Tavex vietne (Tavex SIA) izmanto sīkdatnes, lai sniegtu jums pielāgotu informāciju par pakalpojumiem, kā arī uzlabotu tīmekļa vietnes darbību. Ja piekrītat, nospiediet “Piekrist visām sīkdatnēm”. Ja vēlaties pārvaldīt savu izvēli, nospiediet “Pārvaldīt sīkdatnes”. Jūsu izvēle tiks saglabāta 60 nedēļas.
Izvēlieties, kuras sīkdatnes ļaut izmantot šai vietnei:
Uzmanību! Dažas sīkdatnes ir nepieciešamas šīs tīmekļa vietnes darbībai. Šīs sīkdatnes tiek apstrādātas, pamatojoties uz mūsu leģitīmajām interesēm, tāpēc netiek lūgta lietotāja piekrišana. Plašāka informācija ir pieejama mūsu Sīkdatņu politika.
2023. gada pirmajā ceturksnī zelta cena pieauga par 7%. Zelta cena maija sākumā pieauga gandrīz līdz visu laiku augstākajam līmenim, pirmo reizi kopš 2022. gada marta sasniedzot 2067 USD/oz. Pēdējo kāpumu veicināja nenoteiktība saistībā ar sarunām par ASV parāda griestiem, finanšu ministrei Dženetai Jellenai brīdinot, ka pasaules lielākā ekonomika riskē sabrukt jau 1. jūnijā. Taisnības labad jāatzīmē, ka šis nav pirmais šāda veida ASV finanšu ministra paziņojums.
No 2022. gada novembra līdz 2023. gada februāra sākumam zelta cena pieauga par 14%, ko veicināja Džeroma Pauela uzstāšanās runas un to konteksts. Turklāt Ķīnas ekonomikas atveseļošanās un līdz ar to arī lielāks pieprasījums pēc juvelierizstrādājumiem reģionā izraisīja cenas kāpumu 2023. gada sākumā.
Mēnesi iepriekš zelta cenas pieaugumu veicināja investoru satraukums par banku nozares stabilitāti, ko izraisīja Silicon Valley Bank krahs, un tam sekojošā Credit Suisse pārņemšana UBS, kas iedragāja investoru uzticību.
Kādi ir galvenie zelta cenas virzītāji?
Zelta cenu veido piedāvājuma un pieprasījuma attiecība. Investori šodien joprojām izmanto zeltu kā miera ostu lejupslīdes vai nenoteiktības periodos vai kā apdrošināšanu pret inflāciju.
Zināms, ka augstas inflācijas periodi pozitīvi ietekmējuši zelta cenu. Galvenais iemesls tam ir investoru līdzekļu “aizplūšana” no fiat valūtām, investējot zeltā. Identiski ir centrālās bankas monetārās politikas uzdevumi, īstenojot inflācijas kontroles pasākumus, kam ir noteicošā loma zelta cenas kāpināšanā.
Zelta cena tiek izteikta ASV dolāros, radot apgrieztu attiecību pret ASV valūtu. Dolāra vērtībai pieaugot attiecībā pret citām valūtām, zelts kļūst lētāks, kas rezultātā palielina pieprasījumu pēc zelta. No otrās puses, dolāram krītot, tas paaugstina zelta cenu.
ASV parāda griestu sasniegšanas bažas atbalsta zelta cenu
ASV parāda griesti ir ierobežojums parādam, ko federālā valdība var uzkrāt. ASV Konstitūcija pieprasa Kongresam apstiprināt jebkuru parādu jautājumu. 2023. gada maijā radās domstarpības saistībā ar parāda griestiem starp Demokrātu un Republikāņu partijām. Vieni iestājas par izmaksu samazināšanu, citi – par jebkādu ierobežojošu nosacījumu atcelšanu. Finanšu ministre Dženeta Jellena brīdināja, ka ASV var beigties skaidras naudas rezerves jau jūnija sākumā.
“Tā kā ASV valsts kasei līdz jūnija sākumam varētu beigties nauda, pieaug nesakārtota un traucējoša saistību nepildīšanas iespēja. Pat ja defolts tiek novērsts, pastāv liela iespēja, ka jebkurš darījums sekmēs federālo izdevumu samazināšanu, kas skars ekonomiku.” – skaidro Maikls Pīrss, Oksfordas ekonomikas vadošais ekonomists.
Investori, kuri izvēlas dažādot savu ieguldījumu portfeli ar zeltu ekonomikas nestabilitātes laikā un pēc ilga naudas drukāšanas perioda, ir īpaši pārliecināti par dārgmetālu kā sava kapitāla vērtības drošības spilvenu.
Centrālo banku darbība
ASV centrālā banka likmes paaugstināja septiņas reizes 2022. gadā un trīs reizes 2023. gadā, paaugstinot likmi līdz 5%-5,25%, kas ir augstākais līmenis pēdējo 16 gadu laikā. Maija sanāksmē FRS norādīja, ka likmju paaugstināšanas cikls varētu noslēgties. ECB, gluži pretēji, atturas no šādiem paziņojumiem.
Austrālijas pētījumu kompānija ANZ Research maijā savā zelta tirgus apskatā atzīmēja, ka makroekonomiskie notikumi turpina radīt zelta tirgum vēršu fonu. FRS tuvojas likmju paaugstināšanas cikla beigām, kas nozīmē, ka bažas par ASV ekonomikas perspektīvām varētu veicināt pieprasījumu pēc drošiem aktīviem. Turklāt ANZ minēja centrālo banku zelta iepirkumus, kas 2023. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 228 tonnas.
Kas, iespējams, notiks?
Pašreizējā situācija ASV banku sektorā liecina, ka regulatori procentu likmes var paaugstināt lēnāk, nekā gaidīts. Šajā gadījumā spiediens uz inflāciju samazināsies. Inflācijas kāpums zeltam ir pozitīvs, jo tiek uzskatīts, ka dārgmetāls pasargā no naudas vērtības samazināšanās ilgtermiņā. Procentu likmju palēnināšanās ir negatīva arī dolāra indeksam (DXY), kam ir cieša apgrieztā korelācija ar zeltu.
2000 USD zeltam ir svarīga psiholoģiska atzīme. Gadījumā, ja zeltam izdosies kādu laiku stabili noturēt šo atzīmi, izaugsme var paātrināties un cena var sasniegt 2100–2200 USD/oz.
Komentāri