Zelta cena ir koriģējusies no rekordaugstajiem 3500 USD par unci par ievērojamiem 200 USD, taču interesantākais ir tas, ka, iespējams, nekad agrāk analītiķi nav uztvēruši zelta cenas korekciju tik pozitīvi. Diezgan pretrunīgs apgalvojums, vai ne? Tāpēc tagad pamatosim, ar ko tas ir saistīts.
Cik svārstīgi ir tirgi un vai tie ir paredzami? Pagājušajā ceturtdienā Dow Jones indekss kritās par 600 punktiem, bet zelta cena pieauga par 108 USD/oz. Tās pašas nedēļas piektdienā indekss jau bija pieaudzis par 550 punktiem, bet dārgmetāla cena kritās par 108 USD/oz. Skaista simetrija…
Kāpēc tad zelta cenu korekcija var būt iepriecinoša? Nesenais zelta cenu kāpums par 100 dolāriem dienā ir kļuvis par parabolisku un nestabilu. Tirgum bija nepieciešama atelpa, lai atbalstītu buļļu tirgu, taču tā vietā dārgmetāla cena turpināja pieaugt.
Zelta cenas korekcijas iemesli
Protams, par faktoriem, kas izraisīja tik strauju kāpumu un tikpat strauju korekciju, kalpoja Trampa administrācijas spontānie politiskie lēmumi un paziņojumi.
Milzīgie tarifi Ķīnai un draudi atlaist FED priekšsēdētāju Pauelu ir radījuši pietiekamu nenoteiktību investoru prātos, lai Ķīna veiktu papildus zelta iepirkšanu un ar droša patvēruma aktīviem nodrošinātos privātpersonas un iestādes visā pasaulē. Šo faktoru novēršana pēc tirgus slēgšanas, kad Tramps paziņoja, ka viņam nav nodoma atlaist Pauelu, vienlaikus solot būt “laipns” pret Ķīnu, izraisīja strauju zelta izpārdošanu.
Vai tas viss nozīmē, ka zelta cena ir sasniegusi pīķa vērtību 3500 USD/oz līmenī?
Iepriekš rakstījām, ka šis gads finanšu tirgiem solās būt svārstīgs un zelta tirgus nebūs izņēmums. Gaismai tuneļa galā Trampa tirdzniecības saspīlējumos bija neizbēgami jāizraisa zelta cenu korekcija, un tas, līdzās ar spiediena mazināšanos uz FED priekšsēdētāju Pauelu, šķiet, ir nostrādājis.
Šīs nedēļas sākumā investori no SPDR zelta akciju ETF izņēma 1,27 miljardus ASV dolāru, kas ir lielākā vienas dienas aizplūšana kopš 2011. gada. Tas notika tieši tad, kad zelta stieņa cena sasniedza visu laiku augstāko līmeni virs 3500 ASV dolāriem par unci, kas liecina par iespējamu peļņas gūšanu, liecina Bloomberg dati.
Ir svarīgi atzīmēt, ka nozīmīgāko daļu, ja ne lielāko daļu, zelta iepirkšanas šajā jaunajā buļļu tirgū ir veikušas centrālās bankas. Būtu grūti iedomāties kādas citas dziļākas kabatas.
Saskaņā ar jaunu HSBC ziņojumu, Trampa administrācijas ekonomiskā un tirdzniecības politika ir atzīta par galveno draudu centrālo banku stabilitātei visā pasaulē.
Ikgadējais HSBC Reserve Management Trends ziņojums, kas sagatavots sadarbībā ar Central Banking izdevumu, parāda, ka ASV tagad tiek uzskatīta par galveno riska faktoru centrālajām bankām visā pasaulē. Zīmīgi, ka 54% aptaujāto centrālo banku plāno palielināt savas ārvalstu valūtas un zelta rezerves.
Pēc rezervju pārvaldnieku teiktā, galvenie šī lēmuma iemesli ir nepieciešamība saglabāt investoru uzticību un izveidot drošības spilvenu iespējamām valūtas intervencēm. Lai gan zelta cenas turpina regulāri sasniegt jaunus vēsturiskos maksimumus, tikai dažas centrālās bankas uzskata zelta augsto cenu par šķērsli.
37% respondentu ziņoja par savu nodomu līdz 2026. gada beigām palielināt zelta īpatsvaru savās rezervēs. Lielākajai daļai no viņiem zelts darbojas kā instruments investīciju portfeļa diversifikācijai. Tā tiek uztverta gan kā ilgtermiņa vērtības uzkrāšanas līdzeklis, kas efektīvi darbojas nestabilitātes periodos, gan arī kā ģeopolitiskās diversifikācijas līdzeklis.
Ievērojama daļa aptaujas respondentu uzskata, ka rezervju aktīvu diversifikācija ir nākotnes finansiālās stabilitātes galvenais elements.
Ķīnas loma
Ķīnas Tautas banka jau piekto mēnesi pēc kārtas saglabā lielākā valsts zelta pircēja statusu. 2025. gada pirmajā ceturksnī vien Ķīna palielināja savas rezerves par vairāk nekā 27 tonnām, oficiālo rezervju līmenim sasniedzot rekordaugstu līmeni – 2300 tonnas, kas ir augstākais rādītājs valsts mūsdienu vēsturē. Vienlaikus, pēc neoficiālām aplēsēm, ņemot vērā rezerves, kas pieder ar valsti saistītām struktūrām, piemēram, SAFE un komercbankām, reālais apjoms var būt ievērojami lielāks.
Frenks Holmss, ASV uzņēmuma U.S. Global Investors izpilddirektors intervijā ar Kitco News norādīja, ka zelta cenu pieaugums ir saistīts ar dziļu globālās finanšu sistēmas pārstrukturēšanu, dedolarizācijas procesu un suverēno valstu, īpaši Ķīnas, aktīvu zelta rezervju veidošanu.
Es domāju, ka mērķis ir 6000 ASV dolāru par unci līdz Trampa pilnvaru beigām.
– teica Holmss.
JPMorgan prognozē, ka zelta cenas nākamo 12 mēnešu laikā pieaugs līdz 4000 ASV dolāriem. Holmss saskata potenciālu vēl lielākai izaugsmei, ja pasaules centrālās bankas saglabās pašreizējo iepirkumu tempu.
Jaunais tirdzniecības karš lika Amerikas tirdzniecības partneriem kļūt piesardzīgiem pret dolāru, taču šī piesardzība pastāv jau pirms “Trampa ēras”.
Pašreizējo piesardzības līmeni nemazinās nekāda izlīguma noslēgšana ar Trampa administrāciju. Lai atjaunotu veco uzticību Amerikai un dolāram, būs nepieciešami gadi un prezidenta administrācijas maiņa.
Tādā veidā, zelta cenu korekcija, iespējams, ir izbeigusi šo nikno, gandrīz parabolisko kāpumu, taču tā nenozīmē buļļu tirgus beigas. Ievērojamā korekcija, visticamāk, bija saistīta ar tendencēm sekojošiem treideriem, kas piedalās tirgū ar īsām pozīcijām, un, tiklīdz atgriezīsies lielie pircēji, viņi, visticamāk, tās ļoti ātri noslēgs. Daudzu fundamentālu iemeslu dēļ zelta buļļu tirgus varētu turpināties vēl vairākus gadus.
Šī zelta cenu korekcija bija neizbēgama un vēlama. Un tagad dārgmetāls atkal ir nonācis uz stabila pamata tālākai izaugsmei.
Svarīgi saprast, ka Amerikas politikas kursa maiņa novedīs pie tālākas ASV dolāra vājināšanās. Kad reālās procentu likmes nonāk mīnusa zīmē, sākas naudas drukāšana, kas noved pie devalvācijas un jauna intereses viļņa par zeltu kā drošu patvēruma aktīvu.
___________________________
Atruna
Rakstu sagatavoja Tavex Latvia Mārketinga departaments. Pirms investīciju zelta izvēles izvērtējiet šādus riskus:
- Nav ieteicams visus savus ietaupījumus ieguldīt zeltā zelta cenas nepastāvības dēļ.
- Izvēlieties zeltu tikai tad, ja esat pārliecināts, ka ieguldītie līdzekļi tuvāko 5 gadu laikā nebūs nepieciešami ikdienas tēriņiem.
- Vēsturiskā zelta atdeve negarantē identiskus rezultātus nākotnē.
- Finanšu koncerns Tavex Group ir vienīgais oficiālais investīciju zelta rūpnīcu Valcambi SA, PAMP Suisse, The Perth Mint, The Royal Mint, Austrian Mint, Rand Refinery un Argor-Heraeus pārstāvis Baltijas valstīs un Skandināvijā.
Komentāri