Zelts piedzīvo lielāko nedēļas kritumu pēdējo sešu gadu laikā un saskaras ar turpmāku spiedienu

Ņemot vērā, ka karš Irānā turpinās bez redzama noslēguma, daži analītiķi brīdina zelta investorus par iespējamu turpmāku cenu kritumu. Enerģijas cenu kāpums rada inflācijas risku, kas var piespiest centrālās bankas apturēt monetārās politikas mīkstināšanu un likt ieņemt nogaidošu pozīciju.

Zelta tirgus piedzīvoja būtiskus tehniskus zaudējumus, kad cenas nokritās zem 50 dienu slīdošā vidējā līmeņa, kas atradās nedaudz zem 5000 ASV dolāriem par unci.

OANDA vecākais tirgus analītiķis Kelvins Vongs komentārā Kitco News norādīja, ka trešdienas kritums un turpmākā izpārdošana kļuvuši par pagrieziena punktu zelta tirgū.

Tehniskais pagrieziena punkts zelta tirgū

“No cenu struktūras viedokļa trešdienas kritums liecina, ka 23% pieaugums no 2026. gada 2. februāra minimuma 4402 dolāru līmenī līdz 2026. gada 2. marta maksimumam 5420 dolāru līmenī ir uzskatāms par korekcijas atlēcienu jeb tā saukto ‘mirušā kaķa atlēcienu’ (īslaicīga cenas atkopšanās krītošam aktīvam),” viņš sacīja.

Nākamā kustība šobrīd vairāk sliecas uz iespējamu vairāku nedēļu lejupslīdes impulsu.

Šie komentāri izskan laikā, kad zelta tirgus, noslēdza nedēļu ar vairāk nekā 8% kritumu — lielāko nedēļas samazinājumu kopš COVID-19 pandēmijas laika pirms sešiem gadiem. Spot zelta cena pēdējoreiz bija 4584,10 dolāri par unci, dienas laikā samazinoties par vairāk nekā 1,7%.

Tikmēr sudrabs, visticamāk, nedēļu noslēdz ar gandrīz 14% kritumu — lielāko kopš janvāra maksimuma. Spot sudraba cena pēdējoreiz bija 68,96 dolāri par unci, dienas laikā samazinoties par vairāk nekā 5%.

U.S. Bank Wealth Management vecākais investīciju stratēģis Robs Hovorts norādīja, ka zelta izpārdošana nav pārsteidzoša, ņemot vērā gada sākumā novēroto spekulatīvo aktivitāti.

Viņš piebilda, ka dārgmetāls varētu turpināt kristies, jo investori, kuri iegādājās zeltu virs 5000 dolāriem par unci, samazina savas pozīcijas.

“Spekulanti šobrīd saskaras ar sarežģītu izvēli. Daudzi februārī centās vienkārši nogaidīt svārstīgumu, taču liela daļa šo ieguldījumu tagad ir ar zaudējumiem. Situācija var kļūt vēl sliktāka,” viņš sacīja.

Ģeopolitika un Tuvo Austrumu ietekme

Analītiķi uzsver, ka turpmākā attīstība lielā mērā būs atkarīga no notikumiem Tuvajos Austrumos un no tā, vai tiks atrisinātas piegāžu ķēžu problēmas, ja tiks atvērts Hormuza šaurums.

Natixis dārgmetālu analītiķis Bernārs Dahdā savā jaunākajā apskatā prognozē, ka zelta cena varētu svārstīties diapazonā no 4600 līdz 4700 dolāriem par unci, kamēr pasaule gaida kara attīstību Irānā, taču brīdina par pieaugošiem lejupvērstiem riskiem.

“Ja enerģētikas infrastruktūra tiks turpināta iznīcināt un karš ieilgs, gala scenārijā zelta cena varētu nokrist zem 4000 dolāriem par unci. Tas ir tāpēc, ka šādā gadījumā pat ASV Federālajai rezervju sistēmai nāktos paaugstināt procentu likmes enerģijas cenu spiediena dēļ. Tomēr mēs neuzskatām, ka ilgtermiņā zelts paliks zem 4000 dolāriem. Ja enerģētikas infrastruktūras bojājumi būs ierobežoti un naftas cenas ātri atgriezīsies pirmskara līmenī, centrālās bankas varētu palielināt zelta iegādes apjomus, kas atkal virzītu cenu virs 5000 dolāriem,” viņš sacīja.

Ilgtermiņā saglabājas pozitīvs skatījums

Lai gan īstermiņā zelts saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, analītiķi saglabā pozitīvu skatījumu ilgtermiņā. Saxo Bank preču stratēģijas vadītājs Ole Hansens uzsvēra, ka iemesli, kādēļ investori gada sākumā iegādājās zeltu, nav mainījušies — globālā ekonomika joprojām saskaras ar nepieredzētu nenoteiktību ģeopolitiskās nestabilitātes un pieaugošā valsts parāda dēļ.

“Investoriem vispirms ir jāzaudē emocionālā pieķeršanās šim metālam, lai vēlāk atkal rastos interese. Tas nozīmē, ka tiem, kuri joprojām tic zeltam, nepieciešams pierādījums, ka sliktākais jau ir aiz muguras,” viņš sacīja.

Papildus sarežģītajai tehniskajai situācijai analītiķi norāda, ka galvenais iemesls, kāpēc zelts kara apstākļos neuzvedas kā drošais patvērums, ir pieaugošais inflācijas risks enerģijas cenu kāpuma dēļ.

Pagājušajā nedēļā visas lielākās centrālās bankas saglabāja procentu likmes nemainīgas un ieņēma nogaidošu pozīciju, vērtējot kara ietekmi uz inflācijas gaidām.

Hovorts norādīja, ka nākamās četras līdz sešas nedēļas būs izšķirošas, jo uzņēmumi sāks koriģēt savas budžeta prognozes pirms vasaras.

“Tuvojoties nodokļu periodam aprīļa vidū, uzņēmumu lēmumi sāks mainīties,” viņš teica.

FRS politika un tirgus gaidas

Tomēr finanšu tirgi nav bijuši pacietīgi un jau sākuši samazināt gaidas par procentu likmju samazināšanu no ASV Federālo rezervju sistēmas puses šogad.

Commerzbank valūtu un izejvielu pētījumu vadītāja Thu Lan Nguyen norādīja: “ASV tirgos līdz gada beigām pat pilnīgs likmju samazinājums vairs netiek pilnībā iecenots. Februāra beigās tirgus vēl gaidīja aptuveni 2,5 likmju samazinājumus, taču pēc FRS sanāksmes šīs gaidas ir būtiski mazinājušās, jo Džeroms Pauels uzsvēra inflācijas riskus un norādīja, ka turpmāka monetārās politikas mīkstināšana var nenotikt, ja inflācijas spiediens pieaugs.”

Tādēļ, visticamāk, zelta cena turpinās kristies, ja enerģijas cenas pieaugs un palielinās ilgtermiņa inflācijas gaidas.

Lai gan stingrāka Federālo rezervju sistēmas politika turpinās radīt spiedienu uz zeltu — veicinot obligāciju ienesīguma pieaugumu un stiprāku ASV dolāru — daži analītiķi joprojām saskata ilgtermiņa potenciālu.

Pepperstone vecākais tirgus analītiķis Maikls Brauns norādīja, ka pārlieku liela koncentrēšanās uz inflāciju var novest pie politikas kļūdas, paaugstinot likmes ekonomikas lejupslīdes laikā.

Viņš uzsvēra, ka monetārā politika nav efektīva cīņā ar piedāvājuma izraisītu inflāciju — centrālās bankas var vienīgi palēnināt ekonomikas izaugsmi, lai mazinātu pieprasījumu.

“Šobrīd, ņemot vērā milzīgo nenoteiktību par Irānas konflikta ilgumu un tā ekonomiskajām sekām, centrālo banku nogaidošā pieeja ir loģiska. Tomēr, ja pastāv risks, ka tiks pieļauta politikas kļūda, zelts ilgtermiņā varētu uzrādīt labus rezultātus kā riska ierobežošanas instruments.

Es neteiktu, ka augšupejošais tirgus ir beidzies, bet pirms aktīvākas pirkšanas kritumos vēlētos redzēt konsolidācijas periodu,

– viņš sacīja.

Ņemot vērā, ka nākamajā nedēļā gaidāms neliels ekonomisko datu apjoms, investori, visticamāk, turpinās analizēt sarežģīto vidi, kurā nāksies darboties centrālajām bankām.

___________________________

Autors: Neils Christensen, Kitco News 20. marts 2026. gads
Atruna: Rakstu sagatavoja Tavex Latvia Mārketinga departaments. Šis nav investīciju ieteikums. Pirms investīciju zelta izvēles izvērtējiet šādus riskus:

• Nav ieteicams visus savus ietaupījumus ieguldīt zeltā zelta cenas nepastāvības dēļ.
• Izvēlieties zeltu tikai tad, ja esat pārliecināts, ka ieguldītie līdzekļi tuvāko 5 gadu laikā nebūs nepieciešami ikdienas tēriņiem.
• Vēsturiskā zelta atdeve negarantē identiskus rezultātus nākotnē.
• Finanšu koncerns Tavex Group ir vienīgais oficiālais investīciju zelta rūpnīcu Valcambi SA, PAMP Suisse, The Perth Mint, The Royal Mint, Austrian Mint, Rand Refinery un Argor-Heraeus pārstāvis Baltijas valstīs un Skandināvijā.