā, Apvienotajā Karalistē. Mūsdienu zelta suverēna precizitāte un kvalitāte ir tieši tāda pati, kāda tā bija divsimt gadus atpakaļ — tā ir izgatavota no 22 karātu tīra zelta un sver precīzi 7,98805 gramus. Arī zelta suverēna popularitāte nav mazinājusies, kā to apliecināja 2014. gads, kad Karaliskajai monētu kaltuvei izbeidzās visi 2014. gada zelta suverēni to lielā pieprasījuma dēļ. Zelta suverēns neapšaubāmi ir viena no ievērojamākajām zelta monētām, kāda jebkad ir saražota, un tas, ka kopš 1957. gada ir izkalti gandrīz 100 000 000 zelta suverēni apliecina to izcilību un uzticamību. Zelta suverēna reputācija, nesot „pasaules monētu monētas” vārdu, dzīvos vēl gadsimtiem ilgi, jo, ņemot vērā to drošumu, likviditāti un uzticamību, apķērīgi investori vienmēr dos priekšroku daļu no savas materiālās vērtības turēt zelta monētās.