1 unces sudraba monēta — ASV „Ērglis”

Vēsture

Sudraba cena kāpj līdz ar inflāciju

Sākot ar 20. gadsimta 60. gadiem, ASV valdība saskārās ar lielu budžeta deficītu, jo ienākumi no nodokļiem nespēja nosegt ar Vjetnamas karu saistītos izdevumus, kā arī tai bija lielas izmaksas, kas radās no vairāku prezidentu īstenotajām dažādajām ekonomikas programmām. Tā kā budžeta pārtēriņš noved pie inflācijas, sudrabs kā aktīvs, kuru ietekmē inflācija, kļuva dārgāks. Tas mudināja cilvēkus šīs apgrozībā esošās ASV monētas, kas bija likumīgs maksāšanas līdzeklis, iegūt īpašumā un uzkrāt, jo tajās esošā sudraba satura vērtība tobrīd pārsniedza monētu nominālvērtību. Lai apturētu sudraba cenu kāpumu un tādējādi arī pieprasījumu pēc šīm monētām, ASV Valsts kase aktīvi iesaistījās sudraba cenas pārvaldīšanā, tirgū pārdodot lielu apjomu šī metāla no valsts stratēģiskajām rezervēm. Šāda prakse tika piekopta vairākus gadus, bet augstie inflācijas rādītāji un līdz ar to arī augstais pieprasījums pēc sudraba joprojām palika nemainīgs. Baidoties zaudēt visas sudraba rezerves, 1968. gadā ASV valdība atcēla sudraba monētām to likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu un nākamos trīs gadus pārstāja tirgum piegādāt sudrabu. Tajā laikā sudraba cena tirgū tika brīvi noteikta, kas nākamo deviņu gadu laikā paaugstināja tā cenu no vidēji $1,55–$48,7 par unci līdz apbrīnojamam pieaugumam, pārsniedzot 3000%!

ASV sudraba monētas „Ērglis” cena pieaug desmitkārtīgi

Kas notika ar ASV sudraba monētas „Ērglis” cenu? Kad 1986. gadā tika izkaltas pirmās ASV sudraba monētas „Ērglis”, sudraba vidējā cena bija $5,47 par unci, un tā saglabājās $5 robežās līdz 2003. gadam. Diemžēl, bet paredzami bija tas, ka kari, kas sekoja viens pēc otra, un ar tiem saistītās izmaksas apvienojumā ar dažādām izdevumu programmām, kuras tika īstenotas 2008. gada krīzes laikā, daudzas Rietumu pasaules valstis noveda pie ievērojama budžeta deficīta. Līdzīgi kā tas notika 20. gadsimta 60. gados, kari un budžeta pārtēriņš izraisīja inflāciju, un ASV sudraba monētas „Ērglis” cenu laikā no 2000. gada līdz 2011. gadam paaugstinājās gandrīz par 1000%.

ASV sudraba monētu „Ērglis” vērtība celsies līdz ar inflāciju

Lai gan kopš 2008. gada pasaules ekonomika ir kaut cik stabilizējusies, galvenās problēmas, kas izraisīja sudraba un līdz ar to arī ASV sudraba monētu „Ērglis” cenu kāpumu, joprojām nav atrisinātas. Daudzām attīstītajām valstīm, tostarp ASV, joprojām ir liels budžeta deficīts, kā arī valstu parādi turpina augt, un tajā pašā laikā pasaules ģeopolitiskā situācija saglabājas ļoti saspringta. Tas, ka ASV pārdoto sudraba monētu „Ērglis” skaits turpina ik gadu augt arī „ekonomikas atveseļošanās” posmā, ir vēl viens apliecinājums tam, ka aizvien lielāks skaits vērīgo ilgtermiņa investoru sāk apzināties patieso pasaules ekonomikas situāciju un nonāk pie viena un tā paša loģiskā secinājuma: ir pilnīgi pašsaprotami iegūt savā īpašumā ASV sudraba monētas „Ērglis”.

Redzot, cik lielu popularitāti gūst citu valstu 24 karātu zelta monētas, tostarp Kanādas „Kļavas lapa” un Austrijas „Filharmoniks”, ASV Monētu kaltuve nolēma pirmo reizi tās vēsturē laist apgrozībā savu 0,9999 proves zelta monētu, kas būtu likumīgs maksāšanas līdzeklis. Līdz 2006. gadam vienīgā ASV zelta monēta, kuru bija iespējams iegādāties un kas bija kā likumīgs maksāšanas līdzeklis, bija ASV zelta monēta „Ērglis”, taču atšķirībā no zelta „Buffalo”, tā ir izgatavota no 22 karātu zelta un vara un sudraba sakausējuma. ASV zelta monētas „Buffalo” ieviešana bija vēsturisks brīdis arī ASV Monētu kaltuvei, kas pirmo reizi laida apgrozībā divas dažādas zelta monētas ar dažādām zelta provēm, kuras bija likumīgs maksāšanas līdzeklis.