Tavex vietne (Tavex SIA) izmanto sīkdatnes, lai sniegtu jums pielāgotu informāciju par pakalpojumiem, kā arī uzlabotu tīmekļa vietnes darbību. Ja piekrītat, nospiediet “Piekrist visām sīkdatnēm”. Ja vēlaties pārvaldīt savu izvēli, nospiediet “Pārvaldīt sīkdatnes”. Jūsu izvēle tiks saglabāta 60 nedēļas.
Izvēlieties, kuras sīkdatnes ļaut izmantot šai vietnei:
Uzmanību! Dažas sīkdatnes ir nepieciešamas šīs tīmekļa vietnes darbībai. Šīs sīkdatnes tiek apstrādātas, pamatojoties uz mūsu leģitīmajām interesēm, tāpēc netiek lūgta lietotāja piekrišana. Plašāka informācija ir pieejama mūsu Sīkdatņu politika.
Polijas Centrālā banka aprīlī iegādājās gandrīz 15 tonnas zelta, kas ir lielākais ikmēneša pirkums pēdējo četru gadu laikā. Centrālās bankas vadītājs Ādams Glapinskis sacīja, ka zelts saglabās savu vērtību pat tad, ja kāds izdomās “atcelt” globālo finanšu sistēmu.
Saskaņā ar Centrālās bankas datiem, Polijas zelta rezerves pagājušajā mēnesī pieauga par 14,8 tonnām , sasniedzot 243,5 tonnas. Tas bija lielākais zelta rezervju pieaugums kopš 2019. gada jūnija. Tagad Polijai piederošā zelta vērtība pieaugusi līdz 15,5 miljardiem dolāru.
Centrālās bankas rezervju kopējā vērtība aprīlī pieauga līdz 178 miljardiem dolāru. Tas nozīmē, ka zelts veido vairāk nekā 8 procentus no tā. Salīdzinājumam var norādīt, ka Latvijas Bankas krājumos ir 6.6 tonnas zelta (vērtībā ap 410 miljoniem USD).
Centrālās bankas vadītājs Ādams Glapinskis 2021. gadā sacīja, ka Polija plāno palielināt zelta rezerves par 100 tonnām. “Mēs gatavojamies visnelabvēlīgākajiem apstākļiem,” viņš toreiz teica.
Kāpēc centrālajai bankai pieder zelts? Iemesls ir tāds, ka zelts saglabā savu vērtību pat tad, ja kāds norauj globālās finanšu sistēmas stopkrānu ,
vietējam laikrakstam sacīja Glapinskis. “Protams, mēs negaidām, ka tas notiks. Bet kā saka: brīdināts – tātad pasargāts. Un Centrālajai bankai vienmēr jābūt gatavai arī ļaunākajam scenārijam. Šī iemesla dēļ zeltam ir ļoti svarīga loma arī mūsu rezervju pārvaldībā.
Kolins Hamiltons, BMO Capital Markets rīkotājdirektors, sacīja Kitco, ka tas varētu nozīmēt turpmākus pirkumus. «Mēs sagaidām, ka šogad turpināsies lieli centrālo banku zelta iepirkumi. Tā ir laba zīme zelta cenai,” sacīja Hamiltons.
Lielie centrālo banku zelta iepirkumi ir palīdzējuši zelta cenai šogad noturēties augstā līmenī. Maija sākumā zelts arī sasniedza dienas augstāko līmeni – 2081,8 USD par unci.
Pasaules Zelta padome (WGC) maija sākumā ziņoja, ka 2023. gada pirmajā ceturksnī centrālās bankas iegādājās 228 tonnas zelta, kas ir labākais pirmā ceturkšņa rādītājs, kopš 2000. gada, kad tika ieviesta datu publicēšanas prakse.
Visvairāk zeltu šogad pirkušas Singapūra (69 tonnas), Ķīna (58 tonnas) un Turcija (30 tonnas). Tajā pašā laikā ir vērts atzīmēt, ka liela pirkumu skaita gadījumā nav precīzi zināms, kurš pirkumus veicis. Lai gan Ķīnas zelta rezerves oficiāli veido nedaudz vairāk par 2000 tonnu, pēc dažādām aplēsēm neoficiālās rezerves var sasniegt pat 10-20 000 tonnu.
Tavex Group analītiķis Maits Krauns komentē:
Pērn centrālo banku zelta iepirkumi bija lielākie kopš 1967.gada, bet pircēji galvenokārt bija Tuvo Austrumu un Āzijas valstis. Rietumvalstis zelta tirgū ir bijušas diezgan pasīvas vai pat bija pārdevēju lomā. Šajā ziņā Polija rāda piemēru Rietumu pasaulei.
Šķiet, pārējās pasaules centrālās bankas saprot, ka priekšā ir grūti laiki ģeopolitikā, ekonomikā un finanšu sistēmā, kam vēsturiski palīdzējušas spēcīgas zelta rezerves. Neilgtspējīgajā, uz parādiem balstītā, monetārajā sistēmā parādās plaisas, ko Rietumu pasaules līderi nevēlas atzīt, jo tas nozīmētu arī atzīt pēdējo desmitgažu naudas drukāšanas un lētās naudas politikas sakāvi. Zibenīga un augsta inflācija, akciju tirgus lejupslīde un nesenā banku krīze atklāj sistēmas vājumu un potenciāli bīstamās plaisas sistēmas pamatos.
Tā kā lielākie zelta iepirkumi nāk no austrumiem, tas, iespējams, nozīmē, ka pēc monetārās sistēmas maiņas pasaules ekonomiskā spēka līdzsvara punkts arvien straujāk virzīsies uz austrumiem, īpaši Ķīnas virzienā.
Rietumvalstīs cilvēki ir pieraduši pie augsta dzīves līmeņa. Tomēr tas ne vienmēr ir kaut kas pastāvīgs. Tā noturībai ir nepieciešami ilgtermiņa ilgtspējīgi ekonomikas politikas lēmumi.
Komentāri