Tavex vietne (Tavex SIA) izmanto sīkdatnes, lai sniegtu jums pielāgotu informāciju par pakalpojumiem, kā arī uzlabotu tīmekļa vietnes darbību. Ja piekrītat, nospiediet “Piekrist visām sīkdatnēm”. Ja vēlaties pārvaldīt savu izvēli, nospiediet “Pārvaldīt sīkdatnes”. Jūsu izvēle tiks saglabāta 60 nedēļas.
Izvēlieties, kuras sīkdatnes ļaut izmantot šai vietnei:
Uzmanību! Dažas sīkdatnes ir nepieciešamas šīs tīmekļa vietnes darbībai. Šīs sīkdatnes tiek apstrādātas, pamatojoties uz mūsu leģitīmajām interesēm, tāpēc netiek lūgta lietotāja piekrišana. Plašāka informācija ir pieejama mūsu Sīkdatņu politika.
Šonedēļ notika daudzu centrālo banku sēdes ar to izrietošiem lēmumiem. Pasaules nozīmīgākās bankas lēma par jaunu monetārās politikas virzienu.
Eiropa
Eiropas akcijas trešdienas pēcpusdienā pārliecinoši sadārdzinājās, jo investori ignorēja jaunos ierobežojumus Covid-19 infekcijas izplatības apkarošanā un koncentrējās uz centrālo banku lēmumiem. Cenu samazinājums skāris tikai komunālos pakalpojumus un nekustamā īpašuma sektoru. Izaugsmes līderi bija tehnoloģiju akcijas, bankas, kalnrūpniecības un enerģētikas nozares.
Anglijas Banka
Anglijas Banka pirmo reizi 3 gadu laikā negaidīti paaugstināja likmi līdz 0,25% un kļuva par pirmo no lielākajām pasaules centrālajām bankām, kas uzsāka monetārās politikas normalizēšanu pēckoronavīrusa periodā. Patiesībā, šonedēļ publicētie inflācijas un nodarbinātības dati Lielbritānijā viennozīmīgi norādīja, ka Anglijas Bankai vajadzētu paaugstināt likmes, taču investori pieņēma, ka omikrona dēļ regulators virzīs savu lēmumu paaugstināt likmes 2022. gadā. Tagad tirgus rēķinās ar nākamo likmju paaugstināšanu 1% apmērā līdz 2022. gada beigām. Likmes celšanas cikla perspektīva nākamgad ir stimulējusi banku sektora vērstpapīru vērtību kāpumu. Pēc ceturtdienas sanāksmes ECB pieturējās pie esošām likmēm un paziņoja, ka nākamajā ceturksnī bremzēs ārkārtas programmas aktīvu iegādi un noslēgs to 2022. gada martā. Vienlaikus tika nolemts uz laiku palielināt regulārās obligāciju iegādes programmas mēneša apjomu. No 2022. gada oktobra iepirkumi būs 20 miljardu eiro līmenī.
Rezultātā mēs redzam, ka monetārās politikas stratēģija Eiropā joprojām ir diezgan stimulējoša. ECB grasās būt ārkārtīgi piesardzīga attiecībā uz atbalsta samazināšanu, ko fondu tirgus investori uztvēra optimistiski.
ASV
ASV Federālo rezervju sistēmas decembra sanāksme tirgum beidzās bez pārsteigumiem.
Regulators paziņoja par finanšu aktīvu atpirkšanas programmu tempu dubultošanu no 2022. gada janvāra. Aktīvu atpirkšanas apjoms bilancē samazināsies no USD 15 miljardiem mēnesī līdz USD 30 miljardiem un turpinās samazināties šādā ātrumā līdz 2022. gada martam, kad programma būs pilnībā noslēgusies.
Zelta tirgus uz ASV Federālo rezervju sistēmas decembra sanāksmes lēmumu reaģēja ar cenu kāpumu. Tirdzniecības sesijas laikā 15. decembrī svārstīgums saglabājās paaugstināts, cenām noslīdot līdz gandrīz 1750 $/oz līmenim. Tomēr pēc sanāksmes tirgus atgriezās 1785 $/oz līmenī, novēršot pārpārdošanu.
Pēdējos mēnešos zelta tirgus atradies šaurā konsolidācijas diapazonā – 1750 – 1790 $/oz, jo augstā inflācija ASV turpina atbalstīt interesi par portfeļa diversifikāciju, izmantojot zeltu, kā arī saglabā augstu fiziskā metāla pieprasījuma līmeni pasaulē. Tajā pašā laikā FRS uzsāktā stingrā monetārā politika būtiski ierobežo cenu pieauguma iespējas.
Valūtas tirgus
Vairums attīstības valstu valūtu vērtība attiecībā pret dolāru pieauga. Tajā pašā laikā Turcijas lira bija acīmredzami izstumta. USD/TRY kurss pakāpies līdz jaunam visu laiku augstākajam līmenim – 15,658 liras par dolāru pēc tam, kad Turcijas Centrālā banka samazināja likmi līdz 14% un paziņoja, ka likmes samazināšanas iespējas ir izsmeltas.
Vai enerģētikas krīzei ir risinājums?
Gāzes cenas Eiropā ceturtdien pārliecinoši pieauga.
Vācijas Federālā tīkla aģentūra ceturtdien paziņoja, ka tā nesagaida lēmumu par Nord Stream 2 sertifikāciju 2022. gada pirmajā pusē. Vienlaikus Krievija pagājušajā nedēļā pauda cerību, ka gāzes vads sertifikāciju saņems pavasarī. Tāpēc šī ziņa tirgus dalībniekiem lika vilties.
Laika prognozes liecina, ka tuvākā mēneša temperatūra Eiropā var būt zemāka par vidējo šajā laika periodā. Latvijā šonedēļ tiek solīts līdz -30 °C. Gāzes krātuves Eiropā ir piepildītas mazāk nekā par 2/3.