Latvijas iedzīvotāju attieksme pret uzkrājumu veidošanu

Viena no Latvijas kredītiestādēm 2020. gada vidū veica aptauju Baltijas valstīs, kuras rezultātā tika secināts, ka tikai 5% iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir pietiekami daudz līdzekļu vecumdienu nodrošināšanai, savukārt, 80% respondentu atzīmēja, ka viņiem nav šādu uzkrājumu.

Aptauja uzrādīja, ka 27% aptaujāto neveido uzkrājumus un neplāno to darīt arī nākotnē.

Ir vērts atzīmēt, ka pandēmijas apstākļi Latvijā ir pozitīvi ietekmējuši iedzīvotāju attieksmi pret uzkrājumiem, jo ​​tieši pandēmija ir aktualizējusi jautājumu par uzkrājumu veidošanu. No aptaujas rezultātiem var secināt, ka:

• 22% respondentu vecumā no 23 līdz 34 gadiem ir sākuši domāt par ideju par uzkrājumu veidošanu vecumdienām;
• vecuma grupā 50–59 par uzkrājumiem ir sākuši domāt vien 7% respondentu.

Jā, krīze ir parādījusi, ka ietaupījumi ir nepieciešami, taču statistika rāda, ka iedzīvotāju apņēmība Baltijas valstīs nav tik augsta kā, piemēram, Skandināvijas valstīs.

Protams, apstāklī vai mājsaimniecība var atļauties veidot uzkrājumus, ienākumiem ir nozīmīga loma.

Tomēr pēdējos gados pasaulē veiktās neskaitāmās aptaujas liecina, ka “dzīvo šodien” princips ir dziļi iesakņojies daudzu cilvēku prātos un tieši šiem cilvēkiem, neatkarīgi no tā, cik viņi nopelna, ir visgrūtāk ietaupīt. Tie, kuri tomēr apzinās uzkrājumu svarīgumu (un šeit neiet runa vien par vecumdienām), visbiežāk izvēlās uzkrājumu veidu, kas paredz automātisku uzkrājuma ikmēneša summas norakstīšanu no konta.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vēlme ietaupīt ir iedzīvotājiem ar augstāko izglītību vecumā no 25 līdz 49 gadiem, visbiežāk tās ir ģimenes ar bērniem. Cits pētījums parādīja, ka  šī grupa visbiežāk pauž gandarījumu par esošajiem dzīves apstākļiem un iespējām.

Avots:

• CSB statistikas dati
• Raksts: www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/aptauja-covid-19-krize-likusi-26-iedzivotaju-sakt-veidot-uzkrajumus.a364451/