Uzkrājums bērna nākotnei: veidi, riski, iespējas un priekšrocības

Katra mamma un tētis vēlas tikai to labāko savam bērnam. Mēs visi sapņojam par ideālu nākotni mūsu sirsniņām. Vērojot cik ātri bērniņš aug, ar katru gadu palielinās apziņa, ka mūsu, kā vecāku, pienākums ir izdarīt visu, lai nodrošinātu bērniem stabilu patstāvīgās dzīves startu.

Klasiski ieguldījuma portfeļa aktīvu sadalījumam jāizskatās šādi (uzkrājumu diversifikācija jeb sadalīšana pa vairākiem ieguldījumu veidiem):

Mūsu mērķis ir apskatīt uzkrājumus bērna nākotnei, tāpēc ir jāsaprot, vai pastāv iespēja veidot ko līdzīgu klasiskajam investīciju portfelim, kas ir paredzēts laika periodam, ilgākam par 20 gadiem, vai tomēr ir kādas nianses, kas ir jāņem vērā. Noteikti jāatbild uz 4 galvenajiem jautājumiem par uzkrājumu.

1. Pēc cik gadiem ir plānots izmantot uzkrājumu?

Krājkonts vai depozīts

Jāsāk ar to, ka gadījumā, ja ģimenes budžets nevar garantēt, ka uzkrājumus neaiztiksiet vismaz 5 gadus, tad ir ieteicams izvēlēties krājkontu vai depozītu. Neviens no šiem ieguldījumu veidiem nenodrošina nedz nodokļu atmaksas iespēju, nedz uzmanības vērtu ienesīgumu. Gadījumā, ja nauda pēkšņi būs nepieciešama, gan depozīts, gan krājkonts ļauj ātru piekļuvi naudai. Jāņem vērā, ka gadījumā, ja nauda ir nepieciešama dažu dienu laikā, ir jārēķinās ar bankas komisijām, kas nedaudz samazinās iemaksas summu, jo ienesīgums vien nespēs segt komisijas maksu (šī brīža vidējais procents ir 0.02). Gadījumā, ja pieteiksiet naudu laicīgi (krājkontam – banku brīdinot 3 dienu – 1 mēneša laikā (atkarībā no bankas); depozītam – beidzoties depozīta termiņam), saņemsiet iemaksāto summu un līgumā atrunātos procentus.

Piemērs:

Līga veic uzkrājumu bērnam krājkontā, novirzot krājkontā mēnesī 30 EUR, pēc diviem gadiem Līga sakrās 720 EUR un ap 1 EUR procentos. Lēmumu par uzkrājumu veidošanu tieši krājkontā Līga pieņēma, jo dod priekšroku ieguldījumam, kas ļauj ātru piekļuvi uzkrājumam gadījumā, ja notiek neparedzama situācija.

2. Vai esat gatavi situācijai, ka izmaksas brīdī, iespējams, saņemsiet summu, kas būs mazāka par iemaksāto?

Attiecībā par ilgāka termiņa ieguldījumiem šobrīd tirgus piedāvā:

1. Uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu (iemaksas visbiežāk tiek ieguldītas akciju tirgū).
2. Ieguldījumu fondu iegādi (tiek iegādāti ETF jeb vairāku kompāniju akciju fondi).
3. Ieguldījumu zeltu un/vai nekustamo īpašumu (tiek iegādāts reāls fiziskais aktīvs).

Ieguldījums akciju fondos

A un B gadījumā ir jāizprot akcijas fondu riski un milzīgās komisijas maksas (līdz 10% no iemaksātās summas). Ilgā periodā (visbiežāk tiek runāts par termiņu, kas ir garāks par 20 gadiem) akciju fondi tiešām var radīt nelielu (līdz 5%) ienesīgumu. Taču īstermiņā (akciju fondiem 10 gadi tiek uzskatīti par īstermiņa ieguldījumu) akciju fondi var piedzīvot vērtības kritumu.

Izvērtējot pasaulē populāro S&P 500 index fondu, var redzēt, ka pēdējo 10 gadu laikā fonds ir ienesīgs. Apskatoties identisku termiņu, taču iekļaujot termiņā krīzes periodu, ko nesen esam piedzīvojuši, paveras cita aina:

Tieši šī iemesla dēļ ieguldījumi akciju tirgos tiek uzskatīti par ilgtermiņa ieguldījumiem, un ieteicamais termiņš tiem tomēr ir ilgāks par 10 gadiem. Turklāt ieguldījumu fondu iespējamais negatīvais ienesīgums neatceļ samērā augstās banku komisijas maksas.

Ieguldījumu fondus tomēr ir riskanti izskatīt, ja mēs runājam par uzkrājumu bērnam. Taču uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai ir arī būtiska priekšrocība (uz ko arī balstās bankas, pārdodot jums šo produktu) – nodokļa atmaksas iespēja.

Piemērs:

Artim ir 8 gadus veci dvīņi – dēls un meita -, un viņš ar mērķi veidot uzkrājumu bērnu augstākajai izglītībai ir noslēdzis bankā līgumu par uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu. Katru mēnesi 10 gadu laikā Artis veltīs 50 EUR šim nolūkam.

Lai izvairītos no akciju fondu svārstībām, jo 10 gadu laikā akciju tirgus (uz ko balstās šis ieguldījuma veids) var piedzīvot arī būtiskus satricinājumus, Artis izvēlējās “garantētās summas” līguma nosacījumus.

Šobrīd Artis savā internetbankā novēro šādu scenāriju savam ieguldījumam:

Šobrīd komisijas maksas, ko bankas piemēro uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai, ir tuvu 10% no ieguldītās summas, un tās automātiski “apēd” ne tikai ienesīgumu, kas varētu būt līdz 1-2% gadā, bet arī daļu no iemaksātās summas. Lielākais pluss šāda veida uzkrājumam pašlaik ir nodokļu atmaksas iespēja. Taču arī šeit ir savas nianses.

3. Vai jums ir garantija, ka strādāsiet Latvijā turpmākos 10 gadus, maksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli?

! Gadījumā, ja cilvēks, uz kura vārda ir noslēgts līgums, zaudē darbu, noslēdz darba līgumu ārzemēs un uzsāk darba attiecības citā valstī, nodokļus atskaitīt par periodu, kad netika maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis Latvijā, nevar.

Piemērs:

Artis, kurš noslēdza uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumu uz 10 gadiem ar garantēto izmaksu summu, trešajā gadā saņem piedāvājumu strādāt Skandināvijā. Artis joprojām veic iemaksas 50 EUR apmērā katru mēnesi, taču zaudē tiesības atskaitīt nodokli (ģimenē viņš ir vienīgais strādājošais). Tādējādi Arta ieguldījumā IIN atmaksa būs vien 360 EUR, un, ja Artis līdz uzkrājuma līguma beigām neatgriezīsies Latvijā, iemaksāto summu, visticamāk, viņš neatgūs pilnā apmērā.

4. Vai simtprocentīgi esat pārliecināti, ka nebūs nepieciešams lauzt līgumu ātrāk par 10 gadiem?

! Gadījumā, ja neparedzētu apstākļu dēļ būs nepieciešama piekļuve uzkrājumam ātrāk par līguma termiņu (10 gadiem), būs nepieciešams atmaksāt valstij atmaksātos nodokļus par visiem iepriekšējiem gadiem. Tas automātiski veido uzkrājumam būtisku “negatīvo” ienesīgumu.

Piemērs: Sestajā gadā ģimenei, kas ik mēnesi iemaksā 50 EUR uzkrājošajā apdrošināšanā, rodas ārkārtas nepieciešamība izņemt naudu, neturpinot iemaksas. To var darīt, taču jārēķinās, ka bankai pārvaldīšanas komisijas “apēdīs” iemaksu daļu (līdz 10% no iemaksātās summas), bet valstij šajā gadījumā būs jāatmaksā nodoklis 600 EUR apmērā (nodokļa atmaksas apjoms par 5 gadiem, ja valsts atmaksāja ģimenei 120 EUR gadā). Tādējādi ģimenei, kura 5 gadu laikā ir iemaksājusi 3000 EUR, ārkārtas situācijā faktiski paliks ~ 2100 EUR (atmaksāto nodokli tajā brīdī ģimene jau būs iztērējusi).

Zelta un/vai nekustamā īpašuma iegāde

Arī šim darījumam ir savi riski un grūtības, ar kurām var nākties sastapties ieguldītājam:

Ieguldījumu zelts, par spīti iedzīvotāju prātos esošajam stereotipam, ir ieguldījums, ko var atļauties ikviens, kurš ir spējīgs novirzīt uzkrājumam vismaz 20 EUR mēnesī. Zeltam nav ikmēneša pārvaldīšanas maksas, un šis ir retais aktīvs, kas būs jūsu īpašumā un dos piekļuvi tam jums ērtā un vajadzīgā brīdī. Tātad jūs nemaksājat bankai un jums nav saistību, turklāt piekļuve naudai ir ātra (ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs).

Zelts nesniedz lielu ienesīgumu (līdzīgi kā vairāki citi ieguldījumu veidi mūsdienās), bet var kalpot par labu palīgu krīzes un hiperinflācijas brīžos. Zelts ir spējīgs “slāpēt” valūtas vērtības svārstības. Tāpēc visbiežāk zeltu izvēlas tie, kuri ir pesimistiski noskaņoti tuvāko 10-20 gadu nākotnei un dod priekšroku būt “ārpus bankas sistēmas” kaut daļēji.

Piemērs#1:

Nu jau 10 gadus pēc kārtas Marta kopš meitas piedzimšanas dzimšanas dienā viņai dāvina vienu nelielu tīrā zelta monētu. Monēta netiek pasniegta meitai, bet tiek nolikta “meitas nākotnei”. Monētas vērtība ir ap 200 EUR, līdz ar to vidēji mēnesī Marta velta šim uzkrājumam ap 20 EUR. Pēc vecāku domām, līdz pilngadības sasniegšanai šāds zelta uzkrājums ļaus apmaksāt vismaz 2 studiju gadus. Šobrīd Martas uzkrājuma sniegums izskatās šādi:

Piemērs#2:

Mārtiņš dzīvo no algas līdz algai, kaut gan varētu atļauties veidot uzkrājumus. Dzīves veids ir tāds, ka, naudai esot pieejamai, Mārtiņš to tērē. Tāpēc viņš izvēlējās pieslēgt regulāro maksājumu, kas automātiski novirza naudu krājkontā. Krājkontā uzkrājumam nedaudz pārsniedzot 1000 EUR, Mārtiņš veic savlaicīgu krājkontā esošās naudas pieprasījumu, lai iegādātos vēlamo zelta stieni. 

Nekustamais īpašums paredz ievērojamus brīvos līdzekļus īpašuma iegādei un vēlāku pārvaldīšanu, tāpēc šī raksta ietvaros plaši neizskatīsim šāda veida ieguldījumu, jo mūsu mērķis – izskatīt nelielas ikmēneša iemaksas, ko var novirzīt uzkrājumam, lai veidotu uzkrājumus bērnam. Krāt dzīvokļa iegādei bērnam mūsdienās reti kurš var atļauties, tāpēc visbiežāk tiek izmantots hipotekārais kredīts īpašuma iegādei.

Kopsavilkums

Uzspiediet uz tabulas, lai atvērtu to pilnā izmērā.