Šajā otrdienā zelts zaudēja pagājušās nedēļas laikā iegūtās pozīcijas, nokrītoties cenai zem 1800 USD par unci, ko veicināja spēcīgāks dolārs un ASV valsts kases obligāciju ienesīguma pieaugums.
Tirgus sagaida, ka FRS turpinās ignorēt straujo inflācijas kāpumu, ņemot vēra panākumu trūkumu ASV nodarbinātības jomā.
“Zelta cenas samazinājās, jo pieauga Valsts kases obligāciju ienesīgums, cerot, ka aizkavēta atveseļošanās ļaus FRS īslaicīgi izturēt augstu inflāciju,” sacīja Edvards Moija, OANDA vecākais tirgus analītiķis.
Volstrītu vairāk nekā jebkad agrāk uztrauc inflācija, kas īstermiņā varētu negatīvi ietekmēt zeltu.
Gandrīz 35 ASV dolāru kritums par unci zelta otrdien ir būtisks pagrieziena punkts, salīdzinājumā ar pagājušās nedēļas 1% pieaugumu. Un šajos līmeņos dārgmetāls ir “neaizsargāts” pret turpmāku izpārdošanu, piebilda Moija, norādot, ka pašreizējais “lāču” noskaņojums ir īslaicīgs.
ASV augusta nodarbinātības pārskats uzrādīja, ka gaidīto 720 000 vietā tika reģistrētas tikai 235 000 vakances.
Darbavietu pieauguma tempa palēnināšanās patiešām varētu nozīmēt, ka FRS nāksies būt pacietīgākai, it īpaši attiecībā uz ļoti gaidīto paziņojumu par pakāpenisku centrālo banku ekonomikas stimulēšanas mehānismu samazināšanu, lai tirgus spētu adaptēties bez straujām izmaiņām un kritumiem.
Pēc Moijas teiktā, zelta cena varētu sarukt līdz 1755 ASV dolāriem par unci, un, ja dotais līmenis būs viegli pārvarams, turpmāks trenda spiediens spētu “nodzīt” cenas līdz pat 1700 ASV dolāru līmenim.
Līdz brīdim, kad tirgus tiek pāri nākamo mēnešu cenu spiediena apstākļiem, globālās dezinflācijas spēka realitāte, visticamāk, apturēs valsts kases ienesīguma pieaugumu, pamudinot daudzus investorus atsākt zelta pirkumus.
______________
Rakstu sagatavoja Tavex dīlinga nodaļa
Avots: www.kitco.com
Komentāri