Izveidot jaunu Brīdinājumu par cenu

Pasaules parādu nasta ir sasniegusi visaugstāko līmeni vēsturē

Zelta cena (XAU-EUR)
1 519,62 EUR/oz
  
- 0,50 EUR
Sudraba cena (XAG-EUR)
13,86 EUR/oz
  
- 0,12 EUR
Nesenajā Starptautisko finanšu institūta (IIF) pārskatā ir paziņots, ka pasaules parāda slogs ir sasniedzis augstāko līmeni vēsturē. Saskaņā ar pēdējiem datiem, pasaules parāds ir 252 triljoni dolāru, kas ir aptuveni 322% no pasaules IKP.

Saskaņā  ar ziņojumu, globālais parāds ir palielinājies visās kategorijās – mājsaimniecībām, finanšu iestādēm, korporācijām un valsts iestādēm – 2019. gada pirmajos trijos ceturkšņos līdz 9 triljoniem dolāru (aptuveni ekvivalents Japānas un Vācijas kopējā ražošanas apjoma ekvivalentam). IIF viedoklis – plasaules parāda slogs turpinās pieaugt ātros tempos arī 2020. gadā, kas ir saistīts ar zemo procentu likmju kopējo efektu un vājo kredītpolitiku.

Šādā veidā procesi nevar turpināties. Līdzīgi kā nevar, uz parādiem balstīta naudas sistēma, kuras bilances vērtība šodien ir lielāka par visas pasaules nekustamo īpašumu vērtību (280 triljonu dolāru) un reālo aktīvu vērtību, turpināties bezgalīgi. Pastāvīgi pieaugošais parāds neizbēgami sasniegs punktu, kad esošā sistēma daļēji vai pilnīgi sabruks.

Turīgākie cilvēki pasaulē pāriet no finanšu bagātības “papīra formā” uz finanšu taustāmiem aktīviem (zelts, māksla, nodrošināts nekustamais īpašums utt.). Šis solis ir vērsts uz materiālās labklājības saglabāšanu  pat situācijās, kad finanšu aktīvu vērtība tiks pilnībā vai lielā mērā zaudēta.

Lai gan nākotnes parādu krīzes termiņi, raksturs un apjoms ir neprognozējami, ir neizbēgami, ka tas notiks sistēmas loģikas ietvaros, kas balstīta uz naudas sistēmas parādiem. Vai krīze var novest pie naudas sistēmas reformas vai zelta standarta atkārtotas ieviešanas kaut daļējā apmērā? Viss būs atkarīgs no krīzes intensitātes un no pozīcijas, kurā nostāsies dažādas ieinteresētās puses cīņā par finanšu politiku.

Ziņa, ko “neievēroja” Eiropas mediji: 
Libāna neizpildīs savas parāda saistības.

Libānas premjers Hasans Diabs informēja, ka “grūts lēmums” tika pieņemts, lai “nodrošinātu cilvēku pamatvajadzības”.

Libānas premjers Hasans Diabs sestdien, 7.03.2020, paziņoja, ka Beiruts neatmaksās eiro obligācijas 1,2 miljardu ASV dolāru apmērā ar atmaksas termiņu šonedēļ un tā vietā centīsies restrukturēt savu lielo parādu, jo valsts dolāra rezerves samazinās asās finanšu krīzes apstākļos.

Televīzijas tiešraidē Diabs paziņoja par “grūtāko lēmumu”, jo pirmo reizi Libānas vēsturē tika pieņemts lēmums par defoltu, lai “nodrošinātu cilvēku pamatvajadzības”.

Libāna pārdzīvo ekonomiskās lejupslīdes laiku, kura saknes ir meklējamas korupcijā, valdības neefektīvajā pārvaldīšanā, vietējā varas sektorā, kas izsviež miljardus no valsts kases, kā arī civilā karā kaimiņvalstī Sīrijā.

Libānas mārciņas kurss strauji samazinājās pret ASV dolāriem, savukārt bankas ieviesa neformālu kontroli pār kapitālu, ierobežojot dolāru skaitu, ko banku ieguldītāji var izņemt no konta kā arī pārskaitīt uz ārzemēm.

Ņemot vērā inflāciju un uzticības kritumu valstij, uzņēmumi tika un joprojām tiek slēgti, bet cilvēkus atlaiž no darba.

Kā mēs varam maksāt kreditoriem ārzemēs, kamēr lībieši nevar dabūt viņu naudu no saviem bankas kontiem? Kā mēs varam maksāt kreditoriem un atstāt slimnīcas bez nepieciešamajiem medikamentiem? Kā mēs varam maksāt kreditoriem, kad uz ielas mums ir cilvēki, kuri nevar atļauties nopirkt sev maizi?

– informēja Diabs.

+ Rādīt vairāk

Lēmumu par valsts parāda defoltu, kuru Diabs novērtēja 90 miljardu ASV dolāru vērtībā vai 170 procentu apmērā no IKP, vienbalsīgi pieņēma Ministru kabinets 2020. gada 7. martā un tika atbalstīts no valsts politiskās un finansiālās establišmenta puses.

Diabs paziņoja par Libānas lēmumu par sarunu uzsākšanu ar kreditoriem. Libānas bankas, kuras tur lielāko daļu valsts parāda, bija pret defoltu un pēdējās nedēļās tirgoja eiroobligācijas ārvalstu pircējiem, jo defolta varbūtība auga. “Mums nav vajadzīgs banku sektors, kas ir četras reizes lielāks par mūsu ekonomiku,” teica Diabs, atbalstot lēmumu par valsts banku sektora restrukturizāciju. Viņš arī apsolīja izveidot drošības sistēmu nabadzīgākajiem un pasargāt mazo noguldītāju ietaupījumus no banku stingrās kontroles, kas ierobežo ārvalstu valūtas izņemšanu no konta, atļaujot izņemt tikai dažus simtus dolāru mēnesī.

Libānas mārciņa, kas piesaistīta dolāram no 1997. gada, kopš 2019. gada novembra ir zaudējusi vairāk nekā 60 procentus savas vērtības. Cenšoties apturēt strauju mārciņas kritumu, Libānas centrālā banka piektdien deva rīkojumu apmaiņas punktiem pazemināt maiņas kursu par 30 procentiem no oficiālā maiņas kursa (1500 Libānas mārciņu kurss pret 1 dolāru).

Līdz šim valdība vērsās pie SVF tehniskās palīdzības, bet neveica nekādas darbības, lai pieņemtu kādu oficiālu plānu, kas, iespējams, ietvertu virkni nepopulāru stingrās ekonomijas pasākumu, piemēram, nodokļu likmju paaugstināšanu un subsīdiju samazināšanu. Muhameds Faurs, Libānas ekonomikas analītiķis un finanšu pētnieks Maikla Smurfita biznesa augstskolā Īrijā, teica, ka lēmums par Libānas parāda restrukturizāciju bija neizbēgams. Faurs piebilda, ka kontrole pār kapitālu, kurš, pēc Diaba teiktā, tiks oficiāli regulēts tuvākajā laikā, var turpināties arī piecus gadus. Tas, savukārt, nozīmē, ka diez vai beigsies arvien lielākas demonstrācijas un streiki, kas vērstas pret valdību un bankām un kuras valstī turpinās jau gandrīz piecus mēnešus.

Sestdien notika vairākas protesta akcijas visā valstī, tai skaitā Beirutā, Dienvidu Sidonā un Tripoles ziemeļu daļā.

- Rādīt mazāk

“Mums vairs nav naudas, mums vairs nav darba,” paziņoja viens no protestētājiem, kas piedalījās mītiņā Beirutas ziemeļos. “Mums vairs nav valsts!” viņš piebilda.

Kāpēc zelta cena pieaug?

Zelta un monētu eksperts Džeimss Rikards norāda, ka strauja zelta cenas samazināšanās vairāku dienu laikā visticamāk ir saistīta ar nepieciešamību lielajiem investoriem norēķināties ar kreditoriem par samazinātu nodrošinājumu (ieskaitot akcijas). Savukārt zelts tradicionāli virzās pretējā virzienā pret fondu tirgu samazinājumu, uzcenojuma prasības spiež daudzus institucionālus investorus pārdot plašā mērogā augstas likviditātes aktīvus, piemēram, zeltu, kreditoru prasījumu nodrošināšanai. Pasaules fondu tirgi ir pārdzīvojuši lielāko kritumu no 28. februāra pēc 2008. gada finanšu krīzes. Rezultātā radās anomāla situācija, kad stabili augošais pieprasījums pēc zelta uz laiku palielināja piedāvājumu, no kura investori, kuri nopirka zeltu februāra pēdējās dienās, ir atguvušies, jo zelta cena ir atjaunojusies dažu dienu laikā.

Zelta cena, kas palika neskarta, salīdzinājumā ar kritisko kritumu fondu tirgos, turpina augt. Tā piedzīvoja lielāko vienas dienas kritumu kopš 2013. gada februāra, atjaunojot savas pozīcijas tikpat ātri. Tikmēr, kad fondu tirgi, kas ir ietekmēti no COVID-19, tirdzniecības kariem un ģeopolitisko nestabilitāti, sabrūk, zelts ir kļuvis par ierasto miera ostu, kurā pasaules investori meklē drošu patvērumu.

Rikards atzīst, ka iemesli, kas ir zelta cenas pieauguma pamatā, nav mainījušies vispār, un joprojām pastāv visi kritēriji stipras izaugsmes turpināšanai. Pieprasījums pēc zelta turpina pieaugt, centrālās bankas turpina palielināt savas zelta rezerves, bet zelta piedāvājums krīt.

Adriana Bahmanna, vecākā Tavex Group analītiķa, komentārs:

Rikardsa novērojumi pirmo reizi tika izteikti februāra beigās, tas nozīmē, ka šobrīd mēs varam pārliecināties, ka ekspertam bija taisnība. Tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka tas ir viens no atzītākajiem zelta tirgus ekspertiem pasaulē, kurš dziļi izprot dārgmetālu cenu konjunktūru.

Šobrīd pasaules finanšu tirgos ir vērojama panika saistībā ar Saūda Arābijas naftas (cenu) karu un koronavīrusu COVID-19. Tādējādi paredzams, ka lielajiem investoriem, kuriem ir pozīcijas enerģētikas sektorā, atkal būs laiks maržinālajām prasībām un līdz ar to būs nepieciešams realizēt augsti likvīdus aktīvus, tostarp samazinot savas zelta pozīcijas, kas novedīs pie nenormālām un mazām pozīcijām. Shell un BP akciju cenas samazinājās dažu stundu laikā līdz 22% un 20%. Šajā kontekstā jāatceras, ka enerģētikas uzņēmumi ir nozīmīgi praktiski visos lielos diversificētajos portfeļos.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir iespējams, ka pēc cenas korekcijas zeltam atkal sekos cenas paaugstināšanas vilnis, jo dažu dienu cenu kritums zeltam ir noteikts ar konkrētiem un īstermiņa apstākļiem, turpretī izaugsmes tendence ir saistīta ar ilgtermiņa dziļajām tendencēm, kuru atcelšanai pamata šobrīd nav.

Svarīgākais ir tas, ka zelta kā droša aktīva statuss un tā garantētais vērtības pieaugums ir saistīts ar pasaules valūtas sistēmas, ekonomisko struktūru un ģeopolitikas dabu un nav pakļauts panikas ietekmei, kas notiek pašlaik.

Jums būs interesanti lasīt arī