fbpx

Izveidot jaunu Brīdinājumu par cenu

Fiziskais zelts joprojām ir pieprasīts salīdzinājumā ar ETF. WGC atskaite

Publicējis Tavex sadaļā Aktualitātes, Finanšu ziņas 19.04.2021
Zelta cena (XAU-EUR)
1 551,70 EUR/oz
  
+ 10,33 EUR
Sudraba cena (XAG-EUR)
20,75 EUR/oz
  
+ 0,05 EUR

Laikā, kad fiziskā zelta tirgus nevar sūdzēties par intereses trūkumu, zelta ETF jau otro mēnesi ir vērojama neto aizplūde – saskaņā ar Pasaules Zelta padomes (WGC) ziņojumu martā tie zaudēja 107,5 tonnas zelta, kas ir ekvivalents aptuveni 5,9 miljardiem ASV dolāru. 

ETF zelta pārdošanas rezultāti 2021. gada martā.

2021. gada sākums apturēja negatīvu tendenci, kas piemeklēja “zelta” ETF pagājušā gada pēdējos mēnešos – janvārī šajos fondos ieplūda pieticīgās 13,8 tonnas zelta. Tomēr šī tendence saglabājās īsu laiku, jo zelta ETF februārī piedzīvoja 84,7 tonnu (-4,6 miljardus USD) aizplūdi, tādējādi ierindojoties septītajā vietā lielāko ikmēnešu zaudējumu reitingā gandrīz 20 gadu laikā.

2021. gada marta pārskats – zelta ETF stāvoklis dažādās pasaules reģionos.

Līdzīgi februāra mēnesim, lielāko aizplūdumu daļu martā nodrošināja Ziemeļamerikas fondi, no kuriem tika zaudētas 68,5 tonnas zelta (-3,8 miljardi ASV dolāru, -3,5%). Nedaudz mazākus zaudējumus reģistrēja Eiropas fondi – 45,3 tonnas (-2,5 miljardi dolāru, -2,9%). Interesanti, ka marts izrādījies vēl viens pozitīvs mēnesis “zelta” ETF, kas kotējas Āzijas biržā, kuru vada Ķīna. Tur ieplūda 7,2 tonnas zelta (+ 427,2 miljoni USD, + 5,8%). No otras puses, citviet uzskaitītie fondi ir atbildīgi par mērenu neto aizplūdi 0,9 tonnu apmērā (-64 miljoni USD, -1,8%).

ETF-marts-grafiks

Zelta cenu krituma avoti martā no WGC viedokļa.

Ziņojuma autori vēlreiz atgādināja par makroekonomisku faktoru lomu, izceļot procentu likmju līmeni, kam, pēc viņu domām, martā bija galvenā loma zelta cenu veidošanā.
“Mūsu īstermiņa modelis pieņem, ka augstākas procentu likmes bija galvenais virzītājspēks zelta cenu kritumam gan martā, gan pirmajā ceturksnī kopumā” teikts ziņojumā.

Zelta ETF 2021. gada pirmajā ceturksnī

Ziemeļamerikas fondiem bija vislielākā ietekme uz zelta ETF kopējo ceturkšņa rezultātu, veidojot 86% no pasaules neto aizplūdes (-145,4 tonnas, -8,1 miljards ASV dolāru, -6,7%).

2021. gada pirmajā ceturksnī Eiropas zelta ETF zaudēja 51,7 tonnas (-2,5 miljardus ASV dolāru, -2,6%), un vislielāko aizplūdes daļu radīja Lielbritānijas biržā tirgotie fondi (-39 tonnas).

Āzijas fondu biržā kotējošie ETF 2021. gada pirmajā ceturksnī turējās pretī saviem “analogiem” augstākminētajos reģionos un nedaudz samazināja zaudējumus – rezultātā viņi piesaistīja 17,8 tonnas (+1 miljardi USD, + 14,6%), galvenokārt tos pārdeva Ķīna, Indija un Japāna. Šajā gadījumā investīciju pieprasījuma spēks daļēji korelēja ar “pirkšana pie zemākās vērtības” stratēģiju, taču vislielāko ietekmi uz investoru lēmumiem, it īpaši Ķīnā, radīja akciju tirgus svārstības.

Zelta ETF – dominējošās tendences.

Noslēgumā WGC ziņojuma autori uzskaitīja svarīgākos faktorus, kas visvairāk nosaka situāciju zelta ETF tirgū:

  • Pirmkārt, viņi atzina, ka lielāko daļu no kopējās pasaules zelta plūsmas veido Amerikas un Lielbritānijas fondi.
  • Otrkārt, viņi atzīmēja, ka zelta plūsmas šajā finanšu aktīvu klasē pēdējos mēnešos ir bijušas un joprojām ir ļoti saistītas ar zelta cenām un procentu likmēm.
  • Treškārt, ko vēlētos īpaši izcelt, viņi uzsvēra faktu par ieguldījumiem, zelta nodrošinātajos, Āzijas ETF fondos, kas stājas pretī citiem reģioniem un turpina pieaugt.

_________________________

Šo rakstu sagatavoja Tavex mārketinga nodaļa.
Avots: World Gold Council (https://www.gold.org/)

Jums būs interesanti lasīt arī