Polijas Centrālā banka, kas pagājušajā gadā oficiāli kļuva par lielāko zelta pircēju pasaulē, šī gada pirmajā ceturksnī ir paātrinājusi iepirkumus. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Polijas zelta rezerves tagad pārsniedz Eiropas Centrālās bankas uzkrāto apjomu. Kā norāda Polijas Centrālās bankas vadītājs, zelts ir valsts ekonomiskās neatkarības stūrakmens.
Tikai šī gada pirmajā ceturksnī Polija iegādājās kopumā 49 tonnas zelta. Aprīļa vidū Polijas zelta rezerves sasniedza 509,3 tonnas – pirmo reizi pārsniedzot Eiropas Centrālās bankas rīcībā esošās 506,3 tonnas.
Tādējādi Polija ieņem 7. vietu Eiropā pēc zelta rezervju apjoma, atpaliekot no Vācijas, Itālijas, Francijas, Krievijas, Šveices un Nīderlandes. Pasaules rangā Polija ieņem 12. vietu. Pagājušajā gadā tā bija lielākā zelta pircēja pasaulē.
Tas apliecina Polijas ekonomikas stabilitāti, labklājību un maksātspēju,
norādīja Polijas Centrālās bankas prezidents Adams Glapiņskis. Pēc viņa teiktā, zelts palīdz aizsargāties pret globālo nestabilitāti un kalpo kā ekonomiskās neatkarības pamats.

Zelts – visdrošākais uzkrājums
Pagājušajā mēnesī Polijas Centrālās bankas vadītājs Adams Glapiņskis nosauca vairākus iemeslus, kāpēc valstij ir svarīgi turēt lielas zelta rezerves. Pēc viņa domām, zelts joprojām ir visdrošākais rezerves aktīvs – tas nav atkarīgs no citu valstu ekonomiskās politikas un ilgtermiņā saglabā savu vērtību.
Tas ir stabilitātes simbols, kas stiprina mūsu reputāciju investoru un starptautisko partneru acīs,
uzsvēra Glapiņskis, uzrunājot Centrālās bankas krātuvju apmeklētājus.
Atgādinām, ka 2019. gadā Polija nolēma atgriezt 100 tonnas zelta no Anglijas Bankas – tas tika nogādāts Varšavā ar astoņiem avioreisiem. Kopumā tika pārvietotas 8000 zelta stieņu.
Polijas Centrālā banka uzskata zeltu par svarīgāko stratēģisko rezervi. Oficiālajā bankas vietnē uzsvērts: zelts nav neviena saistības, tam nav kredītrisku, un tā fiziskās īpašības padara to ilgnoturīgu.
Ieguldījumi zeltā nes Polijai ievērojamu peļņu
Zelts jau veido 22% no visām Polijas Centrālās bankas rezervēm, pārsniedzot iepriekš izvirzīto mērķi – 20%.
Salīdzinājumam: 1996. gadā Polijas rīcībā bija tikai 14 tonnas zelta. Līdz 2016. gadam šis apjoms pieauga līdz 102 tonnām, taču straujš pieaugums sākās 2023. gadā pēc kara sākuma Ukrainā. Tikai divu gadu laikā rezerves palielinājās no 228 līdz 509 tonnām.
Pēc Centrālās bankas vadītāja Glapiņska teiktā, līdz 2024. gada beigām Polijas zelta rezervju vērtība pieauga par 60 miljardiem zlotu (aptuveni 14,1 miljards eiro) salīdzinājumā ar to iegādes cenu. Pašlaik to vērtība ir ap 48 miljardiem eiro. Glapiņskis uzsvēra, ka Polija neplāno pārdot savas zelta rezerves, ziņo portāls Notes from Poland.
Apmēram 20% zelta rezervju tiek glabātas valsts teritorijā, bet pārējā daļa – Ņujorkas un Londonas krātuvēs. Drošības apsvērumu dēļ Centrālā banka vēlas nodrošināt, ka aptuveni trešdaļa rezervju atrodas katrā no šīm trīs lokācijām.

Centrālās bankas turpina iegādāties zeltu
Pasaules centrālās bankas arī šī gada pirmajā ceturksnī turpināja aktīvi iegādāties zeltu. Kopumā tika iegādātas 244 tonnas – par 100 tonnām mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 48 tonnām salīdzinājumā ar pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju.
Gada sākuma ekonomiskā un finanšu nenoteiktība uzturēja augstu pieprasījumu. Pēc Pasaules Zelta padomes (WGC) pērn veiktās aptaujas, centrālās bankas kā galvenos iemeslus zelta iegādei min tā spēju saglabāt naudas vērtību un nodrošināt aizsardzību krīzes apstākļos. Pieaugošā nestabilitāte, visticamāk, ir viens no iemesliem, kāpēc interese par zeltu joprojām ir augsta.
Bez Polijas, starp lielākajiem pircējiem šī gada pirmajā ceturksnī bija arī Azerbaidžānas Naftas fonds, Ķīna, Kazahstāna, Čehija, Turcija, Indija, Katara un Ēģipte. Lielākie pārdevēji bija Krievija un Uzbekistāna – attiecīgi 3 un 15 tonnas.
Jāņem vērā, ka saskaņā ar WGC datiem tikai 22% darījumu tika oficiāli apstiprināti un reģistrēti centrālajās bankās. Tas nozīmē, ka vairumā gadījumu nav zināms, kas patiesībā slēpjas aiz pirkumiem.
Turklāt WGC ziņo, ka šī gada pirmajā ceturksnī centrālās bankas ievērojami palielināja zelta aizdevumu apjomus jeb tā saukto “nomu”, kā rezultātā tirgū radās deficīts. Straujais nomas darījumu procentu likmju kāpums norāda, ka ievērojams daudzums fiziskā zelta tika pārvietots no Londonas uz Comex biržu Ņujorkā – arī sakarā ar nenoteiktību, ko radīja muitas tarifi.
___________________________
Autors: Maits Krauns, galvenais analītiķis Tavex Estonia
Atruna
Rakstu sagatavoja Tavex Latvia Mārketinga departaments. Šis nav investīciju ieteikums. Pirms investīciju zelta izvēles izvērtējiet šādus riskus:
- Nav ieteicams visus savus ietaupījumus ieguldīt zeltā zelta cenas nepastāvības dēļ.
- Izvēlieties zeltu tikai tad, ja esat pārliecināts, ka ieguldītie līdzekļi tuvāko 5 gadu laikā nebūs nepieciešami ikdienas tēriņiem.
- Vēsturiskā zelta atdeve negarantē identiskus rezultātus nākotnē.
- Finanšu koncerns Tavex Group ir vienīgais oficiālais investīciju zelta rūpnīcu Valcambi SA, PAMP Suisse, The Perth Mint, The Royal Mint, Austrian Mint, Rand Refinery un Argor-Heraeus pārstāvis Baltijas valstīs un Skandināvijā.