Hiperinflācijas dēļ Venecuēlā zelts tiek izmantots kā norēķinu līdzeklis

Venecuēlas sociālistiskā politika ir novedusi valsti pie straujas hiperinflācijas. Iedzīvotāji uzgriež muguru vietējai valūtai Venecuēlas bolivāram un bēg pie noteiktas vērtības aktīviem. Atkarībā no pilsētu atrašanās vietas, priekšroka tiek dota citu valstu valūtām, piemēram, Brazīlijas reālam, Kolumbijas peso vai ASV dolāram. Savukārt vienā no valsts attālākajiem nostūriem vietējie iedzīvotāji atgriezušies pie zelta kā maksāšanas līdzekļa, kur veikalos cenas norādītas zelta gramos.

Hiperinflācija Venecuēlā

Ņemot vērā, ka inflācija nozīmē naudas piedāvājuma palielināšanu, hiperinflācija Venecuēlā ir saistīta ar Banco Central de Venezuela naudas drukāšanu.

Thomson Reuters informācija liecina, ka gada inflācija kopš 2010. gada nevienā mēnesī nav nokritusies zem 50%.

Lai vieglāk būtu uztvert hiperinflācijas jēdzienu, aplūkojiet zemāk ievietoto grafiku, kur attēlots kafijas tasītes izmaksas bolivāros pēdējo 12 mēnešu laikā. Izmaksas ir pieaugušas par 1737%.

Venecuēlas centrālā banka 1. oktobrī denominēja nacionālo valūtu, kā rezultātā bolivārs kļuva par sešām nullēm mazāks, ziņo aģentūra. Pirms korekcijas lielākā nominālvērtība bija 1 miljons bolivāru banknote, kuras vērtība ceturtdien bija nedaudz mazāka par 25 centiem. Tagad lielākā nominālvērtība ir 100 bolivāri, kuras vērtība ir nedaudz zem 25 USD. Banco Central de Venezuela oficiālais maiņas kurss ir 1 dolārs = 4,2728 bolivāri, un 1 eiro tiek tirgots par 4,96089 bolivāriem.

Venecuēlas iedzīvotāji izvēlas maksāt zeltā

Lai izvairītos no hiperinflācijas, Venecuēlas vietējie iedzīvotāji jau sākuši izmantot zeltu norēķiniem. Saskaņā ar jauno Financial Post ziņojumu, maksāšana zeltā ir plaši pieņemta mazākās pilsētās, piemēram, austrumu pilsētā Tumeremo.

Kā stāsta vietējie, par zeltu var nopirkt visu – no pārtikas lielveikalos līdz vakariņām restorānā. Cenas ir šādas:

Interesanti, kā var samaksāt par frizūru ar 0.12 gramiem zelta?

Vietējiem tas ir trīs mazi zelta gabaliņi (zelta skaidiņas), kas ir līdzvērtīgi 5 ASV dolāriem. Iedzīvotāji izmanto dažādus instrumentus, lai nošķeltu skaidiņas no lielāka zelta gabala un pēc tam tās nēsātu kabatā. Interesanti, ka bieži vien tās tiek iesaiņotas bolivāra banknotēs – viens no nedaudzajiem šīs nevērtīgās valūtas izmantošanas veidiem. Veikalos ir nelieli svari, taču daži pārdevēji un patērētāji ir iepraktizējušies novērtēt zeltu pēc skata.

Bolivāra sabrukuma dēļ arī algas reģionā tiek maksātas zeltā. Tas nepārsteidz, jo iedzīvotājiem zelta izmantošana ir vienīgais veids, kā saglabāt pirktspēju un izvairīties no pilnīgas nabadzības. Situāciju vislabāk attēlo bolivāra vērtības samazināšanās pret zeltu. Saskaņā ar Bullion rates datiem, no 2020. gada sākuma līdz 2021. gada 1. oktobrim vietējā valūta zaudēja gandrīz 10 000% salīdzinājumā ar dārgmetālu.

Cilvēki vienkārši pārstāja uzticēties bolivāram, kurš vairs nepildīja savu funkciju kā uzkrājuma vai apmaiņas līdzeklis, faktiski 70% norēķinu valstī notika ASV dolāros

informēja ekonomists Luiss Vincente Leons, kompānijas Datanalisis izpilddirektors.

Mūsdienās bolivārus joprojām izmanto tikai nabadzīgākie venecuēlieši – tie, kuriem nav viegli piekļūt dolāriem vai citām valūtām. Cilvēki dod priekšroku jebkurai valūtai, nevis bolivāram.

Grūti to aptvert, ka tas notiek tagad 21. gadsimtā – informācijas tehnoloģijām piepildītajā globālajā ekonomikā, kad ir iespēja maksāt, nopīkstinot ar norēķinu karti vai izmantojot aplikāciju mobilajā telefonā.

Hiperinflācijas draudi pasaulē

Par hiperinflāciju arvien biežāk runā eksperti. Piemēram, Twitter izpilddirektors Džeks Dorsijs pagājušo sestdien vērsa uzmanību uz to, ka hiperinflācija var skart visu pasauli, īpaši ASV. Hiperinflācija mainīs visu. Tvīts ar ziņojumu “Tas notiek” patiesībā nav tik pārsteidzošs. Mediji ziņo, ka ASV patēriņa cenu inflācija tuvojas augstākajam līmenim pēdējo 30 gadu laikā.

Human Right Foundation galvenais stratēģiskās plānošanas speciālists Alekss Gledstains atbalstīja Dorsija viedokli par hiperinflāciju. Gledstains uzsver, ka vienīgais finansiāli priviliģētais segments ir tie, kuri “nav šokēti” par Džeka tvīta realitāti. Viņš piebilda, ka aptuveni 1,3 miljardi cilvēku jau dzīvo ar dubultu, trīskāršu vai četrkāršu inflāciju dažādās pasaules daļās, tostarp Nigērijā, Irānā, Turcijā, Etiopijā, Kubā, Sudānā, Libānā, Venecuēlā un daudzās citās. Gledstains uzskata, ka

Pasaule jau šobrīd piedzīvo vienu no lielākajām inflācijas krīzēm.

Arī mēs, Eiropā dzīvojošie, ar katru dienu vairāk izjūtam inflacijas pieaugumu. Patēriņa cenas uzskatāmi parāda, ka inflācijas līmenis aug un to jau var just ikdienas dzīvē, kaut gan oficiālā statistika neuzrāda ļoti trauksmainus datus. Kāds ir iemesls? Šoreiz inflācijas risks saplūst kopā ar Eiropas energokrīzi. Divi procesi, kuri kopā ar Covid pandēmijas ietekmi, ir spējīgi graujoši ietekmēt mūsu ierasto ikdienu.

Kāds ir risinājums? Katrs cilvēks nav spējīgs kontrolēt un cīnīties ar globālās ekonomikas problēmām, taču ikvienam no mums ir dota iespēja aizdomāties – vai nav pienācis īstais brīdis rūpēties par savu rītdienu, pieņemot pārdomātu lēmumu ieguldīt daļu savu uzkrājumu fiziskos aktīvos.

______________
Rakstu sagatavoja Tavex mārketinga nodaļa
Avots: Bloomberg.com 
Reuters Graphics
Financialpost.com